Četras patiesības par ilgtspējīgu Latvijas mežu attīstību

Mērķtiecīga mežu kopšana ne tikai uzlabo to veselību un bioloģisko daudzveidību, bet arī nodrošina augstvērtīgas koksnes ieguvi un ekonomisko atdevi nākotnē. Ilgtspējīga apsaimniekošana ir būtisks faktors, kas mazina klimata pārmaiņas un saglabā dabas resursus, veidojot līdzsvaru starp ekoloģiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem ieguvumiem.

Pretēji sabiedrības maldīgajam priekšstatam, ka mežsaimniecība ir tikai koku audzēšana un nociršana, patiesībā tā ir stratēģiska plānošana, kas veselīgu, noturīgu un produktīvu mežu saglabā nākotnei. Viens no svarīgākajiem ilgtspējīgas rīcības aspektiem ir jaunaudžu un mežu retināšana, jo tā palīdz mežaudzēm augt un pielāgoties mainīgajai videi.

Lai uzlabotu iedzīvotāju izpratni par reālo situāciju Latvijas mežu nozarē un par tās ilgtspējas veicināšanu, te būs četras būtiskākās patiesības.

1. Meža nozare Latvijā: skaitļi un fakti

Pēc publiskajiem datiem 2024. gadā Latvijā mežs aizņēma 3,45 miljonus hektāru un klāja 53 % valsts teritorijas, un šī platība nepārtraukti palielinājusies. Tas notiek gan dabiski, gan mērķtiecīgi apmežojot neauglīgo un lauksaimniecībā neizmantojamo zemi. Tomēr īpaši būtisks rādītājs ir tas, ka trīs reizes straujāk nekā meža platība katru gadu pieaug tajā uzkrātās koksnes daudzums. Tas ir uzskatāms apliecinājums mērķtiecīgai, ilgtspējīgai mežsaimnieciskajai darbībai valstī un tam, ka mežizstrāde ir mazāka nekā dabīgais pieaugums.

Mežsaimniecības, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas daļa iekšzemes kopproduktā 2023. gadā bija 6,4%, savukārt eksports sasniedza 3,3 miljardus eiro, t.i., 17% no valsts kopējā. Savukārt aizsargājamās teritorijas un teritorijas ar dažādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem Latvijā aizņem 28,2% no meža platības.

Jāņem vērā, ka lielākā daļa mežu ir publiski pieejami – gandrīz visur cilvēkiem ir tiesības brīvi staigāt, lasīt sēnes vai ogas. Katru gadu atpūtas objektu mežā kļūst vairāk, un vietas, kurās rekreācija ir viens no galvenajiem nolūkiem, aizņem 8% no visiem mežiem.

2. Mežu atjaunošana: dabiska vai mākslīga

Ilgtspējīgai saimniekošanai būtiski ir mežu atjaunot. Tas saglabā ekosistēmas un mežu produktivitāti. Visbiežāk tiek izmantota dabiskā vai mākslīgā atjaunošana.

Dabiskā atjaunošana notiek bez tiešas cilvēka iejaukšanās, ļaujot kokiem izplatīt sēklas un veidot jaunu paaudzi, t.i., veģetatīvi (ar atvasēm vai jaunajiem kociņiem, kas atrodas zem meža vainaga klāja) vai ģeneratīvi (ar izcirtumā atstāto sēklas koku sēklām vai apkārtējo mežaudžu koku sēklām). Šī metode ir īpaši efektīva aizsargājamajās teritorijās un mazāk apsaimniekotajos mežos, kur augsne un ekosistēma ir saglabājušās neskartas. Tā veicina bioloģisko daudzveidību, jo saglabājas vietējās koku sugas un dabiskie ekoloģiskie procesi.

Mākslīgā atjaunošana ietver koku sēšanu vai stādīšanu, lai mežu atjaunotu kontrolēti un efektīvi. Šī metode tiek izmantota intensīvi apsaimniekotās vietās, kur dabiskā atjaunošanās var būt nepietiekama vai pārāk lēna. Mežu stādot, var izvēlēties tās sugas, kas vislabāk atbilst augšanas apstākļiem un mežsaimniecības mērķiem, piemēram, augstvērtīgas koksnes ieguvei vai klimata pārmaiņu mazināšanai. Atjaunojot mākslīgi, tiek izmantots tikai selekcionēts reproduktīvais materiāls, kas palīdz radīt augstvērtīgas mežaudzes.

Rīkojoties tālredzīgi, tiek izvērtēta vide, meža ekoloģiskā vērtība un saimnieciskie mērķi, lai izvēlētos atbilstošu atjaunošanas stratēģiju.

3. Mežu atjaunošanas termiņš

Ilgtspējīgai mežu attīstībai termiņš ir būtisks, jo tas nosaka, cik ātri pēc ciršanas jāveido jauna mežaudze. Pēc valsts regulējuma atjaunošanas termiņš un izcērtamo koku apjoms atšķiras atkarībā no koku sugas, augšanas apstākļiem un apsaimniekošanas mērķiem. Piemēram, priežu un egļu mežos atjaunošanai noteikts ilgāks periods, jo šīs sugas aug lēnāk, savukārt lapkoku sugas, kā bērzi un apses, dabiski atjaunojas ātrāk.

• Trīs gados: pēc kailcirtes mežaudzē, kas sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.
• Piecos gados: sils, mētrājs, lāns, damaksnis, vēris, gārša, grīnis, slapjais mētrājs, slapjais damaksnis, slapjais vēris, slapjā gārša, viršu ārenis, mētru ārenis, šaurlapju ārenis, platlapju ārenis, viršu kūdrenis, mētru kūdrenis, šaurlapju kūdrenis, platlapju kūdrenis.
• Desmit gados: purvājs, niedrājs, dumbrājs un liekņa.

Lai mežs izaugtu vesels un ar koksni bagāts, būtiski ir mērķtiecīgi un regulāri audzes kopt, atbrīvojot vietu nākotnes kokiem. Svarīgi ir ne tikai ievērot termiņu, bet arī kopt jaunaudzes, jo sākotnējā fāzē tās ir īpaši jutīgas pret nezālēm, meža dzīvnieku bojājumiem un nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Pirmajā atjaunošanas cirtē galvenokārt iegūst sīko koksni, piemēram, malku un papīrmalku. Turpmākajās cirtēs, kokiem pieaugot, var iegūt arī vērtīgāku sortimentu: sīkbaļķus, baļķus un finierklučus.

Savlaicīga un kvalitatīva atjaunošana nodrošina nepārtrauktu mežsaimniecības ciklu, kas ir būtisks gan kokrūpniecībai, gan klimata pārmaiņu mazināšanai, jo augoši koki efektīvi absorbē oglekļa dioksīdu. Tāpēc tālākā plānošanā tiek ņemti vērā ne tikai minimālie normatīvie termiņi, bet arī labākā prakse, kas veselīgu un produktīvu mežu saglabā nākotnei.

4. Tuvredzīgas mežsaimniecības sekas

Ja mežs netiek apsaimniekots tālredzīgi vai ja dabiskie meži tiek bojāti cilvēka iejaukšanās dēļ, šāda rīcība rada sekas trīs posmos.

• Degradācija ir fāze, kurā dabiskie meži tiek bojāti neprasmīgā mežizstrādē (koki izcirsti neselektīvi vai koncentrēti, un sākotnējā lapotne nevar atgūties) vai citādā zemes lietojumā, piemēram, zeme tiek iegūta rūpniecībai, infrastruktūras izmaiņām, lauksaimniecībai un populāciju pārvietošanai.
• Tāda mežu izciršana, kurā process netiek uzraudzīts. Tad lielākā daļa meža vai visa platība tiek zaudēta. Ja neskartās teritorijas netiek sabojātas, daļēji vai pilnībā tās var atjaunot, tomēr izcirstās vietas visbiežāk neatgriezeniski ietekmē arī blakus neskartās platības.
• Zeme pārvēršas tuksnesī tajos apgabalos, kuros meža sega (nepārtraukta lapotne) lielā mērā vai pilnībā ir zudusi un laika apstākļi (lietus, vējš, sniegs) to ietekmē postoši, bojājot augsni. Visbiežāk tas notiek tāpēc, ka nocirsts pārāk daudz koku vai ir pārāk daudz lauksaimniecisku darbību.

Kurp virzīties tālāk?

Kā minēts Baltijas ilgstpējas pārskatā, Baltijas valstis, kas pazīstamas ar bagātiem dabas resursiem un tās daudzveidību, saskaras ar globālo klimata pārmaiņu saasinātām ilgtspējas problēmām. Galvenās ir piekrastes un meža apgabalu neaizsargātība, atkarība no fosilā kurināmā un sociāli ekonomiskās atšķirības starp pilsētu un laukiem. Tāpēc pārdomātas un plānotas apsaimniekošanas ierosmes un ilgtspējīga prakse ir būtiski pamatnosacījumi mežu attīstībai, lai saglabātu un palielinātu bioloģisko daudzveidību, kā arī mazinātu plašu meža ugunsgrēku risku.

 

Autors ir digitālās platformas TimberMarket projektu vadītājs

The post Četras patiesības par ilgtspējīgu Latvijas mežu attīstību appeared first on IR.lv.