Radars pasaulē
Ar Covid-19 inficēto skaits pasaulē dažu dienu laikā līdz otrdienai pieauga par miljonu, kopumā pārsniedzot 16 miljonus. Satraucošākā situācija Eiropā ir Spānijā, kur ir vairāki lokāli slimības uzliesmojumi. Sestdien Lielbritānija svītroja Spāniju no to valstu saraksta, no kurām ierodoties, nav jāievēro 14 dienu karantīna. Beļģija apdomā stingru ierobežojumu ieviešanu, jo Spānijā un Francijā saslimušo skaits atkal palielinās. Somija noteica 14 dienu pašizolāciju ieceļotājiem no Austrijas, Slovēnijas un Šveices.
Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss pirmdien publicētajā intervijā noraidījis iespēju Krieviju uzņemt atpakaļ G7 valstu saimē, kamēr neatrisinās konfliktu Austrumukrainā. Krieviju no G8 izslēdza 2014. gadā pēc Krimas okupācijas. ASV prezidents Donalds Tramps nesen ierosināja uz G7 samitu ielūgt arī Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Jau agrāk Krievijas aicināšanu noraidīja Liebritānija un Kanāda.
Lietuva, Polija un Ukraina otrdien parakstīja kopēju deklarāciju, kurā apņemas izveidot Ļubļinas trijstūri, lai padziļinātu sadarbību, vēršoties pret Krievijas agresiju Ukrainā un cenšoties ierobežot Covid-19 pandēmijas draudus.
Krievijas tiesa pagājušajā nedēļā piesprieda 3,5 gadu cietumsodu organizācijas Memoriāls Karēlijas nodaļas vadītājam Jurijam Dmitrijevam. Viņš pētījis Staļina laika nometnes. Aizstāvji apsūdzību bērna seksuālā izmantošanā uzskata par nepamatotu.
Budapeštā tūkstošiem cilvēku piedalījās gājienā, lai paustu solidaritāti Ungārijas visvairāk lasītā ziņu portāla Index redakcijas žurnālistiem un iestātos par preses brīvību. Gandrīz visi portāla žurnālisti iesniedza atlūgumu pēc galvenā redaktora atlaišanas un premjerministram Viktoram Orbānam lojāla iecelšanas viņa vietā. Orbāns bija nosaucis mediju par «viltus ziņu fabriku», un martā 50% portāla reklāmas aģentūras iegādājās viņam tuvs biznesmenis. Eiropas Komisijas viceprezidente Vera Jourova pauda bažas par mediju stāvokli Ungārijā.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) piektdien Silenē tikās ar Baltkrievijas ārlietu ministru Vladimiru Makeju. Abi pārrunājuši arī situāciju pirms gaidāmajām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, kuras notiks 9. augustā. Rinkēvičs pēc tikšanās teica, ka «pašlaik ir diplomātijas un politisko sarunu laiks, nevis sankciju vai kaut kādu stingru instrumentu laiks». Prezidents Lukašenko ieplānojis palikt amatā sesto termiņu pēc kārtas un vērš represijas pret sāncenšiem, protesti pret režīmu sasnieguši Baltkrievijā nepieredzētu līmeni. Vairāki kandidāti nav reģistrēti vai ir aizturēti. Piektdien viens no kandidātiem Valērijs Cepkalo aizbrauca no valsts, bažīdamies par savu drošību.
Ķīna pirmdien pārņēma ASV konsulātu Čendu un lika to slēgt. Tas bija atbildes solis uz ASV pagājušās nedēļas lēmumu slēgt Ķīnas konsulātu Hjūstonā, jo Pekina to it kā esot izmantojusi spiegošanā.
Lai gan pirmdien Austrumukrainā bija jāstājas spēkā jaunam pamieram starp Ukrainas valdības spēkiem un Krievijas atbalstītajiem grupējumiem, tas nenotika. Kaujinieki apšaudīja Ukrainas pozīcijas. 26. jūlijā telefonsarunā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija vienisprātis, ka nepieciešami papildu pasākumi, lai pārtrauktu apšaudes Donbasā.
Hamburgas tiesa pagājušajā nedēļā piesprieda nosacītu divu gadu cietumsodu bijušajam nacistiskās Vācijas Štuthofas koncentrācijas nometnes apsargam Bruno Dejam (93).
Francijas prokuratūra svētdien ierosināja krimināllietu pret bēgli no Ruandas, kurš atzinies tīšā Nantes katedrāles dedzināšanā 18. jūlijā.
The post Radars pasaulē appeared first on IR.lv.