Prettiesiski vai noziedzīgi?

Kā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atvadu pasākumā noplūda slepena informācija par KNAB izmeklēšanu Jelgavā — Ir rekonstruē notikumu gaitu

The post Prettiesiski vai noziedzīgi? appeared first on IR.lv.

Kā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atvadu pasākumā noplūda slepena informācija par KNAB izmeklēšanu Jelgavā — Ir rekonstruē notikumu gaitu

Saulesbrilles un sirsnīgs smaids — prokurore Zinaīda Egle jeb Zina, kā viņa pati sevi dēvē, staro Facebook profila bildē. Zinaīda ir aktīva sociālā tīkla lietotāja — «draugos» virkne juristu, dalās ar izklaides video un domu graudiem.

Par pašas neseno korupcijas skandālu, kurš kā pa diedziņu pavilcis līdzi arī visaugstākā līmeņa prokuratūras vadību, gan šeit nav atrodama ne zilbe. Arī interviju Egle atsaka, jo parakstījusies par ziņu neizpaušanu.

Taču skandāls ir pamatīgs — mēnesi pēc ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņa beigām KNAB viņu tur aizdomās par neizpaužamu ziņu izpaušanu, bet apsūdzības par to jau ir celtas virsprokurorei Elitai Jurkjānei. Informācijas noplūde Ģenerālprokuratūrā, visticamāk, izjaukusi KNAB operāciju, lai pieķertu Jelgavas prokurori kukuļņemšanā. Ir rekonstruē notikušo, ņemot vērā gan amatpersonu skopos publiskos skaidrojumus, gan neoficiālu avotu stāstīto. 

Nākamā virsprokurore?

Šogad jūnijā apritēja 20 gadi, kopš Zinaīda Egle strādā prokuratūrā. Nelielajā Jelgavas prokuroru saimē viņa ir labi ieredzēta un jau kādu laiku «trenēta» virsprokurores amatam, Ir stāsta Jelgavas virsprokurore Vida Kravcova. Viņai nākamgad beigsies otrais pilnvaru termiņš, un pēc 30 prokuratūrā nostrādātiem gadiem plānots doties pensijā. Tieši Egle līdz šim veikusi virsprokurores pienākumus Kravcovas prombūtnes laikā. «Tas jau liecina, ka viņa bija kvalificēta, labi strādāja, gudra un ilgstoša darbiniece. Neko sliktu nevaru pateikt, neko!» saka Kravcova.

Tomēr prokurore Egle ir nonākusi zem KNAB lupas. Aizdomas ir smagas — viņas vārds figurē kriminālprocesā par kukuļņemšanu, bet tās pierādīšana šobrīd ir uz jautājuma zīmes.

Prokurore Egle likumsargu redzeslokā varētu būt nonākusi jau labu laiku iepriekš. Var rasties iespaids, ka prokurore kopā ar savu ģimenes draugu — advokāti Ievu Cīruli — savstarpējā rūpalā sastrādājušās kā cimds ar roku.

To, ka aizdomas bijušas nopietnas, apliecina fakts, ka ierosināts kriminālprocess, nevis apstākļi pārbaudīti operatīvās lietas ietvaros. Lai ierosinātu kriminālprocesu pret prokuroru, KNAB jātiek gan pie lietu uzraugošā tiesneša, gan ģenerālprokurora piekrišanas. Tas arī bija brīdis, kad tobrīd vēl amatā esošais Kalnmeiers uzzināja par KNAB aktivitātēm pret Egli.

Bija 10. jūlijs. KNAB izstrādes procesā bija pasākums, kura laikā tika cerēts kukuļņemšanā pieķert pie rokas prokurori Egli. Iespējams, tika piefiksēta kukuļa pirmās daļas nodošana advokātei Cīrulei — summa zem diviem tūkstošiem eiro par problēmas risinājumu kādā salīdzinoši nelielā lietā. Tika gaidīts, kad nauda nonāks līdz Eglei, taču tad prokurore tika brīdināta.

Izrunājas pēdējā darbdienā

10. jūlijs bija Kalnmeiera pēdējā darbadiena. Nekāda kopēja atvadu pasākuma Ģenerālprokuratūrā nebija, taču noteiktos laikos nelielām grupiņām pie Kalnmeiera nāca kolēģi, lai atvadītos no vadītāja.

Vakarā kādai no grupiņām, kurā bija pulcējušies virsprokurori, Kalnmeiers sūdzējies, ka pat viņa pēdējā darbadienā KNAB neprotas goda — ierosināts kriminālprocess pret prokurori Egli, iespējams, skarts arī jautājums par prokurores aizturēšanu. Tobrīd klāt bijuši vairāki virsprokurori, un KNAB ieskatā informācija izpausta personām, kuru tiešajos pienākumos nav vajadzības zināt šo lietu. Kādam no virsprokuroriem gan Kalnmeiera prombūtnes laikā būtu jālemj par prokurores Egles atstādināšanu, ja KNAB operācija būtu sekmīga, taču ne tik plašam lokam, kā informācija izskanēja saviesīgajā atvadu pasākumā.

Sanākušo vidū bija arī Metodikas nodaļas virsprokurore Elita Jurkjāne. Prokuratūra šobrīd konstatējusi, ka virsprokurore Jurkjāne informāciju par ierosināto procesu pret Egli nodevusi tālāk divām personām — viens ir viņas dzīvesbiedrs, Jelgavā praktizējošais advokāts Juris Jurkjāns. Viņš naktī uz 11. jūliju šo informāciju nodeva tālāk savai kolēģei advokātei Cīrulei. Tajā pašā naktī Cīrule varētu būt sazinājusies ar Egli.

Nākamajā darbadienā, kas bija 13. jūlijs, Egle jau bija saslimusi un darbā neieradās. 15. jūlijā KNAB veica kratīšanu Jelgavas prokuratūrā, Egle tika uzaicināta liecību sniegšanai, bet advokāte Cīrule īslaicīgi aizturēta. «Man nav informācijas par to, kādas personas ir saistītas ar kukuļošanu, bet man šādas aizdomas nav izvirzītas,» atrakstīja Egle.

Nav skaidrs, vai līdz 10. jūlijam KNAB savāktie pierādījumi būs pietiekami kukuļņemšanas pierādīšanai. Citos līdzīgos kriminālprocesos prokurori vienmēr vēlējušies saņemt dzelžainus pierādījumus — vislabāk, ja amatpersona tiek pieķerta naudas pieņemšanas brīdī, taču tagad izskatās, ka lieta konkrētajā epizodē var būt izgāzusies pašu prokuroru vainas dēļ.

Turpinās izmeklēšanu

Konstatējot informācijas noplūdi, KNAB no Egles un Cīrules kriminālprocesa izdalīja jaunu — par neizpaužamu ziņu izpaušanu — un augusta sākumā vērsās prokuratūrā ar lūgumu sākt kriminālvajāšanu pret Kalnmeijeru un Jurkjāni. Tāpat lūdza saukt pie atbildības Jurkjānes dzīvesbiedru — par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, jo viņš pratināšanā KNAB melojis, ka neesot zinājis par Egles kriminālprocesu un nav brīdinājis advokāti Cīruli.

Lēmums šajā izdalītajā krimināllietā bija jāpieņem desmit darbadienu laikā, un izšķiršanās neizskatījās viegla. Prokurorei Evitai Masulei faktiski bija jāizvērtē, vai pie kriminālatbildības saucams viņas ilggadējs priekšnieks Kalnmeiers un augsta līmeņa prokurore. 14. augustā prokuratūra preses brīfingā paziņoja, ka apsūdzības celtas abiem Jurkjāniem, bet ne Kalnmeieram.

«Kas attiecas uz trešo personu — ģenerālprokuroru —, šajā daļā apsūdzība šobrīd nav celta, jo KNAB izmeklētāji līdz šim nav savākuši pietiekamus pierādījumus,» žurnālistiem norādīja virsprokurors Māris Leja. Prokuratūra pati tagad izmeklēšot, vai Kalnmeiera rīcība, sniedzot informāciju vairākiem virsprokuroriem, ir vērtējama kā prettiesiska vai noziedzīga. 

Leja uzsvēra atšķirību starp abiem jēdzieniem, jo ne katra prettiesiska rīcība ir noziedzīga. «Piemēram, jūs pārkāpjat ceļu satiksmes noteikumus — esat pieļāvis pārkāpumu, bet jūs jau nesauc pie kriminālatbildības par to,» prokurors minēja piemēru, kas gan nelīdzinās šim konkrētajam gadījumam. Leja atzīmēja — ne KNAB izmeklētāja, ne prokurors nav konstatējuši pazīmes tam, ka Kalnmeieram «bijuši kādi mērķi, lai izjauktu vai apdraudētu konkrēto kriminālprocesu, — šādi fakti līdz šim nav konstatēti». Cik ilgi to vēl izmeklēs, nav skaidrs — Leja sacīja, ka mēneši nebūšot vajadzīgi. Vēlāk Leja sarakstē ar Ir izvairījās no skaidras atbildes, vai šobrīd attiecībā uz Kalnmeieru netiek pārkāpts Kriminālprocesa likumā noteiktais 10 dienu termiņš prokurora lēmumam — sākt kriminālvajāšanu vai izbeigt lietu.

Pati prokurore Masule savu lēmumu presei neskaidroja. Leja sacīja, ka tas esot lielās aizņemtības dēļ, lai gan preses brīfings ilga tikai 15 minūtes.

Virsprokurors arī atteicās atbildēt uz žurnālistu papildjautājumiem. Tajā skaitā — vai šī informācijas noplūde ietekmējusi KNAB izmeklēšanu? Tas būšot zināms tikai tad, kad Egles un Cīrules lietā tiks pabeigta izmeklēšana. Tāpat Leja neatbil-dēja, vai vilcināšanās Kalnmeiera jautājumā nav saistīta ar to, ka viņš jūt pateicību pret bijušo priekšnieku, kurš neilgi pirms Ģe-ne-rālprokuratūras vadības maiņas piešķīris viņam paaugstinājumu — apstiprinājis Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora amatā. Leja tikai norādīja, ka lēmumu par Kalnmeieru pieņem prokurors, nevis viņš.

Tikmēr jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns noraida bažas par prokuratūras spēju objektīvi izvērtēt ilggadējā priekšnieka Kalnmeiera iespējamo pārkāpumu. «Ja Māris Leja nespēs, tad neviens šajā valstī nespēs, tad mums jālikvidē prokuratūra un jāsāk no nulles. Kāds jums priekšlikums — aizsūtīt Lietuvai, Igaunijai vai Krievijai?» intervijā Ir teica Stukāns. Viņš noraida arī bažas par laika novilcināšanu. «Es to nepieļaušu,» pauda ģenerālprokurors, vienlaikus aicinot izprast, ka prokuratūrai jāizpēta visas juridiskās nianses, lai nepieļautu kļūdas.

Tikmēr Kalnmeieram joprojām ir aizdomās turētā statuss. Viņš sev izvirzītās aizdomas nekomentē. «Diemžēl nedrīkstu nekādus komentārus sniegt,» īsziņā atrakstīja Kalnmeiers, aicinot sazināties ar advokātu Guntaru Antomu, taču izrādījās, ka viņš ir atvaļinājumā.

Nerunīgi par notikušo ir arī Jurkjāni. Ar Elitu Jurkjāni neizdevās sazināties, taču viņas vīrs Juris Jurkāns sazvanīts sacīja Ir, ka neviens no viņiem notikušo nekomentēs. «Tur ir sarežģīta situācija. Vēlamo uzdod par esošo,» teica Jurkjāns. Noprotams, ka viņi par vainīgiem sevi neuzskata. «Kad tiesas spriedums stāsies spēkā, tad arī redzēs, kam ir taisnība, kam nav,» pauda Jurkjāns.

Arī advokāte Cīrule komentārus nesniedz. «Es, pirmkārt, šobrīd esmu uz slimības lapas. Otrām kārtām, man ir aizliegums izpaust jebkādu informāciju šajā lietā,» sacīja Cīrule.

The post Prettiesiski vai noziedzīgi? appeared first on IR.lv.