Kā degt un neizdegt ikdienas skrējienā
Tik ātri paskrēja vasaras dīkdienība un, re, šodien pieķēru sevi pie domas, ka drīz jau gada nogale. Liekas, ka esmu ierauta sacensībās ar laiku un es šajā cīņā pastāvīgi zaudēju. Kopš manam dēlam apritēja 2 gadi, esmu atgriezusies darbā un sanācis tā, ka arī mani dvēseles projekti – hobiji, tieši šobrīd prasa papildus laiku un uzmanību. Un te nu tas ir – gribas būt labākajai visās savas dzīves lomās – darbiniecei, mammai, sievai, studentei, aktrisei, draudzenei, sievietei. Pēkšņi ļoti izteikti sajutu to spiedienu uz sevi, kuru pati sev esmu radījusi, secinu, ka sāku izdegt, jo visa kā ir par daudz. Likās, ka arī spēka ir ļoti daudz un, jā, ka visu varu paspēt un izdarīt, bet te, vai tiešām klāt ir izdegšanas sindroms un es nevaru sevi no tā pasargāt?