Džonsa Hopkinsa slimnīca: virziena rādītājs Latvijas slimnīcu nākotnei
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvjiem ir daudz vielas pārdomām un krietna deva iedvesmas, kas gūta izglītojošā vizītē pasaulē atzītajā Džonsa Hopkinsa slimnīcā (JHH) Baltimorā, ASV. Tur gūtās atziņas ir vairāk nekā tikai novērojumi; tās kalpos kā virziena rādītājs ceļā uz nākotni, kur veselības aprūpe ietver ne vien pacientu ārstēšanu, bet arī to vispārējās labsajūtas nodrošināšanu. Austrumu slimnīca visu JHH redzēto nevarēs ieviest uzreiz, bet mums ir skaidrs virziens, kurp tiekties. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad resursu nepietiek, jo ļauj saskatīt tās jomas, kurās jāiegulda vispirms.
Džonsa Hopkinsa Medicīnas centrs ir veselības aprūpes, izglītības un zinātniskās pētniecības izcilības etalons, kas iemieso vairāk nekā 125 gadu pieredzi. Ar sešām akadēmiskajām un apkārtnes slimnīcām, kā arī 2,8 miljoniem ambulatoro pacientu vizīšu gadā tas ir medicīniskās izcilības, inovāciju un pacientu aprūpes ceļrādis visai pasaulei. Džonsa Hopkinsa Medicīnas centrs kopā ar Džonsa Hopkinsa Universitātes Medicīnas skolu var lepoties ar ievērojamu – 29 – Nobela prēmijas laureātu skaitu – pašreizējiem vai bijušajiem mācībspēkiem.
JHH jau daudzus gadus atrodas pasaules TOP 3 vadošo slimnīcu sarakstā un ir viena no medicīnas citadelēm, kur tiek radītas inovācijas un attīstītas ārstēšanas metodes, kas notiek pirmo reizi pasaules vēsturē. Faktiski tas, kas slimnīcā tiek aprobēts un ieviests praksē šodien, daudzās citās slimnīcās parādīsies vai par to vispār sāks tikai runāt pēc trim vai pieciem gadiem. Neskatoties uz gada budžetu 10 miljardu dolāru apmērā, arī JHH pārstāvji uzsver līdzekļu nepietiekamību kā vienu no šodienas veselības aprūpes sistēmas izaicinājumiem. Tomēr, neskatoties uz “līdzekļu trūkumu”, daudzas procesi ir līdz perfekcijai izkopts etalons, uz kuru tiekties arī mums.
Mūsu dzīvē arvien vairāk ienāk mākslīgais intelekts. JHH e-vidē tiek veidots pacienta digitālais nospiedums – ieejot sistēmā, var iegūt strukturētu informāciju par pacientu: tur atrodams viss, kas ar pacientu noticis iepriekš – pilna anamnēze, ieskaitot datus par visiem izmeklējumiem.
The post Džonsa Hopkinsa slimnīca: virziena rādītājs Latvijas slimnīcu nākotnei appeared first on IR.lv.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvjiem ir daudz vielas pārdomām un krietna deva iedvesmas, kas gūta izglītojošā vizītē pasaulē atzītajā Džonsa Hopkinsa slimnīcā (JHH) Baltimorā, ASV. Tur gūtās atziņas ir vairāk nekā tikai novērojumi; tās kalpos kā virziena rādītājs ceļā uz nākotni, kur veselības aprūpe ietver ne vien pacientu ārstēšanu, bet arī to vispārējās labsajūtas nodrošināšanu. Austrumu slimnīca visu JHH redzēto nevarēs ieviest uzreiz, bet mums ir skaidrs virziens, kurp tiekties. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad resursu nepietiek, jo ļauj saskatīt tās jomas, kurās jāiegulda vispirms.
Džonsa Hopkinsa Medicīnas centrs ir veselības aprūpes, izglītības un zinātniskās pētniecības izcilības etalons, kas iemieso vairāk nekā 125 gadu pieredzi. Ar sešām akadēmiskajām un apkārtnes slimnīcām, kā arī 2,8 miljoniem ambulatoro pacientu vizīšu gadā tas ir medicīniskās izcilības, inovāciju un pacientu aprūpes ceļrādis visai pasaulei. Džonsa Hopkinsa Medicīnas centrs kopā ar Džonsa Hopkinsa Universitātes Medicīnas skolu var lepoties ar ievērojamu – 29 – Nobela prēmijas laureātu skaitu – pašreizējiem vai bijušajiem mācībspēkiem.
JHH jau daudzus gadus atrodas pasaules TOP 3 vadošo slimnīcu sarakstā un ir viena no medicīnas citadelēm, kur tiek radītas inovācijas un attīstītas ārstēšanas metodes, kas notiek pirmo reizi pasaules vēsturē. Faktiski tas, kas slimnīcā tiek aprobēts un ieviests praksē šodien, daudzās citās slimnīcās parādīsies vai par to vispār sāks tikai runāt pēc trim vai pieciem gadiem. Neskatoties uz gada budžetu 10 miljardu dolāru apmērā, arī JHH pārstāvji uzsver līdzekļu nepietiekamību kā vienu no šodienas veselības aprūpes sistēmas izaicinājumiem. Tomēr, neskatoties uz “līdzekļu trūkumu”, daudzas procesi ir līdz perfekcijai izkopts etalons, uz kuru tiekties arī mums.
Mūsu dzīvē arvien vairāk ienāk mākslīgais intelekts. JHH e-vidē tiek veidots pacienta digitālais nospiedums – ieejot sistēmā, var iegūt strukturētu informāciju par pacientu: tur atrodams viss, kas ar pacientu noticis iepriekš – pilna anamnēze, ieskaitot datus par visiem izmeklējumiem.
Ņemot vērā, ka JHH datus par pacientiem krāj jau vairākus gadu desmitus, pašlaik viņi sāk runāt nevis par individuāla pacienta datiem, bet gan par digitālu populācijas nospiedumu. Tas nozīmē, ka 6,5 miljoni iedzīvotāju (kas ir ļoti līdzīgs kopējam Baltijas valstu iedzīvotāju skaitam), kuriem šī slimnīca sniedz palīdzību, elektroniskajā sistēmā atstāj savus nospiedumus. Tas ļauj prognozēt, kādas slimības kādās vecuma grupās prevalē populācijā, kādās profesijās strādājošajiem ir biežāk vērojamas sirds un asinsvadu, bet kādās – onkoloģijas slimības. Milzīgais datu apjoms ļauj precīzi paredzēt, kas sabiedrību sagaida nākotnē, tādējādi prognozējot nepieciešamos resursus. Šādas sistēmas un mūsu populācijas digitālā nospieduma izveide noteikti ir nepieciešama arī Latvijā.
Runājot par praktiski ieviešamām inovācijām, ir vērts pieminēt JHH iniciatīvu pēkšņas kardiālas nāves samazināšanai populācijā. Viens no visizplatītākajiem izmeklējumiem mūsdienās ir datortomogrāfija. JHH ir sākusi projektu, kura ietvaros visiem pacientiem, kuriem dažādu iemeslu pēc tiek veikta datortomogrāfija krūškurvim, tiek papildus meklēti sakaļķojumi sirds asinsvados. Ja sakaļķojumi tiek atrasti un pacientam ir arī citi sirds un asinsvadu sistēmas slimību riska faktori, pacientu pakļauj padziļinātai izmeklēšanai. Šie pacienti mērķtiecīgi tiek uzrunāti un aicināti veikt koronarogrāfiju. Šāda taktika ir nesusi milzīgu ieguldījumu, samazinot pēkšņas nāves populācijā. Šādu salīdzinoši vienkāršu un lētu inovāciju ieviešana apsverama arī Latvijā.
Īpaši ievērojams objekts mūsu vizītes laikā bija arī slimnīcas Kapacitātes vadības centrs. Kopš tā izveides 2016. gadā centrs ir radījis revolūciju gultu kapacitātes, operāciju un citu resursu plānošanā visas Džonsa Hopkinsa veselības sistēmas ietvaros. Šis Vadības centrs izmanto reālā laika datus kā arī prognozējošo analīzi un sistēmu inženieriju, lai optimizētu pacientu plūsmu un plānotu nepieciešamos materiāli tehniskos un personāla resursus. Sistēma spēj prognozēt slimnīcas kapacitātes problēmas, pirms tās sākušās, nodrošinot vienmērīgu slimnīcas darbību pat “pīķa” noslodzes laikā. Centrs kalpo kā komunikācijas mezgls, sekmējot tiešu un tūlītēju dialogu starp nodaļām. Šāda komunikācija nodrošina pacientu pārvietošanas, uzņemšanas un izrakstīšanas efektīvu saskaņošanu, mazinot kavējumus un optimizējot gultu izmantošanu. Pateicoties digitālo ekrānu sienai, kurā reāllaika režīmā ir redzami slimnīcas metrikas rādītāji, vadības centram ir nodrošināta tūlītēja piekļuve svarīgiem datiem par pacientu uzņemšanu, gultu pieejamību un neatliekamās palīdzības nodaļas noslogojumu, ļaujot ātri pieņemt lēmumus un sadalīt resursus. Analizējot tendences un modeļus, ir iespējams īstenot dažādas stratēģijas pārslogojuma novēršanai, gaidīšanas laika samazināšanai un augstas kvalitātes aprūpes nodrošināšanai bez pārtraukumiem.
Par modernizācijas un pilnvērtīgas datu sistēmas nepieciešamību nav šaubu arī Austrumu slimnīcai. Galvenais stūrakmens šajā modernizācijas uzdevumā ir integrētas Slimnīcas informācijas sistēmas [Hospital Information System – HIS vai SIS) sistēmas ieviešana, uzlabojot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Digitalizējot slimības vēstures ierakstus, mēs varam racionalizēt veicamās darbības, mazināt administratīvo slogu un uzlabot pacientu aprūpes vispārējo kvalitāti, nodrošinot efektīvu un personalizētu aprūpi. HIS arī būtiski samazina kļūdu risku, sniedzot veselības aprūpes speciālistiem precīzu un aktuālu pacientu informāciju. Tāpat stabila un integrēta HIS sistēma veicina nevainojamu saziņu starp veselības aprūpes iestādēm, tādējādi nodrošinot pacientu saskaņotu un visaptverošu aprūpi.
HIS sistēmas ieviešana kalpos ne tikai kā uzlabojums; tā ir transformējoša pāreja uz augstas kvalitātes veselības aprūpes nodrošināšanu. Par prioritāti nosakot HIS sistēmas ieviešanu, mēs speram pārliecinošu soli pretī drošai un ilgtspējīgai pacientu aprūpei, darbību efektivitātei un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai. Mūsu ceļojums izcilības virzienā ir nepārtraukts, un ar JHH gūtajām atziņām Austrumu slimnīca ir uz pareizā ceļa, lai kļūtu par paraugu visai veselības aprūpes nozarei.
Autors ir profesors, Austrumu slimnīcas valdes loceklis
The post Džonsa Hopkinsa slimnīca: virziena rādītājs Latvijas slimnīcu nākotnei appeared first on IR.lv.