Skaitļi (ne)melo

Trampam nav nekādu izredžu uzvarēt vēlēšanās 3. novembrī — šādu priekšstatu rada šā brīža aptaujas. Taču līdzīgas tendences bija arī pirms četriem gadiem. Vai pasauli atkal gaida pārsteigums?

The post Skaitļi (ne)melo appeared first on IR.lv.

Trampam nav nekādu izredžu uzvarēt vēlēšanās 3. novembrī — šādu priekšstatu rada šā brīža aptaujas. Taču līdzīgas tendences bija arī pirms četriem gadiem. Vai pasauli atkal gaida pārsteigums?

Šajā grafikā redzams, cik smagi pēdējos četros gados ir cietis ASV prestižs vāciešu acīs. Arī citās valstīs uzticēšanās «pasaulē dižākās valsts» līderim ir noslīdējusi līdz rekordzemam līmenim, liecina Pew Research aptaujas. Ko gan citu var teikt vācieši, kuru kancleri Angelu Merkeli kādā tālruņa sarunā ASV prezidents Donalds Tramps nosaucis par «muļķi», bet bijušo britu premjeri Terēzu Meju par «vāju sievieti bez mugurkaula». Kanādas premjers Džastins Trudo esot «intrigants», bet Francijas prezidents Emanuels Makrons — «kā adata pakaļā». 

Tikmēr par globāla izsmiekla objektu kļuvušas paša Trampa idejas un temperaments. Briselē strādājošais The New York Times žurnālists secinājis, ka «Amerikas tradicionālie sabiedrotie vairs neuzticas šim prezidentam un ir pagriezuši muguru».

Regulāra kritika skan arī paša mājās. Bijušais Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons rakstījis, ka bijis satriekts par «cinismu un haosu, kas tagad pārņēmis Balto namu». Bijušais aizsardzības ministrs Džims Matiss atzinis, ka Trampam trūkst «nobrieduša līdera īpašību». Savukārt prezidenta brāļa meita nupat iznākušā grāmatā secina, ka tēvoča uzvara vēlēšanās bija «šaušalīga kļūda». 

Vai tas var atkārtoties? Vai Trampu pārvēlēs uz otru pilnvaru termiņu? Atlikušajās 100 dienās līdz ASV prezidenta vēlēšanām Ir regulāri sekos notikumu attīstībai.

 

Skatoties uz vēlētāju aptaujām visas valsts mērogā, demokrātu partijas kandidāts Džo Baidens jau tagad varētu sākt svinēt uzvaru. Bijušais ASV viceprezidents turas vidēji par 10% priekšā Donaldam Trampam, un viņa pārsvars pēdējo mēnešu laikā nostabilizējies. Taču nacionāla mēroga aptaujas ir nedaudz maldinošas. Ja viss būtu tik vienkārši, tad šobrīd prezidente būtu Hilerija Klintone, nevis Tramps. Arī viņa pirms četriem gadiem aptaujās bija līdere, un vēlēšanu dienā tobrīd 68 gadus vecā politiķe savāca par trim miljoniem balsu vairāk nekā 70 gadus vecais miljardieris. Taču, kā zināms, Klintone smagi zaudēja.

Saskaņā ar savdabīgo vēlēšanu sistēmu — iedzīvotāju skaitam atbilstošo elektoru kolēģiju — katrs štats atdod visas savas balsis tam kandidātam, kas uzvarējis konkrētajā vietā. Piemēram, Mičiganas štatā 2016. gada vēlēšanās piedalījās gandrīz pieci miljoni pilsoņu, un Trampa pārsvars bija tikai nepilni 11 tūkstoši balsu jeb 0,23%. Taču viņš ieguva pilnīgi visas 16 elektoru balsis. Tādā veidā visas valsts mērogā Tramps ar 306 balsīm aizšāvās garām Klintonei, kura savāca tikai 232 elektoru balsis.

Tieši šīs aritmētikas dēļ daudz prātīgāk ir sekot vēlētāju noskaņojumam konkrētos štatos. Īpaša uzmanība tiek pievērsta 12 tā dēvētajiem «svārstīgajiem» štatiem, kuri vienās vēlēšanās vairāk atbalsta demokrātu partijas kandidātu, bet citās — republikāņu.

Pašlaik aptaujas liecina, ka Trampu gaida nepatikšanas gandrīz visos svārstīgajos štatos — dažos no tiem Baidena izrāviens ir ļoti pārliecinošs. Pārsteigumu sagādā pat Teksasa, Džordžija un Arizona, kas parasti ir stabili republikāņu bastioni, taču šobrīd abu kandidātu izredzes tur ir diezgan līdzīgas.

Tomēr ir vairāki intriģējoši «bet».

Jau pēc pagājušajām vēlēšanām socioloģisko aptauju rīkotāji šaustīja sevi — kāpēc viņiem neizdevās «uztaustīt» patieso Trampa popularitāti? Secinājumi bija dažādi. Viens trūkums ir dažu aptauju veikšana internetā, kuras retāk sasniedz gados vecākus un republikāniski noskaņotus vēlētājus. Otrkārt, salīdzinoši liels bija to respondentu īpatsvars, kuri vienkārši nevēlējās atbildēt. Treškārt, ir aizdomas, ka aptaujās savu atbalstu Klintonei pauda cilvēki, kas patiesībā ir slepeni «kautrīgie Trampa atbalstītāji», proti, viņi negrib publiski atzīt, ka simpatizē šim kandidātam. Un, ceturtkārt, ļoti liels bija neizlēmušo skaits, kuri savu izvēli izdarīja pēdējā brīdī, nosliecoties par labu Trampam.

Vai kaut kas tamlīdzīgs varētu atkārtoties arī šoruden? Pilnīgi iespējams. Demokrātu partijas stratēģus nervozus dara 15. jūlijā publiskotā Monmouth University aptauja. Iztaujājot potenciālos vēlētājus svārstīgajā Pensilvānijas štatā, Baidens saņēma 53% atbalstu, kamēr Tramps — 40%. Tātad iespaidīgs 13% pārsvars. 

Taču spēku samērs krasi mainījās pēc cita jautājuma: «Kā jūs domājat, kas uzvarēs Pensilvānijā?» Abi politiķi saņēma 45%. Tas mudina domāt, ka aiz pirmā jautājuma slēpās daudzi «kautrīgie» vēlētāji, kuri klusībā cer uz Trampa uzvaru. «Slepenā Trampa balsojuma rēgs ir dzīvs arī 2020. gadā,» komentē Monmouth University Aptauju institūta direktors Patriks Murejs.

Vēl viens rēgs, ko stratēģi atceras kopš 2016. gada: aptaujās pie vēlēšanu iecirkņiem 64% balsotāju atzina, ka neuzskata Trampu par godīgu cilvēku, savukārt 61% uzskatīja, ka viņš nav kompetents, lai pildītu prezidenta pienākumus. Un tajā pašā laikā 17% no šī 61% atdeva savu balsi par Trampu.

Tagad prezidenta kritiķi cer, ka pēdējo četru gadu laikā viņš ir parādījis to, par ko pirms tam bija tikai aizdomas. Šobrīd, kad ASV smagi plosa Covid-19 un Baltais nams pandēmijas apkarošanā pieļāvis daudz kļūdu, vīruss no ikdienas ziņām ir gandrīz pilnībā izstūmis priekšvēlēšanu cīņas. Netipiski kluss trīsarpus mēnešus pirms vēlēšanām ir arī sāncensis Baidens. Iespējams, viņš priecīgi berzē rokas un vēro, kā Tramps pats rok kapu savai politiskajai karjerai.

The post Skaitļi (ne)melo appeared first on IR.lv.