Pavļuts kalnā

A/P nav parūpējusies par koalīcijas atbalstu diviem svarīgiem likumprojektiem

The post Pavļuts kalnā appeared first on IR.lv.

A/P nav parūpējusies par koalīcijas atbalstu diviem svarīgiem likumprojektiem

Apvienība Attīstībai / Par rāda paraugu, kā jātaisa slikta politika. Recepte ir: jāņem svarīgs jautājums, par ko sabiedrībā ir arī aizspriedumi un fobijas, tāpēc citi politiķi vairās ar to krāmēties, un jāpiedāvā šiem piesardzīgajiem citiem to atrisināt, bet pašiem jāpastāv malā ar principu vaiņagu galvā. Rezultāts labākajā gadījumā ir nekā neatrisināšana, sliktākajā — aizpriedumu un fobiju restartēšana, kas vēl vairāk sarežģī jautājuma atrisināšanu.

Piemērs labākajam no šādas sliktas politikas variantiem ir A/P priekšlikums Saeimai pieņemt dzīvesbiedru likumu. Piemērs sliktākajam — likumprojekts par īpašumu kompensāciju ebreju kopienai. Par abu iekļaušanu darba kārtībā Saeima lemj šonedēļ. (Par kompensāciju jau otrreiz.) Vaicāts, kā nodrošinās atbalstu šiem likumprojektiem, A/P līdzpriekšsēdis Daniels Pavļuts otrdien Latvijas Radio paziņoja: «Es nedomāju, ka mums kaut kas jānodrošina. Tie ir mums svarīgi vērtību jautājumi.»

Sak, še jums, ļaudis, divas manu baušļu plāksnes, un es jūs tiesāšu pēc tā, ko ar tām darīsiet. Jeb, kā A/P pastāvīgi pravieto: agri vai vēlu šie likumi būs Latvijā jāpieņem.

Varbūt nevajadzētu liberāļiem atgādināt sociāldemokrāta teikto, ka, ja ļaudis tās nevedīs, vērtības paliks šalkās trīsam. Taču šķiet, ka principiālie dažādības karsēji nav pamanījuši, ka cilvēkiem arī Saeimā ir dažādi priekšstati par vērtībām vai vismaz atšķirīgi vēstījumi savu atbalstītāju burbuļiem. Citiem nekādus pienākumus neuzliek A/P pareģojums savam burbulim, ka kaut kam jānotiek agri vai vēlu, drīzāk liek dažiem sasparoties, lai tā nenotiek.

Saeimā likumi top nevis agrāk vai vēlāk paši no sevis, bet gan tad, kad par tiem vienojas vairākums. Ir neērti to atgādināt, taču, ja politiķis vēlas panākt savā ieskatā vajadzīgu politiku, viņam jāpārliecina citi politiķi, ka to vajag.

Latvijā vajag kopdzīves, dzīvesbiedru, partneru vai vēl kā nosauktu likumu, kas regulētu nelaulātu pāru attiecības, kuras mēdz būt dažādākas nekā Bordānam ar Kalnmeieru vai Dombravam ar latviešu tautu. Daudziem ir kopējas saimniecības, mantojuma un citas ikdienišķi juridiskas problēmas, kuras šis likums palīdzētu risināt, tai skaitā arī bērniem, kuri aug nelaulātās ģimenēs. Par to noteikti varētu vienoties dažādu partiju pārstāvji, ja uz brīdi atslēgtu saukļus un ieslēgtu smadzenes.

Priekšlikuma autoriem pieklātos izskaidrot, piemēram, Raivim Dzintaram, ka tas nav «pirmais solis uz viendzimuma laulību legalizāciju», kā viņš taurē. Likumprojektā nav nekā par dzimumiem, toties Satversmē, pateicoties arī viņam, ir rakstīts, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti. Un arī bezkompromisu Jutai Strīķei, kura esot pret tāpēc, ka «primāri par ģimeni tiek uzskatīta savienība starp vīrieti un sievieti», palīdzēt tikt skaidrībā, ko īsti šāds likums apdraudētu — ģimeni, laulību, heteroseksuālu savienību vai tomēr neko no viņas pieminētā.

Vai Saeima atbalstīs vai vēl neatbalstīs šādu likumprojektu, varētu piekrist Pavļutam, ka šajā gadījumā «jāvirzās uz priekšu kā minimums ar diskusiju». Citādi ir ar ebreju īpašumu restitūciju. Par to ir diskutēts gadu desmitiem, argumenti ir izmalti simtiem reižu, un šo diskusiju ir vērts atsākt tikai ar mērķi beidzot atrisināt jautājumu. Taču likumprojekta autoru nespēja vai nevēlēšanās pirms tā iesniegšanas Saeimā nodrošināt tam pat tikai koalīcijas partneru atbalstu (pagājušonedēļ par tā nodošanu komisijām balsoja tikai 37 deputāti no A/P, Jaunās Vienotības un Saskaņas), liek vaicāt, kāds tad īsti bija piedāvājuma mērķis.

Nav labāka kritērija politiķu ieceru vērtēšanai kā viņu darītā sekas. Šajā gadījumā sekas ir latentā jeb, kā to raksturo nākamais Valsts prezidents Egils Levits, «gruntsūdens» antisemītisma uzjundīšana un, iespējams, jautājuma atrisinājuma novēršana šīs Saeimas laikā. Ja deputātu vairākums ceturtdien vēlreiz atteiksies sākt spriest par šo likumprojektu, tas būs norakts.

Jāuzsver — likumprojekts ir vajadzīgs un arī labs. Klusībā to par izdevīgu darījumu atzītu pat ciniskākie antisemīti — 40 miljoni eiro jeb mazāk nekā to kadastrālā vērtība par Latvijas valsts rīcībā nonākušajiem 275 ebreju īpašumiem, kuriem nav mantinieku, jo nacisti un Arāja komandas puiši viņus noslaktēja. Latvijas valsts turpinātu gūt peļņu no šiem īpašumiem, bet 40 miljonus glabātu Valsts kasē un desmit gadu laikā iemaksātu īpašā fondā, kura uzraudzības padomē būtu arī Finanšu ministrijas pārstāvis. Tā nudien būtu tīri simboliska kompensācija un labas gribas žests vēsturiskā taisnīguma atjaunošanai.

Taču veids, kā A/P piepeši iemeta likumprojektu Saeimā, ir izraisījis sociālo dubļu burbuļošanu, ka Jaunups likumu sacerējis kopā ar Ebreju kopienas priekšsēdi Suharenko, kura Rietumu banka finansējot sporta aizkulišu rebes, kamēr tās lieta par naudas atmazgāšanu ceļo pa Francijas tiesām, un ka tas viltīgi darīts tagad, kad par prezidentu ievēlēts Levits. Un tam pa virsu brūnganas putas par «izredzēto tautu» un nekompensētajām latviešu ciešanām.

Laba politika ir prasme panākt labu rezultātu. A/P ar šiem diviem likumprojektiem vai nu nepanāks nekādu, vai panāks pretēju deklarētajam. Tā ir slikta politika, lai arī kādus principus paši sludinātu.

Komentārs 140 zīmēs

Žvingulī uz priekšu! Premjerministrs karošot ar Igauniju, kura it kā esot pārkāpusi kaut kādu vienošanos par akcīzi alkoholam.

Arī stiprajiem mēdz būt grūti. Valmieras Stikla šķiedra lūgusi un tiesa sākusi tiesiskās aizsardzības procesu.

Brīvības vērtība. Šonedēļ Honkongā atkal divi miljoni cilvēku izgāja ielās pret likumprojektu, kas ļautu izdot cilvēkus tiesāšanai Ķīnā.

The post Pavļuts kalnā appeared first on IR.lv.