Agnis Elperis, Cēsu maiznieks
Dabīga ierauga maizes cepēja komplekts — Agnis rāda «minipaku», kas viņu izolācijas laikā padarījusi par lielāko Omniva klientu Cēsīs. «Četru veidu milti, puskilograms sēklu maisījuma, ķimenes, ieraugs, instrukcijas. Sanāk septiņi kilogrami maizes.» Kad pirms pieciem gadiem viņš pats maizi sāka cept sava dzīvokļa virtuvē, šāda piedāvājuma nebija.
The post Agnis Elperis, Cēsu maiznieks appeared first on IR.lv.
Dabīga ierauga maizes cepēja komplekts — Agnis rāda «minipaku», kas viņu izolācijas laikā padarījusi par lielāko Omniva klientu Cēsīs. «Četru veidu milti, puskilograms sēklu maisījuma, ķimenes, ieraugs, instrukcijas. Sanāk septiņi kilogrami maizes.» Kad pirms pieciem gadiem viņš pats maizi sāka cept sava dzīvokļa virtuvē, šāda piedāvājuma nebija.
«Maizes izaicinājums» sakrita ar pārmaiņām dzīvē, četrdesmitgadnieks no Rīgas atgriezās dzimtajā pilsētā, ko bija atstājis 20 gadu vecumā. «Tas ir analītisks darbs,» viņš atklāj, kāpēc tik ļoti aizrāvies ar cepšanu. «Un es pēc profesijas esmu sistēmu analītiķis.» Savulaik strādājis par vadības sistēmu administratoru Preses namā, sācis pats veidot IT sistēmas, mācījies Lielbritānijā un Vācijā. Tur, starp citu, arī pamanījis maizi no plēkšņu kviešiem jeb speltas, vācieši to saucot Dinkelbrot.
Tieši ar speltas autorreceptēm šobrīd lepojas Elpera ceptuve Cēsu Maize. «Šie kvieši aug tādās kā plēksnēs, mazās vārpiņās. Mazražīgi, dārgi, vērtīgi. Pastāvīgie klienti prasa, lai dod maizes gabaliņu, kas ir ar maliņu. Cieta, taču fantastiski garšīga — tai ir tāda pļavas garša.»
Pirmos miltus Agnis savulaik iegādājās lielveikalā, ieraugu uzdāvināja draugi Siguldā, kas arī mājās cepa maizi. «Sākumā gadījās iesācēja «cūcene», bet pēc tam apkārtējie bieži ēda kaut kādu plastilīnu,» maiznieks smejas. «Cepu katru otro dienu. Eksperimenti ar miltu veidiem aizgāja galējībās. Nevari attīstīties, ja nesaproti robežas. Draugiem tomēr garšoja, viņi teica: dod vienalga kādu!»
Maizes fani iedrošināja Agni atvērt ceptuvīti Cēsu vecpilsētā. «Mājas saimnieks bija pretimnākošs, uzreiz saprata, ka maize ir laba lieta. Gara, šaura telpa, padomju laikā bija vīriešu frizētavas noliktava,» darbnīcu ar trim krāsnīm rāda meistars. «Viss manām rokām taisīts: gan plaukti, gan spogulis pie sienas, lai vari redzēt maizei otru pusi, kad to griež.» Šobrīd Elperis piedāvā astoņus maizes veidus. Sešus cep Cēsu Maizē un vēl divus blakus — veikaliņā maizniekiem Milti un zīle rokā. Pircējus te gaida Latvijas bioloģiskie milti. Pagājušā gada nogalē tapis arī internetveikals.
«Man maiznīca nav vienīgais ienākumu avots,» Agnis saka par draudzīgajām cenām. «Vēl joprojām nodarbojos ar IT, ir klienti ārzemēs. Dažreiz IT darba nav mēnesi, tad varu visu laiku veltīt maizei. Ja darba ir vairāk, gadās, ka maiznīcai uzlieku zīmīti: «Atvainojiet, šodien nestrādāju.» Tie ir 20 gadus ilgi līgumi, nevaru liela biznesa vadītājam pateikt: pagaidiet, es cepu maizi!»
Maize viņa dzīvē ienesusi līdzsvaru. «IT projekti ir milzīgi, darbojies gadu, un ļoti reti tev pasaka paldies. Bet, pašam cepot un pārdodot maizi, no cilvēkiem saņem 50 vai citreiz pat 100 «paldies» dienā.»
The post Agnis Elperis, Cēsu maiznieks appeared first on IR.lv.