Uzmetieni un pēcgrūdieni
Eiropas Parlamenta vēlēšanas ietekmēs arī Latvijas iekšpolitiku
The post Uzmetieni un pēcgrūdieni appeared first on IR.lv.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas ietekmēs arī Latvijas iekšpolitiku
Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti nevienai no partijām nešķiet vislabākie iespējamie, taču tā tas vienmēr ir demokrātiskā valstī pēc jebkurām vēlēšanām. Ievēlēto Latvijas pārstāvju darbu varēsim sākt vērtēt pēc kāda laika, toties politikas korekcijas atbilstoši šo vēlēšanu iznākumam redzēsim jau tuvākajā nākotnē. Dažs labs satricinājums var ķert arī valdību, bet Rīgas domē ir garantēts.
Pat it kā nepārprotamajai uzvarētājai Jaunajai Vienotībai droši vien «rūgtumiņš palika». Tikai apmēram 5000 balsu pietrūka, lai iegūtu trešo mandātu. Citām partijām šāds skaits būtu astronomisks, taču par JV balsoja vairāk nekā 124 tūkstoši, tāpēc tai pietrūka tik tiešām «tikai». Un iekšpartijas manevru plāni arī varbūt nav izdevušies – kad Valdis Dombrovskis droši vien kļūs par eirokomisāru, viņa mandātu saņems Inese Vaidere, kuru vēlētāji no piektās vietas sarakstā uzplusoja līdz trešajai, nevis vecās Vienotības priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, kuru aizsvītroja uz astoto.
Taču JV kreņķi ir nieks, salīdzinot ar kārtējo triecienu pirmīt varenās ZZS pašapziņai un ražai. Tikai 612 balsis pietrūka, lai necik sen par Eiropas politikas uzlecošo zvaigzni vietumis dēvētā Dana Reizniece-Ozola varētu doties pa norietējušās autobusu pakaļu zvaigznes Ivetas Grigules-Pēterses iemīto varoņtaku. Lai cik cītīgi viņa pirms vēlēšanām spēlēja šahu ar bērniem pagastos, vēlētāji vēlreiz pasludināja jau Saeimas vēlēšanās pateikto: «labo darbu čempioniem» šahs, mats un diskvalifikācija.
ZZS izmisums gan neapdraud valdību tieši. Kamēr JKP turēsies pie apņemšanās nebūt koalīcijā ar Lemberga partiju, tikmēr ZZS tur nebūs. Arī JKP saraksta akadēmiskā vilcēja Anda Kudora palikšana zem svītras partijai nav nekāda neveiksme – Eiroparlaments nav tā vieta, kur bez kompromisiem skaldīt, lai «galvas ripo».
Grūtāk prognozēt KPV reakciju uz šo vēlēšanu iznākumu. Saeimas vēlēšanās pērn saņemtie 120 tūkstoši balsu izrādījās esam petardes triumfs. Tikai 4362 vēlētāji joprojām piekrīt partijas vadoņiem, ka kādai «valstij» jāsāk ar sevi, no tiem ārzemēs, kur pērnruden KPV rullēja diži, šajās vēlēšanās tādu bija vairs tikai 18 (!). Kazi, kādam no KPV kodoliem, cik nu kuru dienu to ir, pauzēs starp šķelšanos un dalīšanos var rasties impulsīva vēlme «kaut ko darīt» lietas labā, bet lielākais atlikušais resurss ir ietekme valdībā.
Divām citām koalīcijas partijām apzināti šūpot valdības laivu pēc EP vēlēšanām nelon. Attīstībai / Par dabūja, ko gribēja, un var turpināt meditēt, vai vieta Eiroparlamentā par 150 tūkstošiem eiro bezpartejiskajai «runājošajai galvai» Ivaram Ijabam ir tas, ko vajadzēja gribēt. Un apcerēt kaunu par liberālo atbalstītāju indevi svītrot sarakstā liberāļus ar nelatviskiem uzvārdiem. Un mierināt sevi, ka iedomu burbulis daudz iluzorāks izrādījies Progresīvajiem, kuru piedāvājumā, par spīti labajai līderei, bārberšopu vegāni laikam sajuta kādu aizdomīgu piegaršu. Šefpavārs Roberts Putnis, gods godam, uzņēmās par to atbildību un atkāpsies no partijas priekšsēdētāja amata.
Savukārt Nacionālā apvienība, lai cik paradoksāli, būtu varējusi radīt galvassāpes premjerministram Kariņam, ja būtu finišējusi pirmajā vietā, kā bija sasapņojusies savā burbulī, un tad pieprasījusi vairāk, nekā citi uzskatītu par vienai partijai pieļaujamu augstāko amatu nomenklatūrā — papildus Saeimas priekšsēdētājas amatam un «savam prezidentam» Egilam Levitam arī eirokomisāra amatu saraksta līderim Robertam Zīlem. Taču tagad gan Zīle, gan citi partijā atzīst, ka augstais amats pēc taisnības pienāktos Dombrovskim, un droši vien atgriezīsies amatu tirgū tikai pret rudeni, kad būs jāizvēlas jauns Latvijas Bankas prezidents.
Tomēr problēmas valdībai var radīt dažu apvienības politiķu ieskatā pārāk «liberastiskās» kultūras ministres Daces Melbārdes sekmīgā aizdabūšana prom uz Briseli. Raivis Dzintars gan ir pateicis, ka viņas vietā nebūšot dzejas zonderpoliciste Inguna Rībena, taču apvienības aptverē savu kārtu gaida ne tikai Imanta Parādnieka radinieki, bet arī citi tikpat izcili nacionālās politiskās kultūras darbinieki.
Un tad vēl kārdinājums «gāzt Saskaņu» Rīgas domē un dalīt galvaspilsētas gada budžeta miljardu kopā ar Saskaņas desmit gadus ilgo partneri GKR… Tas var izrādīties nepārvarams ne tikai «nacionālās» Brokas tipa ciniķiem, bet arī paristu Jaunupa gala attīstītajiem šiverētājiem. Vilnis Ķirsis domē var viendien attapt, ka pats kopā ar savu JV kļuvis par daļu no Rīgas «korupcijas sejas», par kādu pašlaik jau ar tiesas lēmumu atzīts Nils Ušakovs.
Vēlētāji palika uzticīgi Ušakovam līdz pat lidostai. (Korupcija Rīgas domē? Piedodiet, Putins Krievijā nozadzis tik, cik visi Latvijas iedzīvotāji kopā nevarētu pacelt, toties aizstāv krievus!) Lai arī kā izlemtu domē rīkoties valdības koalīcijas partijas, Ušakova aizbēgšana uz Briseli, paķerot līdzi arī nešķiramo draugu un darījumu partneri Andri Ameriku, kurš grasās viņu uzmest, pirms vēl abi iekāpuši lidmašīnā, ir posms gaidāmajā Saskaņas mutāciju agonijā, kas var būtiski ietekmēt Latvijas politisko spēku izkārtojuma ainavu.
Komentārs 140 zīmēs
Mazgāsies nanobalti. Tiesa sāk izskatīt nu jau leģendāro Rīgas «nanoūdens» lietu. Neviens no četriem apsūdzētajiem neatzīst savu vainu.
Kurš gan tos lasa? KNAB un VDD atzīst, ka ikdienā neuzrauga Latvijā tirgotos vairāk nekā 200 Krievijas preses izdevumus.
Bīstamais eksperiments. Austrijā kritusi valdība, kurā tās vadītājs bija iedomājies strādāt kopā ar Krievijas pērkamiem «nacionālistiem».
The post Uzmetieni un pēcgrūdieni appeared first on IR.lv.