Vai mums vajag praktikantu?
Vasaras laikā pieņemts jauniņais students var izrādīties vērtīgs nākamais darbinieks, ja vien prakse uzņēmumā tiek veidota mērķtiecīgi
The post Vai mums vajag praktikantu? appeared first on IR.lv.
Vasaras laikā pieņemts jauniņais students var izrādīties vērtīgs nākamais darbinieks, ja vien prakse uzņēmumā tiek veidota mērķtiecīgi
Vasara ir laiks, kad organizācijas aicina studentus piedzīvot darba vidi praksē, liekot lietā apgūto teoriju. Savās iepriekšējās darbavietās esmu strādājusi ar prakses studentiem, un jāatzīst — 80% no viņiem vēlāk kļuva par mūsu darbiniekiem. Tagad esmu gandarīta, lielu daļu no viņiem redzot atbildīgos personāla vadības amatos, — varbūt arī man ir bijusi kāda loma viņu sasniegumos, un tas man liek just sava darba jēgu.
Ideāla prakse piedāvā attīstošu darba pieredzi ar mācībām, ikdienas vadību un atgriezenisko saiti. Tāda darba pieredze parasti ir ciešā sasaistē ar nozīmīgiem organizācijas mērķiem, kas dod iespēju praktikantam ieraudzīt viņa ieguldījuma vērtību organizācijas kontekstā.
Tomēr jāatzīst, ka dzīvē viss nav tik rožaini. Realitātē, kad sastopos ar studentiem un par praktikantiem atbildīgajiem darbiniekiem, dzirdu citus stāstus. Studenti sūdzas, ka darbinieki nelabprāt dalās ar svarīgu informāciju. Viņi ir aizņemti, nespēj veltīt pietiekami daudz laika un uzmanības, lai efektīvi ievadītu jauno cilvēku darbā, atbildētu uz neskaidrajiem jautājumiem, sniegtu regulāru atgriezenisko saiti un stimulētu studenta refleksiju, kas viņam ļautu mācīties no savas pieredzes. Pienākumi ir nenozīmīgi un neinteresanti, tie neveicina attīstību un jaunu kompetenču apguvi. Reizēm gadās vēl sliktāk — daži darbinieki jaunos studentus uztver kā apdraudējumu, it īpaši gadījumos, ja viņu pašu kompetences ir zemākas nekā praktikantam. Visbiežāk tas attiecas uz jauno tehnoloģiju prasmēm un sociālajiem medijiem. Tāda prakse rada skepsi un demotivē jaunieti.
Savukārt profesionāļi, kuriem jāatbild par praktikantiem, žēlojas par to, ka šis pienākums paņem tik daudz laika, ka nevar paveikt savus ikdienas darbus. Nesen kāds sašutis vadītājs man sūdzējās par jauniešu ambīcijām veikt nozīmīgāku darbu: «Ko viņi iedomājas! Viņiem ir jāsaprot, ka mēs arī sākām no pašas apakšas! Lai darītu kaut ko nozīmīgu, sākumā ir jāslauka grīdas un sevi jāpierāda!» Tādējādi pieaug uzņēmuma darbinieka neapmierinātība ar sevi kā profesionāli, jo viņš nespēj paveikt savus pamatpienākumus, un savu sniegumu kā prakses vadītājam, jo arī šajā lomā viņš nav uz visiem simt procentiem.
Abpusēja demotivācija un mērķu konflikts noved pie tā, ka prakse kļūst formāla. Darbinieks izliekas, ka vada praksi, savukārt praktikants izliekas, ka strādā. Beigās abi ir laimīgi, kad viens no otra tikuši vaļā.
Tad kāpēc uzņēmumi ņem praksē studentus, ja tas ir tik apgrūtinoši? Man ir laimējies sadarboties ar dažiem uzņēmumiem, kuri praksi organizē apzināti un mērķtiecīgi. Viņu galvenais ieguvums — prakses studenti ar laiku var kļūt par organizācijas darbiniekiem. Prakse ir iespēja novērot jaunieti darbā un saprast, vai no viņa pēc kāda laika ar mācību ieguldījumu varētu sanākt labs profesionālis. Īpaši aktīvi tas notiek tehnoloģiju nozares uzņēmumos, kur trūkst darbaroku. Nesen vaicāju kādam šāda uzņēmuma vadītājam, kāpēc viņi ņem praksē cilvēkus. Atbilde bija šāda: «Tās ir zemas izmaksas un zemi riski, turklāt iespēja deleģēt kādam vienkāršākos darbus, kad ir radies sastrēgums. Jaunie tiešām cenšas, jo viņi grib radīt labu iespaidu, lai tiktu strādāt pie mums.»
Prakse ir arī iespēja vecās lietas ieraudzīt jaunā gaismā. Atceros vairākus gadījumus no savas pieredzes, kad praktikanti ieviesa mūsu procesos izmaiņas un uzlabojumus, jo tikai ar svaigu aci bija redzams, kur esam neefektīvi. Turklāt jāatzīst, ka viņi daudz labāk pārvalda dažādas lietotnes, kas piedāvā iespējas efektīvāk organizēt projektu darbu, taupīt laiku un samazināt kļūdu skaitu.
Trešais iemesls strādāt ar praktikantiem ir tad, ja uzņēmumam rūp darba devēja tēls un nepieciešama laba reputācija jauno profesionāļu vidē. Katrs pozitīvi noskaņotas prakses students ir sava veida vēstnieks. Viņš stāsta par savu veiksmīgo pieredzi un piesaista citu potenciālo darbinieku uzmanību uzņēmumam.
Tomēr ir arī situācijas, kad labāk neapgrūtināt sevi ar prakses studentiem. Pirmkārt, vajadzētu šķirties no ilūzijas, ka praktikants var pilnvērtīgi aizvietot algotu darbinieku. Īpaši bieži tāds kārdinājums rodas vasarā, kad darbinieki dodas atvaļinājumā. Tas būtu tik vienkārši — paņem praktikantu, un lieta darīta. Diemžēl praktikants prasa laiku — viņam vajadzīgs mentorings, mācības, bieža atgriezeniskā saite. Ja tam visam nav laika, labāk uz brīdi algot citu profesionāli, bet jārēķinās, ka arī šis process prasīs ieguldījumu, lai gan mazāku. Jebkurš jauns darbinieks ir jāievada darbā.
Nav vērts ņemt praksē cilvēkus tikai tādēļ, ka tā ir pieņemts darīt, bez apzināta un skaidra mērķa un atvēlētiem resursiem. Tā būs vilšanās abām pusēm. Uzņēmumi, kuri no prakses studentiem atlasa jaunos darbiniekus, uztur atsevišķus darbiniekus un dažos gadījumos pat veselas komandas, kas ar to vien nodarbojas, kā vada prakses procesus. Viņi ne tikai ievada darbā studentus, bet arī māca darbiniekus, kuri atbild par praktikantiem, jo mentorings un citu attīstīšana prasa īpašas kompetences.
The post Vai mums vajag praktikantu? appeared first on IR.lv.