Programmēšana domāta arī humanitārajiem cilvēkiem
Mūsdienās aizvien vairāk jauniešu domā par ātrāku nokļūšanu darba tirgū un vēlas mācīties praktiski. Tāpat jaunieši lieliski apzinās, kuras profesijas ir labāk vai sliktāk apmaksātas, un tieši šis fakts nereti ietekmē izvēli. Patlaban jauniešu vidū ļoti pieprasītas ir tās profesijas, kas saistītas ar dizainu un programmēšanu.
Pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas, pirms iestāties augstskolā, jaunieši nereti izvēlas pilnveidot savas zināšanas, apgūstot kādu no profesionālās izglītības programmām. Liela daļa apzinās, lai gan kvalifikācijas iegūšanai ir jāpieliek lielākas pūles, jo jāiegūst gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanas, tās noderēs, arī studējot tālāk. Turklāt tā ir arī iespēja ātrāk iesaistīties darba tirgū un pelnīt sev iztiku.
IT speciālistu trūkums nav noslēpums
Nevienam jau sen nav jaunums, ka Latvijā trūkst IT speciālistu un ka programmētāja profesija ir viena no vislabāk apmaksātajām. Protams, daļa jauniešu īsti neizprot programmēšanas specialitātes aizkulises. Tā nebūt nav profesija, kas iegūstama bez matemātiskās domāšanas. Lai iegūtu šo profesiju, nākas daudzas stundas pavadīt programmējot, pildot mājas darbus un darbojoties klātienes nodarbībās, kas nebūt nav pa spēkam visiem, bet tie, kuri tiek līdz finišam, ir ieguvēji, jo var rēķināties ar darba piedāvājumiem. Tāpat viņiem ir daudz vieglāk mācīties kādā no augstākās izglītības iestādēm.
Bieži vien jaunieši īsti nezina, kas ir viņu aicinājums un izvēlas iegūt profesiju, nesaprotot, ko tā sevī ietver, piemēram, daudzi domā, ka multimediju dizaina speciālista programma ir darbs ar datoru un dažādām programmatūrām, bet patiesībā tiek apgūtas daudzas lietas, kas ir jāzina topošajam māksliniekam – tā ir gan krāsu māksla, gan kompozīcija, gleznošana un arī uzņēmējdarbība. Tad nereti var redzēt, ka jauniešiem zūd pacietība. Tomēr ir ļoti liels prieks par tiem jauniešiem, kas, apgūstot multimediju dizaina profesiju, atklājuši talantus un, prezentējot kvalifikācijas darbu, var redzēt, ka te būs lietaskoks. Patlaban Latvijā ienāk daudzas inovācijas, jo cilvēkiem patīk skaistas un jaunas lietas, un ir prieks, ka jaunais speciālists var realizēt pasūtītāja vēlmes.
Analītiskās spējas un zinātkāre
Kā jaunietis var saprast, vai programmēšana un multimediju dizains ir domāti viņam? Patiesībā ne vienmēr izšķirīgais ir mācīšanās matemātikas vai tehniskā novirziena vidusskolā vai klasē. IT un programmēšanā svarīgākais ir analītiskās spējas, zinātkāre, uzmanības noturība, problēmu risināšanas prasme, loģiskā domāšana, spēja pielāgoties nestandarta situācijām, liela pacietība un precizitāte.
Šīs īpašības noteikti piemīt daudziem cilvēkiem, kuri paši sevi pieskaita humanitāro zinātņu grupai. Piemēram, spēja pielikt papildu pūles un iziet no nestandarta situācijām labāk padodas tieši cilvēkiem ar māksliniecisku iztēli. Arī domāšana “ārpus rāmjiem” un radošums būs izcila priekšrocība, jo programmēt vai radīt multimediju darbu patiesībā nozīmē likt lietā savu iztēli.
Aizvien vairāk vērojama tendence, ka jaunieši vēlas iegūt zināšanas un prasmes, ne tikai izglītību apliecinošu dokumentu. Izglītības dokuments ne vienmēr ir galvenais rādītājs tam, ka tā īpašnieks ir labs speciālists attiecīgajā nozarē. Savukārt kāds, kam diploma nav, taču ir praksē un neformālās izglītības ceļā vai ikdienā iegūtas zināšanas, nereti ir pieprasīts un atzīts darbinieks. Tomēr bezdarba un konkurences apstākļos var izveidoties situācija, ka tieši izglītību apliecinošs dokuments ir izšķirīgs, lai labs sava amata pratējs iegūtu vai saglabātu darba vietu.
Autore ir Latvijas Tālmācības profesionālā centra direktore
The post Programmēšana domāta arī humanitārajiem cilvēkiem appeared first on IR.lv.