Pieci mīti par elektronisko parakstīšanos
Šis elektroniskais paraksts ir derīgs, un tas nav. Šis dokumenta formāts elektroniski parakstīts ir derīgs, un tas nav. Līdz ar plašāku elektroniskā paraksta izmantošanu pandēmijas apstākļos vienlīdz plaši izplatījušies dažādi mīti, kas līdzi nes nesaskaņas, ja kaut kas nav iesniegts vai parakstīts tā, kā kādai no pusēm patiktu. Tāpēc šā raksta mērķis ir atspēkot biežāk izskanējušos mītus, kas skar elektronisko parakstīšanos un elektroniskos parakstus.
The post Pieci mīti par elektronisko parakstīšanos appeared first on IR.lv.
Šis elektroniskais paraksts ir derīgs, un tas nav. Šis dokumenta formāts elektroniski parakstīts ir derīgs, un tas nav. Līdz ar plašāku elektroniskā paraksta izmantošanu pandēmijas apstākļos vienlīdz plaši izplatījušies dažādi mīti, kas līdzi nes nesaskaņas, ja kaut kas nav iesniegts vai parakstīts tā, kā kādai no pusēm patiktu. Tāpēc šā raksta mērķis ir atspēkot biežāk izskanējušos mītus, kas skar elektronisko parakstīšanos un elektroniskos parakstus.
Mīts nr. 1: Vienīgais veids, kā elektroniski parakstīties ir, izmantojot eParakstu
Šeit vispirms būtu jāpievērš uzmanība tam, ar ko atšķiras e-paraksts no eParaksta. Elektroniskā paraksta saīsinājums, ko ērtības labad lietojam, ir e-paraksts. Savukārt eParaksts ir Latvijas Radio un televīzijas centra (LVRTC) radīts zīmols, kas ir tikai viens no Latvijā vairākiem pieejamajiem droša e-paraksta pakalpojumu risinājumiem.
Saskaņā ar eIDAS regulu, kas regulē elektronisko darījumu uzticamības pakalpojumus Eiropas vienotajā tirgū un nosaka elektroniskās identifikācijas kārtību un kas stājās spēkā 2016. gada 1. jūlijā, e-parakstus iedala “vienkāršos”, uzlabotos un kvalificētos elektroniskos parakstos. “Vienkāršs” e-paraksts ir, piemēram, uzzīmēts paraksts uz ierīces ekrāna, atzīme interneta vietnē, piekrītot tās lietošanas noteikumiem vai paraksts datorrakstā e-pasta vēstules beigās. Uzlabotais e-paraksts nodrošina, ka paraksta dati ir unikāli un saistīti tikai ar konkrēto parakstītāju. Tas tiesā tiek uzskatīts par pārliecinošu pierādījumu. Savukārt kvalificēts e-paraksts ir uzlabots paraksts, taču tas atšķirībā no iepriekšējā tiek izveidots, izmantojot kvalificētu e-paraksta radīšanas ierīci. Kvalificētam e-parakstam ir tāds pats juridiskais spēks kā ar roku veiktam parakstam, un to atzīst visās ES dalībvalstīs.
Latvijā kvalificēts jeb drošs e-paraksts ir LVRTC risinājums eParaksts mobile, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegtās eID kartes un uzņēmuma SK ID Solutions risinājums Smart-ID. Lietotājiem – fiziskām personām – visi e-paraksti ir bez maksas, izņemot izmaksas, kas attiecas uz eID kartes noformēšanu. Eksperti iesaka vienmēr nodrošināties ar vairākiem e-paraksta risinājumiem. Tehnoloģijas reizēm mēdz pievilt brīdī, kad tas ir visvairāk nepieciešams, taču kāda no šīm tehnoloģijām tajā vienā svarīgākajā brīdī noteikti būs pieejama.
Mīts nr. 2: Elektroniski parakstīties nav droši
Lai kļūtu par kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzēju Eiropā, uzņēmumam ir jāiztur nopietnas neatkarīgu auditoru pārbaudes. Tikai tad ir iespējams piedāvāt šādu pakalpojumu, tāpēc šādu pakalpojumu sniedzēju nav daudz. Drošāk vienmēr ir izmantot kvalificētu e-parakstu. Kā jau minēts, tas juridiski ir līdzvērtīgs ar roku rakstītam parakstam.
Parakstot dokumentus ar citām pusēm, ir vērts pārliecināties par saņemto dokumentu parakstu derīgumu, jo tie var būt nederīgi dažādu iemeslu dēļ. Latvijā to var izdarīt pie vēl viena kvalificēta uzticamības pakalpojumu sniedzēja – uzņēmuma Dokobit. Uzņēmums nodrošina Baltijā vienīgo kvalificēto validācijas pakalpojumu, ko iespējams veikt uzņēmuma nodrošinātajā portālā internetā.
Mīts nr. 3: Galvenais, ka paraksts uz dokumenta
Ar e-parakstu reizēm tiek saprasts arī paraksts, kas, piemēram, tiek uzzīmēts uz digitālā dokumenta ar peli vai pirkstu uz viedierīces ekrāna, izvietojot nepieciešamajā vietā uz dokumenta. Jā, to var saukt par e-parakstu, taču tas nekad nebūs līdzvērtīgs kvalificētajam e-parakstam. Tam par iemeslu ir fakts, ka e-paraksts kodē unikālu numuru un darbību kombināciju, kas katrā gadījumā ir citādāka. Tas nozīmē, ka kvalificētie e-paraksti parasti nav redzami uz dokumenta, kā tas ir ar digitāli uzzīmētiem parakstiem, bet tos var redzēt, veicot validāciju tam īpaši paredzētajā programmatūrā. Izņēmums ir PDF dokumenti, uz kuriem var būt redzama parakstu anotācija. Taču jebkurā gadījumā paraksts var būt nederīgs. Pilnīgai pārliecībai nepieciešams veikt šāda dokumenta parakstu validāciju.
Mīts nr. 4: Elektroniski parakstīts dokuments ir tad, kad tas ir .edoc formātā
Reizēm dzirdēts, ka īpaši valsts iestādes vēlas, lai elektroniski parakstīts dokuments tiek iesniegts .edoc formātā. Taču patiesībā formātam nav nozīmes. PDF ir dokumentu formāts, kas izveidots, lai lietotājs viegli un ātri varētu atvērt dokumentus gan pārlūkā, gan programmā Adobe Reader. eDoc ir elektroniski parakstītu dokumentu vienotais formāts Latvijā. Attiecīgi Igaunijā un Lietuvā tādi paši formāti ir BDoc un ADoc. Un tad vēl viens formāts ir ASiC – Eiropas Savienības vienotais elektroniski parakstīto failu formāts. Šo formātu izvēlas, kad ir nepieciešams parakstīt vairāku dokumentu komplektu vai arī jāparaksta ne tikai teksta dokumenti, bet arī citu formātu datnes, piemēram, attēli, video vai audio faili. Ja jebkurš no šiem dokumenta formātiem ir parakstīts ar derīgu kvalificētu elektronisko parakstu, tad tie visi ir vienlīdz juridiski derīgi.
Mīts nr. 5: Ar drošu e-parakstu parakstīts dokuments nezaudēs derīgumu
E-paraksts nav derīgs mūžīgi. E-paraksts var kļūt nederīgs, un tam ir vairāki iemesli. Lai e-paraksts būtu derīgs ilgtermiņā arī pēc paraksta sertifikāta derīguma termiņa beigām, tam ir jāsatur laika zīmogs un paraksta sertifikāta atsaukšanas dati. Izpildot šos nosacījumus, e-paraksts būs derīgs līdz brīdim, kamēr netiek oficiāli paziņots, ka algoritms, kas tika izmantots paraksta veikšanas laikā, ir kļuvis vājš. Šādi paziņojumi lielākoties ir saistīti ar skaitļošanas jaudas pieaugumu un to nosaka Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra. Iepriekš nav iespējams paredzēt, kad šāds ziņojums tiks izplatīts, taču tas arī nenozīmē, ka paraksts uzreiz pēc šī paziņojuma kļūst nederīgs. Tā algoritma atjaunošanai parasti tiek dots ilgāks laiks. Lai šādā situācijā saglabātu e-parakstu derīgumu, var veikt derīguma pagarināšanas procesu, pievienojot dokumentam arhīva laika zīmogu ar jaunu un spēcīgāku algoritmu.
The post Pieci mīti par elektronisko parakstīšanos appeared first on IR.lv.