Tālsaruna, kas nogremdēs prezidentu?
Pret Donaldu Trampu sākta impīčmenta izmeklēšana, jo viņš «ir pārkāpis augstajam amatam doto zvērestu, nodevis nacionālo drošību un vēlēšanu taisnīgumu.» Skandāla pamatā ir ASV prezidenta saruna ar Ukrainas jaunievēlēto līderi Volodimiru Zelenski
The post Tālsaruna, kas nogremdēs prezidentu? appeared first on IR.lv.
Pret Donaldu Trampu sākta impīčmenta izmeklēšana, jo viņš «ir pārkāpis augstajam amatam doto zvērestu, nodevis nacionālo drošību un vēlēšanu taisnīgumu.» Skandāla pamatā ir ASV prezidenta saruna ar Ukrainas jaunievēlēto līderi Volodimiru Zelenski
Neviens nepievērsa īpašu uzmanību tam, cik daudz cilvēku tajā vasaras dienā drīkst sēdēt tā dēvētajā «noklausīšanās istabā» Baltajā namā, lai sekotu tālruņa sarunai. Tā bija ieplānota kā parasta iepazīšanās ar citas zemes līderi. Taču 30 minūtes vēlāk, kad saruna beidzās, kļuva skaidrs, ka nupat noticis kaut kas ārkārtējs.
ASV prezidents Donalds Tramps nevis apsveica Volodimiru Zelenski ar ievēlēšanu Ukrainas prezidenta amatā, bet aicināja «izdarīt mums pakalpojumu» un sākt izmeklēt viņa politiskos sāncenšus — demokrātu partiju.
Vairākus sarunā klātesošos pārņēma trauksme, un viņi nekavējoties ķērās pie mēģinājuma ierobežot cilvēku loku, kam būtu piekļuve šīs sarunas saturam. Nākamajās dienās Baltā nama amatpersonas nolēma «aizslēgt» šo sarunu, proti, izņemt to no parastā elektroniskā ierakstu arhīva un ievietot atsevišķā drošības sistēmā, kas parasti tiek izmantota īpaši slepenai informācijai.
Tomēr izbrīns un secinājumi sāka ceļot no mutes mutē, arvien vairāk un vairāk paplašinot par to zinošo cilvēku loku. Tagad tas novedis pie pamatīgas zemestrīces ASV politikā — pret Trampu ir ierosināta impīčmenta izmeklēšana, kas var pāraugt prezidenta atstādināšanā no amata. Demokrātu partijas kontrolētā ASV Kongresa Pārstāvju palāta uzskata, ka Tramps ir ļaunprātīgi izmantojis savu amata stāvokli un nodevis augstā amata ideālus.
«Dots pret dotu»
«Baltā nama amatpersonas man stāstīja, ka sarunā izskanējusī informācija ir ļoti satraucoša,» lasāms sūdzībā, kuru uzrakstījusi līdz šim vārdā nenosaukta persona. Zināms tikai, ka tā dēvētais trauksmes cēlājs ir vīrietis, kas strādā Centrālajā izlūkošanas pārvaldē (CIP), un agrāk viņa pienākumos bija sadarbošanās ar Balto namu. Sūdzību viņš nodeva savam tiešajam priekšniekam, un tagad — divus mēnešus vēlāk — tā nonākusi atklātībā. «Viņi paši man stāstīja, ka palīgā pieaicināti advokāti, jo kļuvuši par lieciniekiem tam, kā prezidents izmanto amata stāvokli personiskajam labumam,» rakstīts sūdzībā.
Pats prezidents un viņa sabiedrotie republikāņu partijā šādu sarunas raksturojumu tagad noraida, uzstājot, ka nekādas «dots pret dotu» prasības Zelenskim nav izteiktas. Tramps šo sūdzību sauc par «kārtējām raganu medībām», bet cilvēku, kas sarunas saturu atstāstījis CIP darbiniekam, — par «kaut ko tuvu spiegam». «Jūs jau zināt, ko mēs senāk darījām ar spiegiem un valsts nodevību, vai ne? Kad bijām gudrāki… Mēs ar tādām lietām tikām galā citādi nekā tagad,» acīmredzot dodot mājienu uz nāvessodu.
Baltais nams tagad uzstāj, ka sūdzība ir tikai sarunā klāt nebijuša cilvēka atstāsts, tajā pašā laikā amatpersonas nenoliedz tagad presē aprakstīto notikumu.
25. jūlijā rītā notikušajā sarunā Zelenskis uzsver, cik ļoti svarīga ir amerikāņu palīdzība Ukrainai, kas jau piecus gadus cīnās ar Krievijas atbalstītiem separātistiem valsts austrumu daļā. Pēdējo 30 gadu laikā Kijeva no Vašingtonas saņēmusi 1,5 miljardus ASV dolāru demokrātijas stiprināšanai un militāram atbalstam. Šogad Ukrainai tika atvēlēti gandrīz 400 miljoni dolāru, lielākoties kara tehnikas iegādei. Taču izrādās, ka burtiski nedēļu pirms tālruņa sarunas Tramps ir iesaldējis šīs naudas pārskaitīšanu.
Sarunā Tramps bez īpašas vilcināšanās paziņo: «Man labpatiktos, ja jūs izdarītu vienu pakalpojumu.» Viņaprāt, Ukrainai vajadzētu izmeklēt apkārt klīstošās konspirācijas teorijas par bijušo ASV viceprezidentu Džo Baidenu un viņa jaunāko dēlu Hanteru, kas piecus gadus darbojies Ukrainas dabasgāzes ražotāja Burisma padomē. «Tas ir ļoti svarīgi, ja jūs to varat un ja tas ir iespējams.» Tramps pie šī jautājuma pusstundu ilgajā sarunā atgriežas astoņas reizes.
Džo Baidens ir viens no spēcīgākajiem Trampa sāncenšiem nākamgad paredzētajās prezidenta vēlēšanās, liecina aptaujas.
Sarunas slēpšana
Tagad Tramps uzstāj, ka savā rīcībā neko sliktu nesaskata, taču citas amatpersonas ātri apjēdza, cik problemātiska varētu būt sarunas atšifrējuma nonākšana publiskajā telpā. Gan stenogrāfa pieraksti, gan teksts, kas tapis ar balss atpazīšanas programmatūras palīdzību, pēc šādām līderu sarunām parasti nonāk datorsistēmā, kurai var piekļūt ASV valdības darbinieki. Taču Baltā nama amatpersonas steigšus to visu pārcēla uz drošāku sistēmu, kurā tiek glabāti tikai nacionālās drošības dokumenti.
Šāda rīcība ir netipiska, taču Trampa valdīšanas laikā piedzīvota jau vairākkārt. Pēc tam, kad atklātībā nonāca ASV prezidenta sarunas atšifrējums ar Austrālijas un Meksikas līderiem, Tramps uzstāja, lai tas tiktu glabāts drošākā vietā. Īpaši uzmanīgi viņš pieprasa uzraudzīt saziņu ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu. Pēc abu līderu pirmās tikšanās klātienē Tramps pat atņēma piezīmes, ko bloknotā bija veicis amerikāņu tulks, un piekodināja neizpaust sarunā dzirdēto.
Politiska šantāža?
Iespējams, Trampa tālsarunas noslepenošana tā arī paliktu kā neordināra politiķa untums, taču šajā lietā ļoti būtisks ir konteksts.
Jau vairākus mēnešus pirms zvana uz Kijevu Trampa privātais advokāts Rūdolfs Džuljāni aktīvi nodarbojās ar Ukrainas amatpersonu lobēšanu, aicinot viņus izmeklēt Baidena darbu. Jau maija vidū, sūdzībā raksta trauksmes cēlājs, viņš pirmo reizi dzirdēja citu amerikāņu amatpersonu sūdzības, ka viņi «ir īpaši noraizējušies par Džuljāni mēģinājumiem apiet nacionālās drošības lēmumu pieņemšanas procesu, izejot uz tiešiem kontaktiem ar Ukrainas amatpersonām un iesaistoties ziņu nodošanā starp Kijevu un prezidentu».
Īpaši dusmīgs par Džuljāni aktivitātēm bija prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumus Džons Boltons. Viņš pameta šo posteni septembra sākumā, jo esot radušās domstarpības ar Trampu attiecībā uz Krieviju un citiem jautājumiem.
Tajā pašā laikā divi ASV Ārlietu ministrijas darbinieki — īpašais sūtnis Ukrainā Kurts Volkers un vēstnieks Eiropas Savienībā Gordons Sondlands — centās «mazināt postījumus», rakstīts sūdzībā. Viņi deva padomus ukraiņiem, kā tikt galā ar Džuljāni.
Ukraiņiem kopumā tika radīts priekšstats, ka tālsaruna ar nupat ievēlēto Zelenski un Trampu būs iespējama tikai tad, kad Zelenskis izrādīs vēlmi izpildīt Džuljāni prasības. Lai izdarītu spiedienu, Tramps pat lika savam viceprezidentam Maikam Pensam atcelt braucienu uz Ukrainas prezidenta inaugurāciju 20. maijā.
Kamēr Džuljāni turpināja uzstāt ukraiņiem sākt rīkoties, Baltā nama Menedžmenta un budžeta nodaļa 18. jūlijā informēja nacionālās drošības aģentūras, ka aptur 391 miljona dolāru palīdzību Ukrainai. Bez jebkāda paskaidrojuma par šāda rīkojuma iemesliem.
Nākamajā dienā pēc naudas iesaldēšanas Džuljāni uzaicināja uz brokastīm Volkeru, lai noskaidrotu, ar kurām ukraiņu amatpersonām būtu labāk runāt par demokrātu kandidāta izmeklēšanu. Īpašais sūtnis ieteicis sazināties ar Zelenska padomnieku Andreju Jermaku.
Pēc sešām dienām notika Trampa pirmā tālruņa saruna ar Zelenski. Baltā nama paziņojumā presei nekas nebija minēts, ka sarunā runāts par demokrātu kandidāta ģimenes biznesa izmeklēšanu, tomēr Kijevā izplatītajā paziņojumā gan tika pieminēts, ka notikusi diskusija par «punkta pielikšanu korupcijas lietām, kas vilcina labāku sadarbību starp Ukrainu un ASV».
Kā rakstīts sūdzībā, nākamajā dienā pēc tālsarunas Volkers un Sondlands ieradās Kijevā, kur tikās gan ar Zelenski, gan citām amatpersonām, piedāvājot savu palīdzību Trampa prasību īstenošanai. Drīz pēc tam, 2. augustā, Spānijā notika Džuljāni un Jarmaka privāta tikšanās.
Pēc nedēļas, 9. augustā, Tramps reportieriem paziņoja, ka plāno drīzumā ielūgt Ukrainas līderi apmeklēt Balto namu. «Viņš ir ļoti sakarīgs,» teica Tramps. «Viņš vēlas panākt mieru Ukrainā, un es domāju, ka pavisam, pavisam drīz viņš būs šeit.»
Patiesībā ukraiņu diplomāti jau pirms tam mēnešiem ilgi centās izkārtot abu prezidentu tikšanos, taču vienmēr saņēma atteikumu. Tobrīd ukraiņi vēl nezināja par lēmumu iesaldēt palīdzības naudas pārskaitīšanu, taču par šādu notikumu pavērsienu viņiem esot bijušas aizdomas.
Divas vēstules
Uzrakstījis sūdzību, saglabādams savu anonimitāti, trauksmes cēlājs to vēstulē nosūtīja CIP galvenajai juristei, kura to nodeva atpakaļ Baltajam namam un Tieslietu ministrijai. Kad trauksmes cēlājam radās sajūta, ka viņa informācija netiek ņemta nopietni, viņš iesniedza arī formālu sūdzību slepeno dienestu ģenerālinspektoram Maiklam Atkinsonam — šāda rīcība nodrošina to, ka tiek garantēta likumā paredzētā trauksmes cēlāju aizsardzība. Līdzīgu sūdzību viņš nosūtīja arī republikāņu senatoram Ričardam Buram un demokrātu kongresmenim Adamam Šifam, kuri attiecīgi vada Izlūkdienestu komitejas Senātā un Pārstāvju palātā.
«Pildot savus pienākumus, esmu saņēmis informāciju no vairākām ASV amatpersonām, ka prezidents izmanto savu dienesta stāvokli, lai piespiestu citu valsti iejaukties 2020. gada vēlēšanās,» politiķiem rakstīja trauksmes cēlājs. Anonīmā persona atzīst, ka «neesmu bijis tiešs aprakstīto notikumu aculiecinieks», taču informāciju saņēmis no vairākām citām amatpersonām, kuras ir «dziļi noraizējušās par klaju likuma pārkāpumu».
Vai tiešām atcels no amata?
Senāta pārstāvji lūdza Balto namu izskaidrot palīdzības iesaldēšanu, taču palika bez atbildes. 9. septembrī trīs demokrātu kontrolē esošās Pārstāvju palātas komitejas sāka izmeklēšanu — vai palīdzība iesaldēta politisku iemeslu dēļ? Tajā pašā dienā vēstuli Kongresam nosūtīja arī slepeno dienestu ģenerālinspektors Atkinsons, informējot, ka tik tiešām eksistē formāla trauksmes cēlāja sūdzība, taču atturējās izpaust tās saturu.
11. septembrī Baltais nams Senātam paziņoja, ka nauda Ukrainai beidzot ir pārskaitīta, nepaskaidrojot sākotnējās kavēšanās iemeslus. Kopš tā laika pats Tramps pinies skaidrojumos: esot noraizējies par korupciju Ukrainā, pieminot arī Baidenu. Citā reizē teica, ka tādā veidā vēlējies piespiest arī ES dot lielāku artavu Kijevas atbalstam.
18. septembrī pirmās ziņas par it kā eksistējošu trauksmes cēlāja sūdzību beidzot nonāca arī publiskajā telpā. Līdz tam par to zināja tikai politiķi un drošības dienesti. Izjūtot spiedienu, Baltais nams dažas dienas vēlāk nolēma publicēt sūdzības tekstu.
24. septembrī ASV Pārstāvju palātas spīkere demokrāte Nensija Pelosi paziņoja par formālu impīčmenta procedūras sākšanu. «Prezidents ir smagi pārkāpis konstitūciju. (..) Par to būs jāatbild, jo likums jāievēro ikvienam. (..) Viņš ir pārkāpis augstajam amatam doto zvērestu, nodevis mūsu nacionālo drošību un mūsu vēlēšanu taisnīgumu.»
Vispirms izmeklēšanu sāks sešas atsevišķas Pārstāvju palātas komitejas, kuras pēc tam var definēt, kādus likuma pantus prezidents ir pārkāpis. Lai ierosinātu pašu impīčmentu, par to jānobalso vismaz pusei Pārstāvju palātas, kurā šobrīd pārliecinošā vairākumā ir demokrāti.
Tad stafeti pārņem Senāts, kuram būtu jārīko impīčmenta tiesa. Lai atceltu prezidentu no amata, par to jānobalso 67% senatoru. Senāts šobrīd ir republikāņu kontrolē, no kuriem daudzi kvēli atbalsta Trampu.
Var sanākt tā, ka prezidents tiek formāli apsūdzēts, taču Senāts viņu nenotiesā, un Tramps paliek amatā.
The post Tālsaruna, kas nogremdēs prezidentu? appeared first on IR.lv.