100 kilometru maratons un krosfits Latvijas upēs: kā kļūt par meistaru supošanā

Reiz es ar ļoti lielām gaidām kāpu uz SUP dēļa kādā Vecpiebalgas ezerā, taču vējš mani nesa tikai vienā virzienā – iekšā niedrēs. Es, sastingusi kā stabs, centos neiezvelties ūdenī, kas līgani šūpojās viļņos, un vienlaikus izkārpīties no aizaugušās ezera daļas. Tobrīd vienīgā doma bija – kā tikt līdz krastam! Tā bija pirmā un gandrīz arī pēdējā reize uz dēļa. "Laivas ir daudz foršākas!" domāju pie sevis. Patiesībā es tā domāju aizvien. Taču nākamā reize pienāca, un tā bija Salacas upē. Nenoliegšu – laisties lejā pa straumi ir pat ļoti baudāmi! Kādā brīdī arī kājas sāka atslābt, un es spēju ieraudzīt to, cik skaista ir klinšainā daba.