«Spekulanta laime»: kā nopelnīt 88% dažos mēnešos

Grindeka akcijas ir negaidītas veiksmes piemērs Rīgas biržā — vēl tikai pirms dažiem mēnešiem tās maksāja 6,5 eiro, bet pašlaik cena uzkāpusi līdz 12,20 eiro, tātad pieaugums par 88%. Ir Nauda apskata šo un vēl dažas aktuālas ieguldījumu iespējas Rīgas biržā tieši šobrīd

The post «Spekulanta laime»: kā nopelnīt 88% dažos mēnešos appeared first on IR.lv.

Grindeka akcijas ir negaidītas veiksmes piemērs Rīgas biržā — vēl tikai pirms dažiem mēnešiem tās maksāja 6,5 eiro, bet pašlaik cena uzkāpusi līdz 12,20 eiro, tātad pieaugums par 88%. Ir Nauda apskata šo un vēl dažas aktuālas ieguldījumu iespējas Rīgas biržā tieši šobrīd

Pēdējos gados visienesīgākie biržas darījumi Latvijā ir bijuši gadījumos, kad publiskas kompānijas lielie akcionāri nolemj pilnībā izpirkt visu biznesu. Ne vienmēr tas notiek brīvprātīgi — biežāk tāpēc, ka to paģēr likums. Regulējums nosaka — ja kāds no akcionāriem, iegādājoties akcijas, iegūst savā rīcībā kontrolpaketi (iepriekš 50%, tagad 30% akciju), viņam ir pienākums izsludināt akciju atpirkšanu no pārējiem mazajiem investoriem, turklāt cena nav nekāda zemā. Vairumā gadījumu runa ir par bilances cenu, kas nereti pārsniedz biržas cenu pat vairākkārtīgi.

Aizvadītajos gados nav trūcis tādu piemēru, kad sīkie investori un spekulanti šādā ceļā ātri dubulto vai pat pieckāršo savu ieguldīto kapitālu. 2015. gadā tā notika ar Ventspils Naftu, kad gada sākumā uzņēmuma akcijas biržā maksāja aptuveni vienu eiro un neviens par tām īpaši neinteresējās, bet gada nogalē akciju atpirkšana tika izziņota par 4,56 eiro. Rezultāts — īstajā brīdī ieguldīti 10 tūkstoši veikli pārvērtās 45,6 tūkstošos.

2017.  gadā notika Latvijas Kuģniecības akciju atpirkšana — tiesa, tur spekulantu ķēriens bija pieticīgāks. Visu gadu līdz atpirkšanai kuģniecības akcijas kotējās 40—50 eirocentu robežās, bet atpirkšana notika par bilances vērtību, kas sasniedza 71 centu. Tātad peļņa bija 40—70% līmenī.

Tieši pirms gada, jūnijā, mēs rakstījām par kārtējo veiksmi, kad krievu investori izpirka kontrolpaketi Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcā. Gadu iepriekš šīs akcijas biržā varēja iegādāties par 1—1,3 eiro, bet jūnijā atpirkšanas cena bija 6,5 eiro. Tātad īsts spekulanta sapnis, kad ieguldīts tūkstotis gada laikā pārvēršas 6,5 tūkstošos.

Visi šie piemēri investoriem un biržas ekspertiem nebija nekāds zibens no skaidrām debesīm — tie bija diezgan paredzami, kā liecināja virkne pazīmju.

Taču tas, kas šā gada aprīlī notika ar Grindeku, izrādījās pilnīgi negaidīts pat ļoti labiem jomas pārzinātājiem — ne velti līdzšinējos gados Lipmanu ģimene bija demonstrējusi lielu radošumu, izvairoties no akciju atpirkšanas.

Lipmana lielais noslēpums

Tas, ka Baltijas lielāko farmaceitisko kompāniju Grindeks jau daudzus gadus kontrolē Kirova Lipmana ģimene, nav noslēpums nevienam. Tiesa, ģimenes locekļi ir centušies vismaz oficiāli nepārsniegt 50% slieksni, lai nebūtu jāīsteno likumā noteiktais obligātais akciju atpirkums.

Taču šis bija tas gadījums, kad tirgū visi saprata, kas patiesībā notiek. Tajā skaitā pateicoties paša Lipmana pļāpīgumam, kurš 2013. gadā intervijā LTV, stāstot Ingai Spriņģei par fondam ABLV piederošiem 11% akciju, pateica: «Tās ir manas akcijas.» Šajā intervijā viņš arī atklāja, ka ģimenei patiesībā pieder 62% Grindeka akciju un nākotnē šis īpatsvars pieaugs līdz 75%.

Diemžēl televīzijas intervija vēl nav pierādījums tiesā. FKTK, sākot pārbaudi, spēja pierādīt Lipmanu ģimenes kontroli tikai ar nelielu 50% robežas pārsniegumu, taču ar to pietika, lai 2014. gadā pieprasītu Lipmaniem izsludināt akciju obligāto atpirkumu.

Taču šis lēmums tika apstrīdēts tiesā, un tiesvedības laikā Anna Lipmane pārdeva 0,04% no viņai piederošajām Grindeka akcijām, radot situāciju, kurā Kirova Lipmana netiešā kontrolē oficiāli atradās jau mazāk nekā 50% no uzņēmuma akcijām. Tādējādi brīdī, kad pēc tiesvedībām FKTK lēmums tomēr stājās spēkā, tas vairs nebija izpildāms.

Šķita, ka ar šo stāsts ir beidzies un mazākuma akcionāri paliks bez akciju atpirkšanas piedāvājuma. Īpaši jau ņemot vērā to, ka FKTK pozīcija bija pasīva, sak’ — mēs izdarījām visu, ko varējām, bet tālāk mazie akcionāri var paši caur tiesu pieprasīt Lipmanam kompensēt zaudējumus.

Un tad pēkšņi 12. aprīlī kā zibens no skaidrām debesīm nāca FKTK paziņojums, ka regulators ir piemērojis Grindeka akcionāriem Kirovam un Filipam Lipmaniem soda naudu 131 tūkstoša eiro apmērā par Finanšu instrumentu tirgus likuma pārkāpumu un vienojies ar akcionāriem par obligātā atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu līdz augusta beigām.

10% uz ceļa nemētājas?

Kā vēstīja FKTK, ar administratīvo līgumu noteikts, ka vienas akcijas cena obligātajā atpirkšanas piedāvājumā nevar būt zemāka par bilances cenu, kura aprēķināta, pamatojoties uz Grindeka 2017. gada konsolidētā pārskata datiem. Kā uzreiz aplēsa investori, vienas akcijas bilances cena ir 12,59 eiro. Jau nākamajā dienā Grindeka akciju cena biržā uzlēca no nepilniem 8 līdz 11,3 eiro. 

Drīz pēc FKTK paziņojuma Lipmanu ģimenes locekļi apstiprināja, ka atpirks mazo investoru akcijas, un šim mērķim reģistrēja holdinga kompāniju Liplat Holding. Bet kāpēc akciju biržas cenai trūka 10% līdz potenciālajai atpirkšanas cenai? Kā jokoja biržas investori, ar Lipmaniem nekad nevari būt drošs līdz pašam pēdējam brīdim. Tomēr maijā beigās FKTK pieņēma izskatīšanai Liplat Holding akciju atpirkšanas piedāvājumu — 12,59 eiro par akciju.

Pārdomāt un noraut stopkrānu Lipmanu ģimenei nebija izdevīgi — atbilstoši likumam viņi tādā gadījumā varēja zaudēt balsstiesības uz savām akcijām, bet tas faktiski nozīmētu zaudēt kontroli pār ražotni par labu mazākuma akcionāriem. Drīzāk investori bija nobažījušies, ka var tikt pārskatīts un no jauna apstiprināts 2017. gada pārskats, kas ļautu pazemināt akciju bilances cenu.

Šīs bažas nav radušās pilnīgi tukšā vietā: 2018. gada pārskatā BDO auditori ir norādījuši, ka daļa no pērnā gada izdevumiem būtu jāattiecina uz agrāku periodu, tātad uz 2017. gadu. Loģiski, tas samazinās akciju bilances vērtību. Taču šis palicis tikai auditoru viedoklis — bilances skaitļi nav mainīti.

Interesants ir jautājums par pēkšņo FKTK «pamošanos» — kāpēc regulators ne tikai sodīja Lipmanus, bet arī «pārliecināja» izsludināt akciju atpirkumu? Uz šo jautājumu nav nevienas oficiālas atbildes, toties neoficiāla ir tikai viena — visticamāk, šis lēmums ir saistīts ar ABLV bankas likvidāciju.

«Jau sen baumoja par to, ka Grindeka akciju pakete, kuru pārvaldīja ABLV fonds (AmberStone Group — līdz pat nesenam laikam 22,66% akciju īpašnieks Grindekā), patiesībā pieder Lipmanu ģimenei. Taču tagad, kad ABLV un tās meitasfondu bizness pakļauts pašlikvidācijai, šis vecais stāsts varēja uzpeldēt. Situāciju noteikti pamanīja FKTK, un, iespējams, Lipmaniem vieglāk un lētāk šķita oficiāli atzīt šīs akcijas par savām. Nācās atklāt kārtis — tāds ir mans minējums,» saka INVL Asset Management vadītājs Andrejs Martinovs.

Jāpiebilst, ka 21. maijā AmberStone Group paziņoja, ka tam vairs nepieder Grindeka akciju pakete. Pircējs sākotnēji netika izziņots, bet drīz vien arī oficiāli tika atklāts, ka Lipmanu ģimenes Liplat Holding tagad kontrolē 72,6% akciju uzņēmumā Grindeks.

Balzama atpirkšanas liecinieki

Pēdējo gadu laikā Rīgas biržā bijuši tikai divi uzņēmumi, kurus laiku pa laikam investori piesauca saistībā ar iespējamu akciju atpirkšanu. Grindeka jautājums drīz būs atrisinājies, toties otrais gadījums tiešām ir iztirzāšanas vērts. Tas ir Latvijas Balzams.

Atšķirībā no Grindeka šī uzņēmuma kontrolpaketes turētājam, kas caur starpniekiem ir miljonārs Jurijs Šeflers, nav nekāda pienākuma tagad izsludināt akciju atpirkšanu. Kāpēc? Jo tā tika izsludināta un jau īstenota pirms daudziem gadiem. Taču toreiz daudzi mazie akcionāri savas akcijas nepārdeva, uzskatot bilances cenu par pārāk zemu. Tagad investoru vidū sen briest cerība, ka šī atpirkšana var vēlreiz notikt brīvprātīgi. Jāatgādina, ka viens tāds mēģinājums jau bija 2016. gadā.

Toreiz Amber Beverage Group brīvprātīgi piedāvāja mazajiem Latvijas Balzama akcionāriem (liela daļa no tiem ir neaktīvi, jo šķiet pat aizmirsuši par savu akciju esamību kopš tālajiem privatizācijas laikiem) atpirkt viņu akcijas par deviņiem eiro gabalā jeb aptuveni trīs eiro zem bilances vērtības. Amber Beverage Group tolaik jau kontrolēja 89,99% Latvijas Balzama akciju un brīvprātīgā atpirkuma ietvaros vēlējās iegādāties vēl vismaz 3% uzņēmuma akciju (224 907 akcijas).

Diemžēl mazākuma akcio-nāru atsaucība nebija pietiekama, līdz nospraustajam 3% līmenim mazliet pietrūka un tāpēc atpirkums neīstenojās. Taču daudzi investori saprata, ka Šefleram ir interese par šīm akcijām, un sāka krāt pacietību (un akcijas), no skeptiķiem izpelnoties ironisku iesauku «LB akciju atpirkšanas liecinieku biedrība» — pēc analoģijas ar Jehovas lieciniekiem.

Grūti paredzēt, cik pamatotas ir šīs cerības, — vienīgais cilvēks, kas par to zina pilnīgi visu, ir tikai pats LB galvenais akcionārs. Tomēr intereses pēc atgādināsim skaitļus: LB akciju cena biržā svārstās ap deviņiem eiro, bet bilances vērtība, pēc 2018. gada pārskata datiem, ir 15,22 eiro. Uzņēmums katru gadu stabili strādā ar labu peļņu, tāpēc akciju bilances vērtība katru gadu pieaug vēl par 1—1,25 eiro.

Tātad mazajiem akcionāriem atliek cerēt, ka Šeflers vai nu kādā brīdī izlems atpirkt minoritāro akcionāru daļas par lielāku cenu, nekā mēģināja pirms dažiem gadiem, vai arī notiks liels visa Amber Beverage Group Holding biznesa pārdošanas darījums, un tad jaunajam īpašniekam jau būs jāizsludina obligātā atpirkšana. Bet patiesībā investorus apmierinātu arī trešais variants, kad nekāda atpirkuma nav, bet LB vienkārši izmaksā dividendes no peļņas — taču tāda laime Latvijas Balzamā nav pieredzēta jau desmit gadus.

Stikla šķiedra: otrā atnākšana

Visbeidzot pievērsīsimies Vidzemes lielākajai rūpnīcai, kuras akcijas pēdējā laikā biržā kotējas vēsturiski zemākajā līmenī (maijā — ap 2,5 eiro, kamēr aizvadīto gadu laikā cena nereti tuvojās četru eiro atzīmei).

Atgādināsim, ka februārī VSŠ paziņoja par iespējamiem plāniem piesaistīt papildu kapitālu, izlaižot ne vairāk kā 7 170 961 jaunu akciju. Mērķis — nodrošināt ražošanas darbību ASV rūpnīcā, kuras dēļ koncerns pērn cietis piecu miljonu zaudējumus. Lai nodrošinātu labāku akciju likviditāti un veicinātu interesi no vietējiem investoriem, tajā skaitā pensiju fondiem, VSŠ plānoja pārcelt visas akcijas uz Nasdaq Baltijas Oficiālo sarakstu.

Jaunās emisijas akcijas cena vēl nebija paziņota, bet daži investori jau nolēma, ka labāk uzpirkt akcijas laikus, ja reiz cena ir tik zemā līmenī. Pircēji cerēja, ka jaunās emisijas brīdī akciju cena pieaugs, jo publiskā piedāvājuma cenas parasti ir diezgan augstas. Taču diemžēl aprīlī emisijas plāni tika atlikti uz otro pusgadu.

«Pārcelšana ir loģiska — būtu dīvaini iet pie investoriem ar jaunu akciju piedāvājumu, kamēr nav publiskots auditētais 2018. gada pārskats. Pagaidām es vēl paciestos un pavērotu, kas tur būs, cik lieli ir bijuši zaudējumi ASV meitaskompānijas dēļ. Mulsina tas, ka auditoriem šoreiz vajadzējis vairāk laika nekā parasti. Bet pati ideja, ka Latvijas kompānija cenšas piesaistīt finansējumu caur vietējo tirgu, man ļoti patīk. Tiesa, konkrētu piedāvājumu līdz šim neviens nav redzējis, tāpēc grūti teikt, cik liela būs interese no fondu puses,» skaidro Martinovs.

Pēc eksperta domām, VSŠ pēc korporatīvās pārvaldes un minoritāro akcionāru tiesību ievērošanas ir stabils «vidusmēra» variants, arī dividendes ir maksātas. Galvenais šāda ieguldījuma mīnuss pašlaik — neveiksmīgais ražošanas starts ASV, ko tikai šī gada laikā ir plānots padarīt pelnošu. Un vēl nav zināms, vai šīs cerības tiešām piepildīsies.

The post «Spekulanta laime»: kā nopelnīt 88% dažos mēnešos appeared first on IR.lv.