Krāt mantu debesīs

Brigita Lūkina tējas ražošanu sāka Atmodas laikā, kad pat trakākais sapņotājs necerētu uz nopietnu biznesu tik specifiskā nišā. Šodien Lūkinu ģimenei pieder pazīstamākais zāļu tēju zīmols Lauku tēja, un uz Nītaures mežu vidū paslēptajām mājām vākt augus un mācīties brauc fitoterapijas entuziasti no visas pasaules

The post Krāt mantu debesīs appeared first on IR.lv.

Brigita Lūkina tējas ražošanu sāka Atmodas laikā, kad pat trakākais sapņotājs necerētu uz nopietnu biznesu tik specifiskā nišā. Šodien Lūkinu ģimenei pieder pazīstamākais zāļu tēju zīmols Lauku tēja, un uz Nītaures mežu vidū paslēptajām mājām vākt augus un mācīties brauc fitoterapijas entuziasti no visas pasaules

Vienu no slavenākajiem Lauku tējas produktiem sauc Anna. Tajā ir desmit dažādu zālīšu: meža aveņu lapas, bērzu lapas, raudene, piparmētra, melisa, raspodiņš, vīgrieze, meža zemeņu lapas, kumelītes un kliņģerītes. Tējai vārds dots par godu Ozoliņu mājas pēdējai saimniecei Annai Liepiņš, kura nomira 1964. gadā 84 gadu vecumā. Anna bijusi kārtīga saimniekmeita, strādīga, izglītota un prātīga. Bet apprecējusies tikai 45 gadu vecumā ar savu 20 gadus veco kalpu puisi. Parēķiniet vecumu starpību — mīlīši, šai dāmai slavenā Raudupiete un Silmaču Antonija nestāv ne tuvumā!

Laulāto kopdzīve gan nebija ilga. Jaunais vīrs par sievas naudu drīz vien pāris kilometru attālumā uzcēla sev citu māju, kur dzīvoja kopā ar brūti, skaistu meiteni no Latgales. Viss pagasts zvanīja un vibrēja no baumām. 

Anna mūžu tā arī nodzīvoja viena, bet lepno saimnieces degunu nenokāra un plecus turēja staltus. Spēku smēlās pie savas mājas stiprajiem sargiem — simtgadīgajiem ozoliem. 

1977. gadā divi absolūti rīdzinieki un sirdī disidentiski mākslinieki Dima un Brigita Lūkini meklēja sev lauku mājas, kur pavadīt vasaras. Ar Nītaures pagasta ļaužu palīdzību uzgāja Ozoliņus, kas kopš Annas nāves stāvēja pamesti un bēdīgā stāvoklī. Bet cauri sabrukumam mirdzējusi senā godība — lielie ozoli, veclaicīgas mēbeles, ko darinājuši labākie 19. gadsimta galdniecības meistari, grāmatas biezos vākos un skaisti trauki. Mājā nav bijis nevienas plastmasas bļodas, tikai māls, koks un porcelāns. 

Pamazām Lūkini sākuši māju atjaunot. Naudas viņiem necik nav bijis, pat automašīnas ne — no Nītaures, kurp var aizbraukt ar sabiedrisko transportu, ģimene ar mazo dēlu Mārtiņu atlikušos daudzos kilometrus minušies ar divriteņiem: cauri mežiem, pa dubļiem, atsitoties no odiem un dunduriem. Pilnīgs neprāts! Mājā nebija elektrības un ūdensvada. 

Gandrīz 20 vasaras viņi nodzīvoja petrolejas un sveču gaismā. Kad Brigita Lūkina savu zāļu tēju kaislību nolēma padarīt par biznesu, ģimene saprata, ka jāpārceļas uz laukiem kā pastāvīgu dzīves vietu. Tad arī ievilkuši elektrību. Vīrs gan pretojies šai idejai un nikni purpinājis. «Kāpēc tev nepatīk elektrība?» brīnījusies Brigita. «Tāpēc, ka petrolejas gaismā sievietes izskatās skaistākas,» atcirtis romantiķis Dima. Tā jau ir, spriež Brigita. Pateicoties petrolejas gaismai, Anna Liepiņš tika pie gados jaunā vīra… Vecajai saimniecei par godu nosaukta ne tikai tēja, bet arī mājas — ievadot adresi navigācijā, rakstiet Annas Ozoliņi.

Ābeļu lapas krāsnī

Pirmā, kas, ienākot Annas Ozoliņos, piesaistīja Brigitas Lūkinas uzmanību, bija lielā maizes krāsns. Viņa atcerējās bērnības garšu, kas raksturīga lauku mājās ceptai maizei. Vecā pavārgrāmatā atradusi maizes recepti un mēģinājusi cept. Kukuļi iznākuši perfekti un gardi. Bet turpat viņa ievērojusi arī recepti tējai: «Kad maizes krāsne padzisuse, likt tajā uz nakti māla podu ar ābeļu lapām.» No rīta ābeļu lapas bijušas tumši brūnas un pasakaini smaržīgas. Brigita sapratusi, ka savā mūžā nav dzērusi tik garšīgu tēju, kura pat nav jāsaldina, jo ābeļu lapas ir pilnas sava salduma. «Ja šī tēja tik ļoti garšo man, varbūt garšos arī citiem, un varu to pārdot?» viņa prātojusi. 

Tā nu 90. gadu sākumā startēja šis neticamais ideālistu bizness, kas šobrīd kļuvis par pazīstamu zīmolu. Lauku tēju ražo Brigita un viņas vīrs Dima, abu dēls Mārtiņš Lūkins un vedekla Evita Lūkina. Mazbērni Lote (11) un Miks (16) visas bērnības vasaras pavadījuši dabā, vācot un iepazīstot augus. Ābeļu lapām pievienojušās pašu dārzā audzētas piparmētras, melisa, kliņģerītes un kumelītes. Dabas māte dod pārējos ārstniecības augus: ugunspuķes, asinszāles, pelašķus, rasaskrēsliņus, un tā bez gala — visus pumpurus, ziedus, lapas, ogas un miziņas nav iespējams uzskaitīt. 

Lauku tējai ir bioloģiskās saimniecības sertifikāts. Gadā viņi saražo apmēram tonnu tējas sausā, izžāvētā veidā. Tēja tiek vākta ar rokām, žāvēta bēniņos un pirtī, smalcināta ar rokām un iesaiņota atkal ar rokām. Viņiem nav modernu iekārtu, jo vispār nav nekādu ražošanas iekārtu. Tējas zāles pēc sažāvēšanas un smalcināšanas nonāk lielos un smaržīgos maisos, lai pēcāk tiktu sajauktas dažādos «kokteiļos». 

Šo dabas un roku darba radīto preci izplata ne tikai ekoveikali un zemnieku tirdziņi, bet arī lielās tirdzniecības ķēdes — Sky, Stockmann, Rimi Klēts un Maxima. Brigita atzīst, ka tieši Maxima patlaban ir viņu galvenais noieta tirgus, un tas viņu ļoti pārsteidz: «Nekad nebūtu domājusi, ka šī lielveikala klients varētu meklēt un savā grozā ielikt zāļu tēju. Man nav pētījumu, kas ir šie pircēji, bet viņu ir daudz. Mācība ir viena — ražotājs nedrīkst domāt šauri un turēties pie paša iztēlotā tirgus un klientūras rāmjiem. Jābūt atvērtam visām pārdošanas iespējām, arī tām, kuras šķiet neticamas.»

Daba kā dārzs

Annas Ozoliņiem pieder 100 hektāru zemes. Lielāko daļu klāj meži, bet 13 hektārus aizņem dabiskās pļavas. Ir izpētīts, ka šajās pļavās uz vienu kvadrātmetru atrodamas 50 augu sugas. Liela daļa no tām nonāk tēju paciņās. Arī mežs ir neizsmeļams dabas bagātību un ienākumu avots. Lūkinu ģimenes mežā nav bijis nevienas kailcirtes. Mežs ir kā dārzs, no kura saudzīgi un prātīgi tiek izvesta raža un iegūta peļņa, ko viņi pamazām iegulda biznesā. 

Brigitas dēls Mārtiņš strādā par speciālistu meža zinātnes centrā Silava un zina, ko darīt ar mežu. Šobrīd Lūkini stāda lapu kokus — Latvijas klimats mainās un kļūst siltāks, laiks stādīt alkšņus, kļavas, skābaržus un dižskābaržus, jo skuju koki siltajā klimatā vairs nejutīsies tik labi. 

Darbs sākas agri pavasarī ar māllēpīšu ziedu vākšanu un beidzas vēlu rudenī ar pēdējām pīlādžu ogām. Lūkini sezonas laikā iziet cauri pilnam dabas ciklam, ievācot dārzā un dabā pieejamos tējas augus. Tomēr visu Lauku tējas ražošanai vajadzīgo apjomu paši nespēj savākt, tāpēc iepērk augus un zālītes no citām bioloģiski sertificētām Latvijas saimniecībām.

Ziema ir laiks, kad cilvēki visvairāk pērk un dzer zāļu tējas, tāpēc smalcināšanas, tēju jaukšanas un saiņošanas darbs nebeidzas līdz aprīlim. Ģimenes uzņēmumā oficiāli ir divi darbinieki — Brigita un viņas vedekla Evita, bet darbā ar pilnu atdevi iesaistās visa ģimene. Ar viņu spēkiem ir par maz. Atļauties daudz algotu strādnieku viņi nevar, tāpēc jau daudzus gadus Lūkini iesaistījušies kustībā Workaway — pie viņiem katru vasaru ierodas brīvprātīgie strādnieki no visas pasaules, kuri tiek izmitināti un ēdināti, bet algas vietā gūst pieredzi dabā un tēju biznesā. Annas Ozoliņos pabijuši augu vācēji no 40 valstīm. Daudzi ārzemnieki sapņo par savu bioloģisko saimniecību un zāļu tēju audzēšanu, tāpēc šo darbu uztver kā pieredzes un zināšanu iegūšanu, pat biznesa spiegošanu! 

Šovasar Covid-19 vīrusa dēļ ar ārvalstu entuziastiem saimniecība nevar rēķināties, tiek apdomāti citi risinājumi. Ja jūsu gimenē aug garlaikoti tīņi, kuriem derētu atpūsties no «glaudāmajām» ierīcēm un nopelnīt kabatas naudu, dodiet ziņu!

Kopš uzņēmumam pieslēgusies Evita, bizness izaudzējis jaunus atzarus. Evita pēc izglītības ir ekonomiste un vides zinātniece, ilgus gadus strādājusi Rīgas Ekonomikas augstskolā. Šobrīd savu kaislību pret dabu un zāļu tējām viņa noapaļo, apgūstot fitoterapiju Londonas Stounbridžas koledžā. Evitas vadībā Annas Ozoliņos tapusi tēju meistardarbnīca, kur katrs klients var uzjaukt savu zāļu tēju, vadoties pēc intuīcijas un savu veselības problēmu indikācijām. Jūs varat kā laimīgi tūristi doties dabā uz vienu dienu, kopā ar Evitu pa mežiem un pļavām vācot un iepazīstot ārstniecības augus, paplašinot savas zināšanas par zāļu tējām krietni ārpus liepziedu un piparmētru līmeņa. Lauku tējas dažādo nosaukumu paciņās jūs atradīsit visamaz 33 ziedu, lapu, sakņu un ogu nosaukumus. Tā ir vesela dabas augstskola. 

Manta debesīs

Brigita Lūkina daudzo gadu laikā tikusi dēvēta dažādi — par «tēju kundzi», zāļu sievu un pat zāļu tējas karalieni. Lauku tēja pie preču zīmes, oficiāla logo un ekoloģiskās saimniekošanas zīmes tika 2000. gadā, bet vēsturiski tas ir aplami — Brigita savas tējas gatavoja un tirgoja jau sen. Pārdeva tēju tirdziņos pensionāriem ar lielu atlaidi. Pati 80. gadu beigās bija strādājusi Tautas frontes birojā par velti, vāca ziedojumus. 

Brigita to sauc par «mantas krāšanu debesīs». No biznesa viedokļa tas bija nepareizi. Bet Lauku tējas labā slava gāja no mutes mutē. Lauku tējai nekad nav bijis vērienīgu reklāmas kampaņu vai mārketinga aktivitāšu. Visi pircēji nākuši uz zīmola labo vārdu, personīgiem ieteikumiem. Vārds izaudzējis pats sevi. 

Mantas krāšana debesīs ar to nesākās un nebeidzās. Vēl padomju laikā Annas Ozoliņos Lūkinu ģimene slepeni izmitināja jaunus latviešu puišus, kas bija aizbēguši no iesaukuma padomju armijā vai, vēl trakāk, dezertējuši no tās. Nītaures mūžamežos, kur nav pat elektrības, neviens viņus nemeklēja. 

Vēlāk šajās mājās patvērumu atrada bijušie cietumnieki, kuriem nav ne ģimenes, ne darba, ne jumta virs galvas. Brigita un Dima pat nenobijās savās mājās izmitināt cilvēku, kurš cietumā pavadījis 25 gadus. Ne jau par zādzību viņš izcieta sodu, kā noprotat. 

Arī tā bija mantas krāšana debesīs — palīdzēt tiem, kuriem nav cita glābiņa un cerību. Bet kāds no šiem bēdubrāļiem nejauši izraisīja ugunsgrēku, kas 2006. gadā māju nopostīja līdz pamatiem. Nekas pāri nepalika no senās Ozoliņu godības. Nebūtībā aizgāja arī ģimenes fotogrāfijas, Brigitas tēju receptes un senās pavārgrāmatas. Pēc gada no kreņķiem Dimu Lūkinu ķēra smags insults, bet viņš ar sievas palīdzību izķepurojās un turpina sirdīgi strādāt. 

Lūkini savu ģimenes māju un tēju biznesu uzcēla no jauna, ļaunu nepieminot un valstij palīdzību nepaģērot. Ar naudu, ko viņi šodien nopelna, ģimene var sevi pilnvērtīgi uzturēt un turpināt uzņēmējdarbību, bet nevar pavadīt brīvdienas Karību salās. Neviens par to nebēdājas. Latvija ir šīs ģimenes Paradīzes dārzs, kūrorts un Ulubele. Drīz ziedēs visi vasaras saulgriežu augi, kas jāievāc. Piesakieties un ejiet līdzi pļavās!

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
Mīlestība pret dabu un ticība tās dziedinošajam spēkam.

Lielākā kļūda, kas devusi mācību
Vienošanās ar uzņēmēju no ASV, kas vēlējās izplatīt tējas Amerikas tirgū. Nespējām apgādāt tik lielu tirgu, savukārt uzņēmējs visu biznesa plānu bija balstījis tikai uz mūsu produkciju. Abpusēja kļūda, kas partnerim maksāja naudu, mums — milzu darbu un enerģiju. Mācība — ir jāzina savu iespēju robežas!

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
Nebaidīties sākt pat visdīvaināko biznesu. Atrast produktu, par ko pašam deg acis. Dažādot savu piedāvājumu un būt elastīgam.

The post Krāt mantu debesīs appeared first on IR.lv.