Miglā tīts skandāls

Vairāk nekā 30 miljonus vērtā Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Rakstu mājas būves iepirkuma skandāla patiesie mērogi, visticamāk, vēl neskaidri

The post Miglā tīts skandāls appeared first on IR.lv.

Vairāk nekā 30 miljonus vērtā Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Rakstu mājas būves iepirkuma skandāla patiesie mērogi, visticamāk, vēl neskaidri

Aizturēšana uz nepilnām 48 stundām un aizdomās turēto statuss — šādu KNAB bardzību pagājušajā nedēļā piedzīvoja Latvijas Universitātes (LU) iepirkumu komisijas vadītāja un Rīgas dome deputāte Baiba Broka (Nacionālā apvienība), kā arī uzņēmēji Guntis Rāvis un Ivars Millers, kam pieder viena no Latvijas lielākajām būvfirmām Skonto būve. Krimināllieta saistīta ar LU Akadēmiskā centra izbūves jauno konkursu, kurā piedāvājumu iesniegšana noslēdzās pagājušajā ceturtdienā. Kriminālprocess sākts par kukuļa piedāvājumu valsts amatpersonai un tā pieņemšanu.

KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka Broka, būdama LU iepirkumu komisijās, iespējams, darbojusies Skonto Būves interesēs. «Kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanā iegūtā informācija dod pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersona, iepriekš vienojoties, pieņēmusi uzņēmēju kukuļa piedāvājumu, kukuli noformējot kā ziedojumu biedrībai. Iespējamā kukuļa summa — ne mazāka kā 20 tūkstoši eiro,» informē KNAB.

Iesaistītā biedrība ir Latvijas Biatlona federācija (LBF), kuras prezidente Broka ir kopš 2014. gada. 

KNAB šobrīd plašākus komentārus sniegt atsakās, bet salīdzinoši mazā kukuļa summa pret trim aizturētajām, ietekmīgajām personām liek uzdot jautājumu, vai pašreiz sabiedrībai ir redzami patiesie lietas mērogi.

Ziedojumi palielinājušies

Bažas par KNAB rīcību, oficiālu ziedojumu biedrībai kvalificējot kā kukuli, pauž sporta federācijas. Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis paziņojis — tas var apdraudēt tālāko ziedojumu piesaisti sportam. Šo neskaidrību starp ziedojumu un kukuli izmantot steidz arī visu triju lietā iesaistīto personu advokāti, taču pašu ziedojumu faktu neviens neapstrīd.

Pēc atbrīvošanas 10. jūlijā Skonto Būves vadītājs Guntis Rāvis neslēpa, ka Broka, pildīdama federācijas vadītājas pienākumus, viņu vairākkārt uzrunājusi ar lūgumu ziedot federācijai. Viņš arī lūdzis «kolēģiem un labiem paziņām» no firmas Roadeks ziedot sporta organizācijai, ko uzņēmums esot izdarījis. Rāvis gan uzsvēra, ka viņam pieder tikai 25% balsstiesību šajā uzņēmumā, tāpēc ziedojumam bijis tikai ierosinātājs.

Ar Brokas kolēģi LBF vadībā Gundaru Upenieku Ir neizdevās sazināties, taču publiskajā paziņojumā federācija pauda, ka «aktīva LBF valdes, tajā skaitā Brokas darbība ir nodrošinājusi pēdējo piecu gadu laikā iespēju Latvijas izlasei piedalīties visos 50 pasaules kausu etapos, vismaz 30 IBU kausu etapos, visos pasaules jauniešu un junioru čempionātos» un visi ziedojumi izmantoti tikai sportam paredzētajiem mērķiem.

Apskatot LBF gada pārskatus, redzams, ka Brokas vadītā federācija pēdējos gados saņēmusi vairākus ziedojumus vismaz 20 000 eiro vērtībā — ne tikai no Rāvim pastarpināti piederošā Roadeks. 2018. gadā tūrfirma Impro ceļojumi ziedoja 30 000 eiro, bet kokapstrādes uzņēmums Vudlande 20 000 eiro. KNAB minētais iespējami koruptīvais ziedojums nācis 2017. gadā, kad 20 000 ziedoja gan Roadeks, gan minētā Vudlande, bet 30 000 eiro uzņēmums Čiekuri-Shishki. Starp ziedotājiem atrodami dažādu nozaru uzņēmumi — apdrošinātāji, viesu nami, ražotāji, finanšu institūcijas. Vairākkārt naudu biatlonam, tajā skaitā arī 2017. gadā, ziedojusi vēl kāda būvniecības kompānija — Arčers.

Pēdējā desmitgadē LBF ziedojumu ziņā veiksmīgākie gadi bijuši 2016. un 2017., kad saņemts vairāk nekā simt tūkstoši eiro. Tieši pirms Brokas iecelšanas amatā 2013. gadā federācija spējusi savākt tikai nedaudz vairāk par desmit tūkstošiem. Tātad LBF ienākumi kopš Brokas darbības sākuma ir pieauguši. Tomēr, apskatot arī citu sporta federāciju gada deklarācijas, pēdējā desmitgadē redzama līdzīga tendence — ziedotāju aktivitāte līdz pat 2019. gadam kopumā augusi. Arī ziedojumu kopsummās LBF neizceļas uz citu sporta federāciju fona — komandu sportam basketbolam un futbolam atbalsts ir krietni lielāks, bet ar biatlonu līdzvērtīgas summas saņem volejbols.

«Par tīru sportu»

«Man rodas jautājumi — vai viss notikušais ir pārpratums? Negribētos ticēt, ka tas ir politiski angažēts process, kurā esmu ierauta es un KNAB, un Latvijas Universitāte. Vai arī esmu nonākusi būvniecības industrijas milžu cīņu krustugunīs,» preses konferencē 12. jūlija rītā retoriski sprieda Broka, kuru iepriekš mediji nevarēja sazvanīt — kā atklājās preses konferencē, izmeklētāji esot atņēmuši viņai arī mobilo tālruni.

Broka uzsvēra, ka 2017. gada 20. maijā, kad tika saņemts ziedojums no Roadeks, viņa vēl nav bijusi LU Akadēmiskā centra attīstības iepirkuma komisijas locekle, jo šāda komisija vēl nebija izveidota. Togad jūlijā ar Eiropas Investīciju banku parakstīts līgums par 30 miljonu eiro finansējumu LU Akadēmiskā centra otrā posma attīstībai Torņakalnā, un komisija izveidota tikai 2017. gada oktobra beigās, kad sākts darbs pie iepirkuma nolikuma izstrādes.

Tomēr Brokas teiktais neatklāj visus faktus. LU Akadēmiskā centra izveide ir apspriesta jau gadiem, un arī plāni par korupcijas skandālā tagad ierautās Rakstu mājas būvniecību atrodami jau universitātes 2016.—2020. gada attīstības stratēģijā. Turklāt Broka ar LU iepirkumiem darbojusies jau kopš 2016. gada februāra, kad viņa kā LU rektora biroja vadītāja nozīmēta par LU Centralizētās iepirkumu komisijas vadītāju. Būvniecības iepirkumiem tolaik bija izveidota atsevišķa komisija, kuru vadīja Edīte Megne, rektora vietniece infrastruktūras jautājumos. Taču 2017. gada nogalē komisiju struktūra tika vēlreiz pārskatīta, izveidojot atsevišķu LU Akadēmiskā centra attīstības programmas iepirkumu komisiju, kuras vadībā stājās Broka, bet iepriekšējā vadītāja Megne kļuva par vietnieci.

«Esmu ieinteresēta atrisināt šo absurdo situāciju. Esmu par tīru politiku, tīru sportu, valsts pārvaldi un jebkuru valsts vai pašvaldības iestādi, kā arī godprātīgu darbu sabiedrības interesēs. Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē,» preses konferencē pauda Broka, kura nu uz laiku apturējusi savu darbību partijā. Viņa ir pārliecināta — biedrības pieņemtie ziedojumi statūtos noteiktu mērķu sasniegšanai «nevar veidot noziedzīga nodarījuma sastāvu par kukuļņemšanu». Tāpat Broka atgādināja, ka par savu darbu, vadot LBF, nav saņēmusi nekādu atalgojumu — tātad ziedotās summas pat teorētiski nevarētu nonākt viņai.

Pēc sagatavotā paziņojuma politiķe devās prom, bet atbildēt uz mediju jautājumiem viņas vietā palika advokāti Rinalds Bušs un Jānis Zelmenis. Aizstāvji noraidīja visas pret klienti vērstās aizdomas un uzsvēra, ka Biatlona federācija pasūtījusi neatkarīgu grāmatvedības ekspertīzi, lai kliedētu bažas par ziedojumu saistību ar korupciju.

LU sprukās

Brokai šobrīd ir piemērots aizliegums izbraukt no valsts, aizliegums tuvoties noteiktām personām (Rāvim, Milleram, Upeniekam) un darboties LU iepirkumu komisijās, kas atbild par Torņakalna ēku būvniecību. LU prorektore Ina Druviete sarunā ar Ir papildināja, ka Brokai liegts arī pieņemt lēmumus, kas universitātē saistīti ar «kontroli un uzraudzību». Tiesa, LU pati jau nākamajā dienā pēc aizturēšanās lēma par Brokas atstādināšanu uz laiku no visiem amatiem — gan rektora vietnieces, gan divu iepirkumu komisiju vadītājas amatiem. 

Tomēr iespējamais korupcijas skandāls ir atstājis Latvijas Universitāti sarežģītā situācijā. Proti, šobrīd nav pamata no konkursa otrās kārtas finālistiem izslēgt Rāvja un Millera vadīto Skonto Būvi. Universitāte pieņem, ka izslēgšana no konkursa bez likumiska pamatojuma varētu draudēt ar tiesu darbiem. Jau šobrīd Skonto Būve tiesā mēģina piedzīt no LU 1 655 441 eiro saistībā ar LU jaunā akadēmiskā centra pirmā projekta — Dabas mājas — būvniecību, jo uzskata, ka 2013. gadā iepirkumā pieļautas kļūdas un Skonto prettiesiski izslēgts no konkursa, kurā toreiz uzvarēja būvkompānija LNK. Skonto Būve prasība balstīta uz to, ka 2016. gadā Augstākā tiesa atzina — LU Dabas mājas iepirkumā tiešām pieļauti pārkāpumi. Tomēr uzņēmuma prasība piedzīt zaudējumus jau divas reizes ir noraidīta pirmās instances tiesā. Jaunākais spriedums pieņemts nupat maijā, ar kuru Administratīvā tiesa atzina, ka nepastāv cēloņsakarība starp iepirkuma procesā pieļauto kļūdu un uzņēmēja iespējamiem zaudējumiem, jo Skonto Būve konkursu pat hipotētiski nebūtu spējusi uzvarēt. Taču Skonto Būve spriedumu pārsūdzējusi Augstākajā tiesā.

Savukārt, ja izrādītos, ka konkursā par Rakstu mājas būvniecību uzvar Skonto Būve, bet vēlāk tiktu pierādītas koruptīvās darbības, tas varētu apdraudēt projekta finansējumu — aizdevējiem būtu pamats vērsties pret Latvijas Universitāti. Nauda būvniecībai iegūta no Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Padomes Attīstības bankas. Druviete sacīja, ka abas institūcijas ir informētas par notiekošo, bet nekādas konkrētas reakcijas neesot. Viņa arī skaidroja, ka konkursa piedāvājumus būvnieki iesniedza elektroniski un uzvarētājs tiek izraudzīts pēc iepriekš apstiprinātas aprēķinu formulas. Brokas vietniece atbildīgajā komisijā Edīte Megne sacīja Ir, ka nav jutusi spiedienu par labu kādam no kandidātiem. LU tagad gaida no KNAB papildu informāciju par izmeklēšanu — šobrīd, kā apliecināja Druviete, neesot likumiska pamata konkursu pārtraukt vai diskvalificēt Skonto Būvi.

LU Akadēmiskā centra pirmo ēku, minēto Dabas māju, ekpluatācijā nodeva 2015. gadā, un tās kopējās izmaksas bija 36 miljoni eiro. Nākamo — Zinātņu māju — 38 miljonu vērtībā pabeidza šogad. Abas ēkas būvēja kompānija LNK Industries. Torņakalna projekta trešo jeb Rakstu māju sākotnēji bija plānots apdzīvot jau 2020. gadā, bet tagad tiek mērķēts uz 2022. gadu. Samazinātas arī projekta ambīcijas — no iecerētās ēkas un laukuma 53 miljonu eiro vērtībā tagad konkurss izsludināts uz 33 miljonus vērto māju. Tālākā nākotnē Akadēmiskajā centrā paredzētas vēl vairākas citas būves.

Skonto Būves pagātne

Skandālā iesaistītā Skonto Būve, kura pagājušajā gadā strādājusi ar 47 miljonu eiro apgrozījumu un nopelnījusi 990 tūkstošus eiro, ir viens Latvijas lielākajiem būvniecības uzņēmumiem. Tās kontā ir svarīgas publiskas būves — jaunais CSDD Klientu apkalpošanas centrs, Iekšlietu ministrijas komplekss Gaujas ielā, viena no lidostas Rīga jauno termināļu kārtām. Kā pilnsabiedrības dalībniece Skonto Būve iesaistījās arī Gaismas pils celšanā. Iznākot no izmeklēšanas izolatora, uzņēmuma īpašnieks Rāvis atzina, ka arī šo ēku savulaik būvējusi viņa kompānija. Pērn Valsts nekustamie īpašumi parakstīja būvniecības līgumu ar Skonto Būvi par Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvi un jaunās piebūves Nākotnes nams būvniecību par 5,19 miljoni eiro — to plānots pabeigt nākamgad.

Taču ne vienmēr Skonto Būves projekti noslēgušies klusi un bez domstarpībām. Puķu paviljoni pie Vērmanes dārza izpelnījās milzīgu kritiku par dārdzību — kvadrātmetra cena šajā salīdzinoši vienkāršajā projektā izrādījās stipri augstāka nekā greznās Rīgas Biržas restaurācijai, dodot vielu ironiskiem mājieniem par Rīgas domes «otkatiem». 

2015. gadā, rodoties nesaskaņām starp Valsts vides dienestu un uzņēmumu, tika apdraudēta Inčukalna gudrona dīķu sanācija. Kad Skonto Būve paziņoja, ka par pašreizējiem līdzekļiem darbu pabeigt nav iespējams, dienests lauza līgumu. Uzņēmums vērsās tiesā, pieprasot zaudējumu atlīdzību 7,6 miljonu eiro apmērā, bet tikmēr dienests pret uzņēmumu 2016. gada nogalē vērsa pretprasību par 13 miljoniem. 

Iepriekš uzņēmums kopā ar Re & Re strādāja pie Rīgas pils restaurācijas gan pirms, gan pēc postošā ugunsgrēka 2013. gadā — tiesas process par šo degšanu vēl turpinās, taču kā viens no ugunsgrēka iemesliem tiek minēta būvnieku nolaidība. Savukārt 2016. gadā uzņēmums zaudēja industriālās drošības sertifikātu, kas nozīmē, ka Skonto Būve nevar piedalīties ar valsts noslēpumu saistīto objektu būvniecībā.

Guntim Rāvim, kurš, pēc Lursoft atrodamās informācijas, ir patiesais labuma guvējs 68 uzņēmumos, pastarpināti pieder 95% daļu Skonto Būvē, bet atlikušie 5% Ivaram Milleram — kādreizējam Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa kancelejas vadītājam, kurš pēc valsts darba atstāšanas iesaistījās būvniecības un nekustamo īpašumu biznesā. Abi uzņēmēji pēc atbrīvošanas 10. jūlijā noliedza savu vainu, un Rāvis pauda cerību, ka Skonto Būve būs starp Rakstu mājas konkursa finālistiem.

The post Miglā tīts skandāls appeared first on IR.lv.