Interneta tulkotāji
Digitālo produktu lokalizēšanas un tulkošanas rīka Lokalise radītājs Nikolajs Ustinovs sasniedzis 1,6 miljonu eiro apgrozījumu pērn, bet cer apgrozīt 150 miljonus jau pēc četriem gadiem
The post Interneta tulkotāji appeared first on IR.lv.
Digitālo produktu lokalizēšanas un tulkošanas rīka Lokalise radītājs Nikolajs Ustinovs sasniedzis 1,6 miljonu eiro apgrozījumu pērn, bet cer apgrozīt 150 miljonus jau pēc četriem gadiem
Pirms 20 gadiem viņš bija pirmais cilvēks Latvijā, kas radīja un veiksmīgi pārdeva savu jaunuzņēmumu Inbox.lv. Tagad viņš plāno tuvāko četru gadu laikā savu jaunāko projektu — digitālo produktu lokalizēšanas un tulkošanas rīku Lokalise — padarīt par pirmo jaunuzņēmumu vienradzi Latvijā, kura tirgus vērtība sasniedz miljardu dolāru.
Nikolajs Ustinovs smaida mana datora ekrānā. Esmu apaukstējusies, tāpēc nesēžos uzņēmējam pretī viņa Vecrīgas birojā.
Vēl pavasarī Lokalise tur īrēja trīsstāvīgu biroju kompleksu, bet tagad pārvākušies uz pusstāvu, kurā izvietotas 15 darbavietas, taču arī tās šobrīd tukšas. Ne Covid-19 dēļ un ne darbinieku trūkuma dēļ. Gluži pretēji — darbinieku skaits pieaug. Sākot darbu pirms četriem gadiem te strādāja 30, bet tagad jau 65 darbinieki. Taču arvien vairāk darbinieku tiek nolīgts ārzemēs, šobrīd jau 12 komandas biedri ir no Amerikas, Portugāles, Itālijas un citām valstīm.
«Pieņemot cilvēkus ārzemēs, mums ļoti negribējās, lai viņiem ir sajūta — tur kaut ko birojā sarunā, mēs par to neko nezinām. Mums visas tikšanās notiek tiešsaistē. Tikšanās piezīmes tiek publicētas, lai visi zina, par ko bija runa. Gribam būt pilnībā transparenti gan pret darbiniekiem, gan uz āru. Lai visi darbinieki zina, cik mēs pelnām, no kurienes nāk nauda, kas ir klienti. Viss ir caurspīdīgs,» stāsta Nikolajs.
Brīvs, smaidīgs, krekliņā ģērbts vīrietis ar melniem briļļu rāmjiem. Jau pirmajās sarunas minūtēs aicina mani pāriet uz «tu» un vēlāk nekautrējas teikt, ka viņa kompānijā, kas tikko piesaistījusi sešu miljonu dolāru investīcijas, augstu kotējas vērtība «no bullshit»*. Nikolajs, kurš starp citu, brīvajā laikā no koka izgatavo arkādes spēles, burtiski iemieso sevī jaunuzņēmumu kultūras šarmu.
Bez reklāmas
Vēl pavisam nesen par starpvalstu telefona zvaniem pat Eiropas Savienības robežās bija jāmaksā viesabonēšana. Lai ceļotāji pārstātu par šo pakalpojumu maksāt neadekvāti milzīgās summas, Nikolajs pirms aptuveni septiņiem gadiem radīja lietotni Roamer. Ievietojot telefonā vietējo SIM karti, Roamer veica zvanu pāradresāciju, saglabājot mobilā telefona numuru gan ienākošajiem, gan izejošajiem zvaniem. «Vienā brīdī piesaistījām miljonu lietotāju un sapratām, ka ir pēdējais brīdis, lai pārtulkotu lietotni uz desmit Eiropas valodām. Tas bija tehnisks produkts un cilvēkiem angļu valodā ne vienmēr bija viegli saprast, par ko ir runa,» stāsta Nikolajs.
Komanda uzrunāja vairākus tulkošanas birojus un bija ļoti izbrīnīta par aicinājumu — sūtiet mums Word failu ar tekstu! «Programmatūras lokalizācijā tā nevar,» atminas Nikolajs. Pāris kompānijas piedāvāja advancētākus risinājumus, taču tos bija radījuši tulki, nevis programmētāji, tāpēc šāda tulkošana joprojām prasītu milzīgu papildu darbu pie programmatūras koda. Galu galā Roamer izveidoja savu rīku, kurā papildus kontekstam iespējams pievienot produkta ekrānuzņēmumus.
Pieaicinātie tulki varēja pārtulkot tekstu uzreiz iekšējā sistēmā. Kādam Nikolaja draugam no Ukrainas bija līdzīga problēma, un viņš lūdza iespēju izmantot šo pašu risinājumu. Nikolajs atdalīja tulkošanas rīku atsevišķi no Roamer, pielika tam priekšā maksas sienu un padarīja publiski pieejamu. «Vispār ar to neko nedarījām. Pēc kādiem trim mēnešiem skatāmies — tur jau ir 10 vai 15 maksājoši klienti. Bez jelkādas reklāmas,» Nikolajs stāsta. Tāds bija Lokalise sākums. «Protams, tolaik tas bija diezgan primitīvs produkts, salīdzinot to, kas mums ir šobrīd,» Nikolajs paskaidro.
Darbi diviem gadiem
Lokalise atdalīšana notika aptuveni pirms četriem gadiem, un šobrīd to lieto aptuveni pusotrs tūkstotis uzņēmumu visā pasaulē. 40% klientu ir no Eiropas, ceturtā daļa — no Amerikas. Lai strauji augošo pieprasījumu apmierinātu, Lokalise komandā šobrīd darbojas 65 cilvēki, bet nākamā pusgada laikā darbinieku skaitu plānots palielināt līdz 120. «Mums tik tiešām ir vajadzīgi cilvēki, jo klientu plūsma ir milzīga, viņi ir jāapkalpo, viņi pieprasa jaunas funkcijas. Mums ir darbu saraksts diviem gadiem uz priekšu,» smaida Nikolajs.
Lai atrastu darbiniekus, kas ir labākie savā jomā, tie arvien biežāk tiek izraudzīti ārzemēs, Latvijas speciālistiem trūkst pieredzes šādā darba laukā, bet laika, ko tērēt jauno darbinieku mācīšanai, gluži vienkārši trūkst. Dažām vakancēm konkurss ir bijis pat 500—600 cilvēku uz vienu vietu. Komanda nu jau ir starptautiska un strādā pilnībā attālināti.
Vai darbiniekiem tā nav grūti rast motivāciju darbam? «Nekad neesam pieprasījuši no darbiniekiem, lai viņi sēž no deviņiem līdz sešiem. Mums viss ir straightforward**. Nevajag melot par kaut kādām muļķībām, vai ko tu esi darījis, ko tu neesi darījis. Uzreiz būs redzams, ja cilvēki nav izdarījuši kaut ko, jo tas apgrūtina darbu pārējiem,» Nikolajs stāsta.
«Lokalizācijas process neapstājas, jo produkta attīstība neapstājas, visu laiku nepieciešams pievienot jaunas funkcijas vai izmainīt kaut ko vecajās. Iedomājieties — 15 valodas, 30 izstrādātāji, 12 menedžeri, 15 tulki! Kā sinhronizēt? Kā organizēt datu apmaiņu ar programmētājiem, kuriem negribas kopēt visus tos uzrakstus,» problēmu iezīmē Nikolajs. Lokalise piedāvā programmatisku pieeju tulkojumiem, integrāciju ar vidēm, kur strādā izstrādātāji un programmētāji.
«Mums štatā nav neviena tulka,» Nikolajs skaidrības labad precizē. Lokalise nenodarbojas ar tulkošanu. Tas ir rīks, lai tulkošanu un lokalizāciju automatizētu un sistematizētu. «Microsoft ražo Word teksta redaktoru, bet tas nenozīmē, ka viņi ir rakstnieki,» viņš vienkāršoti salīdzina. «Lokalise ir 300 dažādu funkciju, kas ietaupa kompānijām ļoti, ļoti daudz laika,» skaidro Nikolajs. Lokalizācijas rīkā ir iespējams izsekot tulku darbam, veikt norēķinus, ar vienu pogas klikšķi visas izmaiņas saglabāt klienta programmatūras kodā.
Silīcija ielejas spečuki
Šo četru gadu laikā Lokalise spējis sasniegt 1,6 miljonu eiro apgrozījumu un vairāk nekā 330 tūkstošu eiro peļņu, un tas ir izdevies bez jelkādām investīcijām. Tomēr nupat kompānija noslēgusi līgumus ar vairākiem investoriem par sešiem miljoniem ASV dolāru. Kāpēc tagad? «Pagājušā gada vasarā pie mums atnāca klients, kuru noslēgtā līguma dēļ nedrīkstu atklāt. Viņu radīto programmatūru visi katru dienu izmanto savos telefonos. Sapratām, ka tādi klienti pie mums sāk nākt,» Nikolajs stāsta, kā sapratuši, ka naudas ieguldījums varētu uzņēmumam ļaut sasniegt vēl grandiozākus rezultātus un šā gada februārī viņi uzrunājuši vairākus investīciju fondus pasaulē. Atbildē saņēma astoņus piedāvājumus.
«Mēs bijām kā karsti pīrādziņi, viņiem ļoti interesanti,» Nikolajs pajoko.
Divi galvenie izvēlētie investori ir Mosaic Ventures līdzdibinātājs Maiks Šalfens un Austrijas investīciju fonds Capital 300. Vienlaikus kompānija tikusi arī pie 12 investoriem eņģeļiem (angel investors). Būtiskākais viņu pienesums ir nevis nauda, bet pieredze un kontakti. Tie visi ir tādu jaunuzņēmumu pasaules vienradžu dibinātāji vai līdzdibinātāji kā Intercom, GoCardless, Nested, Tray.io, Atlasian, Miro un citi. «Šie cilvēki Silīcija ielejā pēdējos gados ir ieguldījuši miljardus. Es negribu maksāt vēlreiz par to, par ko jau ir samaksāts,» Nikolajs stāsta un savas ambīcijas neslēpj.
Tuvāko 3—4 gadu laikā viņš kompānijas apgrozījumu grib izaudzēt līdz 100—150 miljoniem eiro un kļūt par Latvijā pirmo jaunuzņēmumu, kura tirgus vērtība sasniedz miljardu. «Mums ir gan nauda, gan sakari, gan sapratne par to, kur gribam nokļūt. Es ceru, ka, šīs sastāvdaļas samaisot kokteilī, mums tas izdosies. Bet līdz tam vēl daudz darba,» Nikolajs saka.
Šis ļoti ambiciozais mērķis varētu likt pasmaidīt, ja to teiktu kāds zaļknābis. Tomēr Nikolaja līdzšinējā pieredze par to neļauj smīkņāt. 1997. gadā 21 gadu vecais Nikolajs izveidoja e-pastu portālu Inbox.lv. Programmēt viņš bija iemācījies Latvijas Universitātes organizētos kursos 90. gadu pašā sākumā. «Man paveicās. Biju viens no pirmajiem cilvēkiem Latvijā, kam bija interneta pieeja,» Nikolajs atminas. Protams, tolaik nebija nekādu Wi-Fi. Lai tiktu pie interneta, bija jādodas uz LU Matemātikas un informātikas institūtu, kur bija izvietoti astoņi datori ar melni oranžiem ekrāniem.
Nikolajs tur uzzināja par e-pastu Hotmail un nolēma izveidot līdzīgu vietējo produktu. «Tagad domāju par to un saprotu — tas, ka lapa bija pieejama latviešu un krievu valodā, bija diezgan izšķiroši,» viņš saka. Naudas reklāmai jaunietim nebija. Ievietoja sludinājumu dažos katalogos, un tālāk reklāma gāja no mutes mutē. Drīz lietotāju skaits sasniedza 100 tūkstošus. Milzīgais pieprasījums beidza nost nelielo Nikolaja datoru ar gigabaitu lielo atmiņu. Vados karājās astoņi cietie diski. «Viss bremzēja nežēlīgi,» atceras Nikolajs.
Risinājumi bija divi — ieguldīt naudu un attīstīties vai pārdot. Tādas naudas jaunietim nebija, viņš pieņēma otro variantu un līdz ar to 2001. gadā iegāja vēsturē ar pirmo jaunuzņēmuma pārdošanas gadījumu Latvijā.
Pēc desmit IT nozarē pavadītiem gadiem Nikolajs izmēģināja veiksmi pavisam jaunā nozarē — restorānu biznesā. Kāds draugs no Maskavas stāstīja, ka lielpilsētā tagad modē vietas, kur padzert labu kafiju un paēst labu ēdienu. Viņi nolēma ko tādu ieviest arī Rīgā — tā tapa tagad labi zināmais Double Coffee tīkls. Pēc deviņiem restorānu biznesā pavadītiem gadiem Nikolajs nolēma atgriezties pie saknēm, IT biznesa, — pēc nelielas atpūtas sāka strādāt pie Roamer lietotnes.
* Bez tukšas muldēšanas — no angļu val.
** Tieši un godīgi — no angļu val.
Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
«Man patīk izdomāt kaut ko jaunu. Iespēja radoši strādāt mani motivē un iedvesmo»
Lielākā kļūda, kas devusi mācību
«Man bija nepareiza attieksme pret darbiniekiem. Cilvēki ir svarīgākais, kas ir tavā biznesā. Šo banālo, gudro domu esi simtreiz dzirdējis, bet vienā brīdī saproti, ka tā tiešām ir patiesība.»
Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
«Pie manis ik pa laikam nāk paziņas vai draugi, lūdzot izvērtēt viņu biznesa idejas. 80% no stāstiem, ko dzirdu, cilvēki pilnībā nedomā par to, kā šis bizness pelnīs naudu. Uzņēmumam ir jāpelna, un jaunajiem uzņēmējiem par to ir jādomā!»
Lai atrastu darbiniekus, kas ir labākie savā jomā, tie arvien biežāk tiek izraudzīti ārzemēs, Latvijas speciālistiem trūkst pieredzes šādā darba laukā, bet laika, ko tērēt jauno darbinieku mācīšanai, gluži vienkārši trūkst. Dažām vakancēm konkurss ir bijis pat 500—600 cilvēku uz vienu vietu
The post Interneta tulkotāji appeared first on IR.lv.