Ielu infrastruktūra nav tikai automašīnām
Lai gan pašreizējā Rīgas dome strādā jau trīs gadus, būtiskus uzlabojumus iedzīvotāji vēl neredz. Tomēr līdz ar jauno pilsētas mēru ir parādījusies cerība, ka pārmaiņas pilsētā varētu notikt straujāk.
Jāsaka gan, ka cilvēku izpratne par to, kādas pārmaiņas būtu nepieciešamas, varētu atšķirties. Piemēram, Rīgas domes darbības vērtējumā, kas veikts 2019.gadā, var redzēt, ka cilvēki par lielākajām problēmām uzskata tieši pilsētas labiekārtošanu un satiksmes problēmas, tās kopā norādot 73% gadījumos, būtisku vietu šajā sadaļā atvēlot tieši satiksmes infrastruktūrai, kas ietver gan ielu uzturēšanu un sastrēgumus, gan veloceļus un sabiedrisko transportu.
Skaidrs, ka pilsētas vadība vērtē šos datus un attiecīgi cenšas rīkoties, lai saņemtu pozitīvāku iedzīvotāju vērtējumu. Vienlaikus paliek jautājums, kā šos datus pareizi lasīt.
Kā redzam līdz šim – dati tiek saprasti burtiski: jo vairāk ielas noasfaltēs, jo labāks būs vērtējums. Kopumā šāda pieeja varētu strādāt attiecībā uz maģistrālajām ielām, kurās ir intensīva satiksme un kuras maz tiek izmantotas no gājēju un velobraucēju puses jeb mikromobilitātei.
The post Ielu infrastruktūra nav tikai automašīnām appeared first on IR.lv.
Lai gan pašreizējā Rīgas dome strādā jau trīs gadus, būtiskus uzlabojumus iedzīvotāji vēl neredz. Tomēr līdz ar jauno pilsētas mēru ir parādījusies cerība, ka pārmaiņas pilsētā varētu notikt straujāk.
Jāsaka gan, ka cilvēku izpratne par to, kādas pārmaiņas būtu nepieciešamas, varētu atšķirties. Piemēram, Rīgas domes darbības vērtējumā, kas veikts 2019.gadā, var redzēt, ka cilvēki par lielākajām problēmām uzskata tieši pilsētas labiekārtošanu un satiksmes problēmas, tās kopā norādot 73% gadījumos, būtisku vietu šajā sadaļā atvēlot tieši satiksmes infrastruktūrai, kas ietver gan ielu uzturēšanu un sastrēgumus, gan veloceļus un sabiedrisko transportu.
Skaidrs, ka pilsētas vadība vērtē šos datus un attiecīgi cenšas rīkoties, lai saņemtu pozitīvāku iedzīvotāju vērtējumu. Vienlaikus paliek jautājums, kā šos datus pareizi lasīt.
Kā redzam līdz šim – dati tiek saprasti burtiski: jo vairāk ielas noasfaltēs, jo labāks būs vērtējums. Kopumā šāda pieeja varētu strādāt attiecībā uz maģistrālajām ielām, kurās ir intensīva satiksme un kuras maz tiek izmantotas no gājēju un velobraucēju puses jeb mikromobilitātei.
Tomēr iedzīvotāju vēlme, visticamāk, ir dziļāka. Atbilstoši mūsdienu redzējumam par ilgtspējīgu pilsētvidi jeb pilsētu, kurā iedzīvotāji gribētu dzīvot, – kas ir svarīgi Rīgai, jo tās iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties, – galvenie ilgtspējas pīlāri ir sociālais, vides un ekonomiskais faktors, kuri viens otru papildina, jeb, runājot vienkāršiem vārdiem, ilgtspējīga ielu infrastruktūra ir tāda, kurā pieejams gan sabiedriskais transports, gan ērti izmantot velosipēdu, droši doties kājām, no saules pasargā koki un nepieciešamība pēc automašīnas izmantošanas padarīta iespējami maza. Šajā gadījumā veikt tikai ielu asfaltēšanu ir par maz. Vēl vairāk – tas brīžiem, iespējams, pat var tikt uztverts neviennozīmīgi, jo var nākt par sliktu mikromobilitātei: cilvēki vēlas no savas mājas droši aiziet uz veikalu, bērniem ļaut braukt ar velosipēdu uz skolu un vienkārši pastaigāties ar bērnu ratiem, bet tikai uzlabojot ielas segumu, parasti palielinās auto braukšanas ātrums un, ja līdzās ielas segumam nav padomāts arī par drošu mikromobilitāti, tad šāda veida uzlabojums nemaz nav uzlabojums.
Rezumējot, noasfaltētas ielas ir patīkamas autobraucējiem, bet ne vienmēr tiem, kuri dzīvo blakus, jo cilvēki vēlas arī zaļumus un drošu pārvietošanos ar kājām vai velosipēdu.
Tāpēc novēlu jaunajai Rīgas vadībai neaprobežoties tikai ar asfaltēšanu, bet padomāt arī par to, lai cilvēkiem patiktu dzīvot Rīgā.
Autors ir mikromobilitātes eksperts, bijušais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Mg.geog.
The post Ielu infrastruktūra nav tikai automašīnām appeared first on IR.lv.