Cikls
IMPAMPS
Kad balkonā atskanēja
Smiekli
Viņa labā roka
Atlaida priekšāstāvošā plecu
Viņa kreisais elkonis izslīdēja no
Aizmugurējā plaukstas
Lipekļi atlipa
Pinekļi atrisa
Un neveiklais gājiens
Pajuka
Uz visām pusēm
The post Cikls appeared first on IR.lv.
IMPAMPS
Kad balkonā atskanēja
Smiekli
Viņa labā roka
Atlaida priekšāstāvošā plecu
Viņa kreisais elkonis izslīdēja no
Aizmugurējā plaukstas
Lipekļi atlipa
Pinekļi atrisa
Un neveiklais gājiens
Pajuka
Uz visām pusēm
Rindas beigās
Nevarēja redzēt
Kuru
Taču kādu pašā priekšgalā
Ieveda pilī
Ļaudis sāka čukstēties ka ceļojums galā
Rīt svētdiena
Krāsnī palikusi maize
Kūtī govs
Veļa iemērkta baļļā
Uzrausies kājās
Un ieraudzījis rokā stērbeli
Noplīsušu krogusmeitas
Naktskreklam
Mācītājs pavilka platmales malu
Dziļāk uz acīm
Un nozuda pūlī
Kārtībnieks izlocīja notirpušo plecu
Un apturēja
Garāmbraucošo pajūgu
Lai atgrieztos postenī
Pirms salašņas
Aprod ar likuma prombūtni
Pat suns izlaida no zobiem
Gaļas virteni
Kas nu brīvi šūpojās no pilnā groza
Ķēkšai aizsteberējot
Vārtu virzienā
Pēc brīža
Viņš stāvēja tukšā un klusā
Pilsētas laukumā
Veroties delnā
Kur gulēja
Atslēga
No nodegušās mājas
KLABATAS
I
Iemaldījies mežā
Kuro apli ej
Noriet vakarsaule
Kaut kur krancis rej
Tuvu jābūt sētai
Saspicējas auss
Noklab kokā pakārts
Suņa galvaskauss
Biedēklis pret lāčiem
Kakla tarbā liec
Pusnakts stundai pāri
Dzirdi kumeļš zviedz
Acis līp no miega
Siens būs mīksts un sauss
Noklab kokā pakārts
Zirga galvaskauss
Met to kulē iekšā
Klaudzot modrāk iet
Drīz lēks saule laktā
Trešo reizi dzied
Uztaustījis taku
Solis kļuvis gauss
Noklab kokā pakārts
Gaiļa galvaskauss
II
No punduru un milžu kauliem krautā tronī
Neiesmīdināma ķēniņmeita sēž
Virs izspūrušās galvas riņķo kraukļu kronis
Apkārt pilij šalko necaurejams mežs
Man tarba pārpildīta izbirst maiss pie kājām
Ripo grabēdami žokļi smiekli sprūk
Vest neiesmīdināmo ķēniņmeitu mājās
Tam kas pateiks kura zoba mutē trūkst
KĀZAS PILĪ
Trīs dienas un divas naktis
Pūķis raud pie ķēdes
Bet trešajā naktī iemieg
Un sargs iedur tam
Plakstā
Lai izspiestu pēdējo asaru
Kad «Le fontane» dārzā
Noplok
No kumēdiņu rādītāja mutes
Izraujas uguns strūkla
***
Sprūst smiekli tā kā kumoss kaklā
Pat vīns vairs nespēj noskalot
Āksts labi pērts un joko čakli
Sprūst smiekli tā kā kumoss kaklā
Smok karalis un grābstās akli
Gar krāgu kausu apgāžot
Sprūst smiekli tā kā kumoss kaklā
Bez skaņas kronis aizripo
ĀKSTA UZSKAITES GRĀMATA
I
Lācars pēc augšāmcelšanas
Nodzīvojis
Vēl trīsdesmit gadus
Taču neesot vairs
Smējies
Vien reizi
Ieraudzījis tirgū sievieti
Slēpjam zem svārkiem
Bļodiņu
Pasmaidījis un noteicis
Māls zog mālu
II
Īzaks Ņūtons
Kura vārds ivritā nozīmē
Smieklus
Tiesības to nēsāt attaisnojis
Divreiz
Lūgts salikt pa punktiem
Eiklīda ģeometriju
Un izskaidrot
Kā debesu ķermeņu sadursmes
Skar mūs
III
Marka Licīnija Krasa
Vecotēvu saukuši
Agelasts
Jeb cilvēks kas nesmejas
Viņu sasmīdināja
Ēzelis
Lops skrubinājis lapas
Dzelkšņu krūmam
Pastāvīgi savainojoties
Kādas lūpas
Tādi salāti
Noteicis patricijs
Savelkot savas lūpas
Smīnā
DZĪRES
I
Ziemās kad debesīs mēnesnags melnē
Jūguši greizajās kamanās velnu
Traucas pa kupenām reibuši pani
Bliežot no bisēm pa baznīcu zvaniem
Līgavai sēdošai vedējiem klēpī
Lūpas ir rūgtas no pulvera kvēpiem
Stājošiem nomazgāt nelabā smārdu
Āliņģī iesalst kūpošā bārda
II
Putenis virina parādes durvis
Šūpojot lustras un saplēšot glāzes
Atsprāgstot vērtnēm pie parūkām turas
Mielasta viesi bet neaprauj frāzes
Apsvēpis sudrabs no tramīgām svecēm
Nervozi smaidi zib atspulgā nažos
Uzliesmo tumsā aiz carienes pleciem
Kamīnā iesviestais sabuļa kažoks
PĒRTIĶIS UN UGUNS
Vij zibens ligzdu vientulīgā kokā
Un lietū savanna slīgst smogā
Kaut sarkanajā augsnē uguns neizplatās
Gruzd zālē pārogļojies putna šķiņķis
Tam divi tēviņi met riņķus
Bet mātīte pie pupa bērnu spiež un skatās
Tad zaudējušais danci pārtrauc spēji
Un rādot zobus uzbrucējam
No rīkles izdalīt sāk saraustītas skaņas
Bet uzvarētājs savāc medījumu
Un pēdu aplis mālā glumā
Zūd dūmu mutuļos un laika kultūrslāņos
Ronalds Briedis ir latviešu dzejnieks, dramaturgs un atdzejotājs. Par dzejoļu krājumu Asaru gāze saņēmis Dzejas dienu balvu (2004) un Latvijas Literatūras gada balvu spilgtākās debijas kategorijā (2004), savukārt par krājumu Karaoke saņēmis Ojāra Vācieša prēmiju (2008). 2016. gadā izdots krājums Zāles pret nemirstību. Atsevišķa Brieža dzejoļu izlase iznākusi Ungārijā (2005). Kopš 2003. gada vada Latvijas Rakstnieku savienības kultūras programmu Literārā akadēmija.