«Apnika pierādīt, ka neesmu ēzelis»

27.05.2020 23:59

Pat ja Edgaram Labsvīram nebūtu sabiedrībai un likumsargiem jāskaidro, kā organizēts medicīnisko masku iepirkums, viņš būtu pametis Nacionālā veselības dienesta vadītāja amatu. Kāpēc, viņš skaidro intervijā

The post «Apnika pierādīt, ka neesmu ēzelis» appeared first on IR.lv.

Pat ja Edgaram Labsvīram nebūtu sabiedrībai un likumsargiem jāskaidro, kā organizēts medicīnisko masku iepirkums, viņš būtu pametis Nacionālā veselības dienesta vadītāja amatu. Kāpēc, viņš skaidro intervijā

Pirms Edgars Labsvīrs maija pēdējā dienā pamet Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadītāja amatu, viņš bez šaubīšanās atsaucas uz aicinājumu izskaidrot savu lēmumu. Jo paskaidrojumi tiešām ir vajadzīgi. Kopš pērn oktobrī Labsvīrs kļuva par dienesta vadītāju, viņš ar saviem darbiem un intervijām bija radījis priekšstatu, ka beidzot dienestu vada konstruktīvs profesionālis, augsta līmeņa menedžeris. Vismaz viņam bija skaidrs plāns, ko darīt ar e-veselības sistēmu, kas bija galvenais klupšanas akmens četriem iepriekšējiem NVD vadītājiem. Lai gan februārī ministrija nolēma pagaidām neinvestēt naudu e-veselībā, tas nebija iemesls Labsvīra lēmumam aiziet. Vai viņš aizgāja medicīnisko masku iepirkuma dēļ? Atbraucis ar riteni uz pusdienām Double Coffee, viņš ķeras pie atbildēm.

Kad 8. maijā Labsvīrs paziņoja par aiziešanu no amata, viņš skaidroja, ka lēmumu pieņēmis jau februārī. Bet Covid-19 pandēmijas dēļ abi ar veselības ministri Ilzi Viņķeli bijuši vienisprātis, ka dienestam, kas organizē cīņu ar pandēmiju, vajadzīga stabilitāte, tāpēc uz krīzes laiku Labsvīrs palika amatā. Atlūgumu viņš emociju iespaidā tomēr uzrakstījis pēc tam, kad portāla Delfi rakstu sērija par dienesta organizēto medicīnisko masku iepirkumu bija rezultējusies ar Valsts kontroles, KNAB un Valsts policijas izmeklēšanu. «Likuma, savas sirdsapziņas, mediķu un sabiedrības priekšā esmu mierīgs,» paziņojot par amata atstāšanu, sacīja Labsvīrs.

Kas tad īsti notika? Vispirms Labsvīrs precizē manu aizrādījumu, ka dienesta vadītāja amatā viņš nostrādājis tikai mazliet vairāk par pusgadu. Ja ņem vērā darbu dienesta vadītāja vietnieka amatā, viņš NVD nostrādājis divus gadus. «Stāšanās direktora amatā… Tā vispār ir epizode, kuras labāk nebūtu bijis. Man nebija tāda mērķa, mani šajā amatā iecēla. Es septembrī un arī tagad uzstāju, lai ministrija rīko konkursu uz NVD vadītāja amatu,» stāsta Labsvīrs un uzsver, ka, kopš oktobrī no vietnieka kļuvis par dienesta vadītāju, viņa pienākumu sarakstā bija tikai viena izmaiņa — viņš uzņēmās atbildību arī par e-veselības attīstību.

Labsvīrs arī norāda — tas ir mīts, ka valsts pārvaldē vadošajos amatos iekļūst tikai ar kāda protekciju. «Atradu Cv.lv sludinājumu, uzrakstīju pieteikuma vēstuli, un mani pieņēma darbā. Kad sāku strādāt, nepazinu nevienu no veselības aprūpes sistēmas vadītājiem,» Labsvīrs atceras, kā 2018. gada aprīlī sāka strādāt NVD. «Tāpēc, ja es pēc kāda laika atkal gribēšu strādāt valsts institūcijā, man nav šaubu, ka to varēšu. Esmu pilnīgi drošs, ka vēl vairākus gadus veselības aprūpes sistēmā būs vadītāju deficīts. Man nav bažu, ka varētu palikt bez darba.»

Mudinu stāstīt, kāpēc tad viņš pamet karjeru valsts pārvaldē. «Cilvēki izdeg,» skan atbilde. Ja būtu turpinājis vadīt NVD, noteikti būtu novests līdz spēku izsīkumam. «Iestādes vadītājam tik daudz laika jāvelta formālām darbībām, kurām īsti neredzu jēgu. Piemēram, jāparaksta simtiem dokumentu, kurus nemaz nevaru izlasīt,» stāsta Labsvīrs. Viņš uzsver, ka neviens viņu nemudināja aiziet no NVD. «Es vienkārši sapratu, ka negribu sevi tajā redzēt pēc pieciem gadiem. Ja tā, loģisks ir jautājums, ko tad es daru dienestā šodien?»

Labsvīrs gan atzīst — ja portāls Delfi nebūtu sācis rakstu sēriju par masku iepirkumiem un vairākas valsts institūcijas nebūtu sākušas pārbaudi, viņš amatā būtu palicis līdz ārkārtējās situācijas beigām. «Masku skandāls atviegloja lēmuma pieņemšanu,» saka Labsvīrs. Kad saku, ka ministre Ilze Viņķele un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule ir skaidrojušas masku iepirkumu, tādējādi aizstāvot Labsvīru, viņš atbild: «Kopumā iztērēt piecus miljonus iepirkumā bez vienotas specifikācijas, bez atlases procedūras, balstoties tikai saziņā pa telefonu, — tas ir diezgan traki. Bez atbalsta augstākajā līmenī, ne tikai ministres, tas nebūtu iespējams. Par visu informēts bija arī premjera birojs. Mēs konsultējāmies arī ar Iepirkumu uzraudzības biroju, ar KNAB, jo zināju, ka būs jāatskaitās. Bet mani sāka kaitināt tas, ka vairāku nedēļu garumā bija jāpierāda, ka neesmu ēzelis. Skaidrs, ka katram lēmumam ir jābūt pamatotam, loģikai ir jābūt izsekojamai. Bet, kad deputāts liek izstāstīt piecos vārdos, kā tiek finansēta veselības aprūpe Latvijā un kādas ir nepilnības, tad es atbildu, ka to nevaru. Šodien saskaņojām atbildes [Delfi žurnālistam Jānim] Domburam, vakar tikos ar Valsts policijas pārstāvjiem, aizvakar kādas desmit e-vēstules ar informāciju aizsūtīju Valsts kontrolei.» Labsvīrs paskaidro, ka viņu galu galā nokaitinājis uzticības trūkums: «Man ir uzticēts vadīt iestādi ar viena miljarda budžetu un vienlaikus pieprasa detalizētu skaidrojumu, kāpēc maskas nopirktas par 66 centiem gabalā nevis lētāk.» Protams, sabiedrībai ir tiesības to uzzināt, taču viņš noguris to skaidrot neskaitāmas reizes.

Stājoties dienesta vadītāja amatā, Labsvīrs vēlējās uzlabot ne tikai e-veselību, bet arī tarifu sistēmu — kārtību, kā valsts apmaksā veselības aprūpes pakalpojumus. Viņš ir panācis, ka «tarifi izņemti no MK noteikumiem», tātad pakalpojuma cenu izmaiņai nav vajadzīgs valdības lēmums, un NVD pats var mainīt tarifus. No valsts budžeta NVD apmaksā vairāk nekā 4000 pakalpojumu, un pēdējā gada laikā izmaiņas ir vairākos simtos tarifu. Taču nav izdevies panākt izmaiņas intensīvās terapijas tarifā, ko Labsvīrs izskaidro ar to, ka «pārāk daudziem cilvēkiem bija savas intereses». «Daļēji esmu vīlies arī savās spējās kaut ko ātri izmainīt. Esmu cilvēks, kas grib redzēt sava darba rezultātu un, ja neredz, tad zaudē interesi,» atzīst Labsvīrs.

Runājot par tarifu maiņu, Labsvīrs uzsver, ka kopš iepriekšējās finanšu krīzes un dramatiskiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem daļa ierēdņu joprojām uzskata, ka no valsts budžeta par katru pakalpojumu jācenšas samaksāt pēc iespējas mazāk. Labsvīrs mēģinājis NVD mainīt šo pieeju un vēlējies darbā ieviest jaunu principu: «Kad mediķi iesniedz prasību pārskatīt pakalpojumu tarifu, NVD nevar atteikt un atrunāties, ka naudas nav. Budžeta trūkums nav pamatojums tarifa nepārskatīšanai. Ja naudas nav, tad skaidri un gaiši jāpasaka — valsts par šo pakalpojumu nevar samaksāt.» Šo principu gan ne vienmēr izdevies ievērot, bet viņš cer — nu jau bijušie kolēģi pie tā pieturēsies.

Labsvīrs noorganizējis arī to, ka valsts līgumi ar ārstniecības iestādēm ik gadu automātiski pagarinās. Nācies gan pacīnīties, lai ārstniecības iestādes pieraksta pacientus rindā arī uz nākamo gadu, negaidot, kad vadība paziņos — līgums parakstīts. «Jo ārstniecības iestādes taču labi zina, ka NVD slēgs ar tām līgumu arī nākamgad un kāds būs aptuvenais pasūtījums. Nav nekāda iemesla pieraksta sistēmā taisīt pārrāvumu,» saka Labsvīrs.

Jautāts par e-veselības attīstību, viņš saka — esot izdevies izveidot speciālistu komandu, kas par sistēmu gādās. Ja valdība lems piešķirt desmit miljonus e-veselības tālākai pilnveidei, 2021. gadā vajadzētu atsākt darbu, lai varētu elektronizēt aicinājumus uz vēža skrīningu, padarīt pieejamus laboratorijas izmeklējumus, izveidot e-nosūtījuma un e-pieraksta sistēmu.

«Domāju, ka par tiem jautājumiem, par kuriem tagad atbildu, turpmāk konsultēšu. Nekur nepazudīšu, palikšu veselības aprūpē,» saka Labsvīrs. Vasaras mēnešus viņš gribot atpūsties. Taču sēdēt bez darba nevarot atļauties, tāpēc, visticamāk, pieņemšot piedāvājumu strādāt kādā privātā medicīnas tehnoloģiju uzņēmumā. Gribot arī turpināt studēt un apgūt biznesa vadību vai finanses. Labsvīrs ir partijas Progresīvie biedrs. Kamēr strādāja NVD, centās savu viedokli par politiskiem jautājumiem neizteikt. «Bet tagad gribētu kļūt sabiedriski un politiski aktīvāks. Labiem cilvēkiem jāiesaistās politikā,» saka Labsvīrs.