Pūce aizlido uz Ķīnu
5 jautājumi rakstniecei un žurnālistei Zanei Zustai, kuras grāmata Ucipuci meklē mājas iztulkota ķīniešu valodā
The post Pūce aizlido uz Ķīnu appeared first on IR.lv.
5 jautājumi rakstniecei un žurnālistei Zanei Zustai, kuras grāmata Ucipuci meklē mājas iztulkota ķīniešu valodā
Ķīniešu izdevējiem mīlīgā Ucipuci iepatikās kādā no Eiropas lielajām grāmatu mesēm. Stāsts ir par rotaļu pūcīti, kas pazaudējusies ceļojuma laikā un pārvar dažādus šķēršļus, lai nokļūtu atpakaļ pie saimniekiem. Grāmata aizraujošā un bērniem saprotamā valodā runā par drošību un sniedz arī noderīgus padomus situācijās, ja gadījies noklīst no vecākiem. Tieši drošības tēma nospēlēja par labu grāmatas izdošanai Ķīnā — lielvalsts daudzmiljonu pilsētās tā ir tikpat aktuāla kā mazajā Latvijā.
Kā jūs nonācāt līdz Ķīnai?
2016. gadā man atnāca vēstule uz grāmatai speciāli izveidoto e-pastu, ko tajā laikā tik bieži nepārbaudīju. Kad atvēru, sabira pilna pastkaste ar bērnu vēstulēm, kurās viņi bija sūtījuši savus zīmējumus ar Ucipuci. Viena no pēdējām bija vēstule no Ķīnas. Ieraudzīju hieroglifus un nodomāju, ka šī droši vien ir mēstule. Bet tajā bija rakstīts, ka viņiem iepatikusies mūsu pūce, un lūgums atsūtīt vairāk materiālu.
Kad vaicāju, kā viņi pamanīja grāmatu, izdevēji atbildēja, ka ieraudzījuši to Frankfurtes grāmatu tirgū, bet tagad saka — tomēr Boloņas bērnu grāmatu izstādē. Platforma Latvian Literature uz abiem pasākumiem bija sagatavojusi bukletu Books to Fall For, kurā pieminēts arī Ucipuci. Izdevēji to paņēma līdzi un atrakstīja uz norādīto e-pastu. Tā viņi mani atrada.
Vai nebija grūti uzticēties izdevējam, kas strādā tik tālu?
Daži man teica, ka nevajag uzticēties. Droši vien savāks failus un uztaisīs grāmatu, man nezinot. Bet Elīna Bīviņa mani iepazīstināja ar ķīnieti Floru, kura dzīvo Pekinā un varēja palīdzēt. Viņa aizgāja uz izdevēju biroju un apskatījās, ka viss ir droši un pa īstam. Palīdzēja novērtēt arī tulkojumu. Sākotnējā līgumā bija noteikts, ka grāmatai jāiznāk gada laikā. Šis termiņš, protams, tika pagarināts. Tomēr aprīlī, manas dzimšanas dienas mēnesī, grāmatu izdeva.
Latvijā bērnu grāmatām tirāža ir tūkstotis, varbūt divi tūkstoši eksemplāru, bet Ķīnā pirmais metiens ir astoņi tūkstoši. Tāds ir arī Ucipuci. Interesanti, ka pieaugušo grāmatām pat milzīgajā Ķīnā sākuma tirāža ir tikai divi tūkstoši eksemplāru — tāpat kā mazajā Latvijā. Turklāt komunistiskajā Ķīnā pirms izdošanas grāmata jāsaskaņo ar valsts instancēm, kas novērtē, vai grāmata ir atbilstoša ideoloģijai.
Kā bija piedzīvot savas domas un vārdus, izdotus ķīniešu valodā?
Protams, tas likās īsts kosmoss. Kaut kas nereāls. Sākumā šķita, ka grāmatu tulko no angļu valodas, bet nē — manas grāmatas tulkotāja Jaņa Lu mācījās Pekinā Svešvalodu universitātē latviešu valodu un šobrīd Rīgā mūsu valodu studē doktorantūrā. Tas man vispār šķita neticami. Tagad esam norunājušas tikties Rīgā.
Vai bērnu literatūrā ir kas universālāks, kas ļauj to tulkot tik dažādās kultūrās?
Grūti teikt. Protams, bērnus vairāk piesaista ilustrācijas. Atliek ieraudzīt interesantu bildīti uz vāka, un arī pieaugušais pats kā bērns var sākt to pētīt. Manai grāmatai klāt ir arī leļļu teātrītis, kas interesants bērniem visā pasaulē. Taču latviešu bērnu grāmatās ir vairāk teksta nekā ierasti bilžu grāmatās. Vēl nesen kāds ārzemju aģents sacīja: tik daudz teksta ar tādām bildēm nedraudzējas. Kamēr normāli vecāki — tātad noguruši — vakarā bērnam to lasa, viņam kļūst garlaicīgi. (Smejas.)
Es domāju, ka arī pieaugušo literatūru ir iespējams tulkot tikpat dažādās valodās. Tikai jāiegulda lielāks darbs, ko jau veic mūsu literārie aģenti. Katrs tulkojums ir laimes spēle un lielu pūļu rezultāts. Bez darba nekas nenotiks. Taču svarīgs ir arī cilvēciskais moments — ķīniešu izdevējus es nesastapu, bet lietuviešus, kuri pirmie iztulkoja Ucipuci, pati nejauši satiku Latvijas stendā Boloņas izstādē. Tas ir vērtīgi.
Lai grāmata iznāktu svešvalodā, jāiegulda liels darbs. Kas motivē autorus — biznesa interese, radošais izaicinājums?
Drīzāk gandarījums. Daudz ir runāts par to, ka miljonus ar grāmatu izdošanu nevar nopelnīt. Īsto darbu arī vajag. (Smejas.) Tomēr man ir svarīgi, ka darbs ceļo ārpus mūsu valsts robežām, pat ārpus manu sapņu robežām. Jo par izdošanu Lietuvā vēl varēju iedomāties, tad Ķīna man nerādījās pat sapņos. Interesanti bija arī viesoties Eiropas un Ķīnas literārajā festivālā Pekinā, kurā šogad varēju pārstāvēt Latviju. Piedzīvot, ka Ucipuci ķīniešu bērni uzņem tikpat priecīgi kā latviešu lasītāji. Tas ir gandarījums. Šobrīd esam noslēguši līgumu ar izdevniecību Maķedonijā, un par Ucipuci interesējas arī izdevniecība no Grieķijas.
The post Pūce aizlido uz Ķīnu appeared first on IR.lv.