Tiesnesis no malas

Jūnija vidū beidzas Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča otrais pilnvaru termiņš. Par viņa pēcteci kolēģi lielā vienprātībā izvirzījuši Civillietu departamenta vadītāju Aigaru Strupišu, kurš tikai pirms sešiem gadiem kļuva par tiesnesi. Ko viņš vēlas paveikt AT priekšsēdētāja amatā?

The post Tiesnesis no malas appeared first on IR.lv.

Jūnija vidū beidzas Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča otrais pilnvaru termiņš. Par viņa pēcteci kolēģi lielā vienprātībā izvirzījuši Civillietu departamenta vadītāju Aigaru Strupišu, kurš tikai pirms sešiem gadiem kļuva par tiesnesi. Ko viņš vēlas paveikt AT priekšsēdētāja amatā?

Tiesneša mantija Aigaram Strupišam piestāv, lai arī profesionālā mūža lielāko daļu pavadījis «beņķa» otrā pusē. 14 gadus maizi pelnījis kā jurists — pakalpojumus sniedzis gan individuāliem klientiem, gan advokātu birojiem. Cik to bijis, šobrīd neņemas precīzi nosaukt, taču neslēpj — klientu vidū bijuši arī daži tagad aktīvo politiku pametuši politiķi, atsevišķās epizodēs arī Ventspils uzņēmumi un Latvijas Gāze.

Paralēli jurista arodam no 90. gadu sākuma līdz 2013. gadam Strupišs pasniedzis lekcijas Latvijas Universitātē, lielākoties Tiesību teorijas un vēstures zinātņu katedrā. Tieši mācībspēka stāžs pirms sešiem gadiem viņam pavēra durvis uz tiesu varu. Pēc AT priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča ieteikuma, ar LU Juridiskās fakultātes dekānes Kristīnes Stradas-Rozenbergas un tā brīža Civillietu departamenta vadītāja Zigmanta Genca rekomendācijas vēstulēm portfelī Saeima 2014. gadā apstiprināja Strupišu par AT tiesnesi. Likums paredz šādu iespēju akadēmiskajiem mācībspēkiem, advokātiem vai prokuroriem, ja tie nokārto tiesneša kvalifikācijas eksāmenu. Kopumā kopš neatkarības atgūšanas šādi AT Senātā iesoļojuši pieci akadēmiskās vides pārstāvji, kas iepriekš nav bijuši tiesneši. Ja Saeima apstiprinās Strupišu AT priekšsēdētāja amatā, viņš būs pirmais, kurš šādi ienācis tiesu varā un uzņēmies arī tās vadības grožus. Saeimas balsojums gaidāms jau šonedēļ, atbildīgajā komisijā otrdien Strupišs ieguva vienprātīgu deputātu atbalstu.

«Šad un tad sistēmā ir labi, ka ienāk kāds no malas un pabaksta tos, kuri varbūt ir nedaudz ierūsējuši sava nodabā,» Ir saka AT Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa. Administratīvie tiesneši ļoti rūpīgi lēmuši par šo jautājumu. Iekšienē vētījuši vairākas kandidatūras, bet par labāko atzinuši Strupišu kā cilvēku, kurš spēj administratīvi vadīt. Bijis svarīgi, ka viņš «spēj kopumā skatīties uz tiesu sistēmu, atzīt arī tās trūkumus un domāt stratēģiski, kā sistēma var attīstīties», uzskata Krūmiņa. Pati Strupišu nekad neesot uzskatījusi par tipisku advokātu vai juristu — viņš vairāk asociējies kā lektors, pētnieks.

Savukārt bijušā AT Civillietu departamenta vadītāja Genca ieteikuma vēstulē kā Strupiša galvenais trumpis minētas zināšanas komerctiesībās. Viņš savulaik vadījis Komerclikuma izstrādes darba grupu, sarakstījis likuma komentārus, uz kuriem tiesneši plaši atsaucas spriedumos, strādājis arī pie Maksātnespējas likuma agrīnās versijas. Viens no Komerclikuma līdzautoriem — advokāts Aivars Lošmanis — atminas, ka Strupiša spēcīgā puse ir «labs teorētiskais redzējums». 

Viņš arī esot cilvēks, kuram vienmēr ir savs viedoklis. «Strupišs vienmēr centies cīnīties pret dažādu veidu instruktīva rakstura ierobežojumiem likumos, uzsverot šo privāttiesisko — atļauts viss, kas nav aizliegts,» atminas Lošmanis. Vaicāts par šo, Strupišs atsaucas uz divām filozofiskām pieejām. Viena — cilvēki kopumā ir labi un saprātīgi, tāpēc uz viņu izvēlēm var paļauties, un valstij ir jāļauj cilvēkiem realizēt savu potenciālu, izķerot tikai tos, kuri neatbilst šiem kritērijiem un kaitē sabiedrībai. Otra pieeja — cilvēks ir ļauns, iracionāls un nespēj izdarīt pareizas izvēles, tāpēc valstij ir jāierobežo visi, lai nekaitē sev un citiem. «Es esmu pirmā virziena pārstāvis,» saka Strupišs.

AT plēnums par Strupiša virzīšanu lē-ma 20. aprīļa rītā. Sēde noritēja gludi, konkurentu Strupišam nebija. Bijusī AT Civillietu departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša departamenta vārdā virzīja Strupišu, jo «diez vai mēs šobrīd labāku kandidatūru varam atrast». AT esot vajadzīgi cilvēki «no malas», ar citu skatu un zinātnisku pieeju. Arī tiesnese Jautrīte Briede pauda atbalstu Strupišam, bet pret runāt neviens nepieteicās.

Par Strupiša izvirzīšanu AT priekšsēdētāja amatam slēgtā balsojumā par bija 25 senatori, pret bija divi, bet atturējās trīs, to skaitā arī pats kandidāts.

AT Krimināllietu departamenta vadītāja Anita Poļakova Ir savu izvēli nevēlējās atklāt. Kopumā viņa Strupiša kandidatūru raksturoja pozitīvi — pluss esot spēcīgas teorētiskās zināšanas, spēja uzklausīt, analizēt un kritiski vērtēt citu ierosmes. Savukārt «kādu mīnusu, iespējams, nāksies konstatēt praktiskās darbības gaitā». Viņasprāt, pieredzes ilgums pats par sevi nav vienādojams ar pieredzes apjomu un saturu, tādēļ nav saucams par mīnusu. «Turklāt jauns skatījums reizēm ātrāk un tiešāk konstatē nepilnības un risinājumu,» pauž tiesnese.

Strupišs AT plēnuma sēdē sevi raksturoja kā darītāju. Aktīvs viņš bijis arī pirms nonākšanas tiesnešu rindās. Dažas viņa aktivitātes un senāk paustie viedokļi raisīja virkni Ir jautājumu, piemēram, par viņa juridiskajam birojam 2016. gadā VID piemēroto drošības līdzekli, liegumu firmu reorganizēt. Strupišs, kurš sevi sauc par «vadošo speciālistu komerctiesībās», atzīst, ka šajā gadījumā izrādījies «kurpnieks bez kurpēm», jo nav līdz galam nokārtojis visus pārskatus un uzņēmuma slēgšanu. Detalizētāk ar visiem jautājumiem un Strupiša atbildēm varēs iepazīties intervijas pilnajā versijā Ir.lv.

Vai pats izlēmāt kandidēt par AT priekšsēdētāju, vai jūs kāds uzrunāja?
Ar kolēģiem runājām, ka varētu būt atbalsts. Tādas sarunas gan departamentā, gan no citiem departamentiem. Es piekritu. Mans pamata apsvērums — es zinu, kas ir jādara. Tiesu sistēmā ir daudz darbu, kas jāizdara.

Jums ir ļoti strauja karjera. 2014. gadā kļuvāt par AT tiesnesi, drīzumā — Disciplinārtiesas priekšsēdētājs, 2018. gadā — Civillietu departamenta priekšsēdētājs. Ar ko skaidrojat šādu izaugsmi?
Laikam kaut ko pareizi daru.

Pārējie dara nepareizi?
Neesmu tas, kurš pats lien amatos. Ja redzētu, ka man nav atbalsta, nemaz necenstos kaut ko pierādīt. Acīmredzot kolēģi redz, ka es spēju izdarīt.

Rodas iespaids, ka jau ilgstoši tiekat gatavots AT priekšsēdētāja amatam. Vai šis iespaids varētu būt pareizs?
Grūti pateikt. Nu tā bija. Kad atnācu, jau tajā pašā gadā mani ievēlēja disciplinārtiesā. Plēnuma motivācija — esmu tikko ienācis tiesu sistēmā, man nav korporatīvo saišu, varētu būt pilnīgi svaigs, neitrāls skats. Un man prieks, ka kolēģi apzinās, ka tas ir vajadzīgs, jo disciplinārtiesas nav arodbiedrība, kurai jāaizstāv savi tiesneši.

Tas bija pirmais solis, kas it kā varētu norādīt uz to, ka kaut ko gatavo. Pēc tam mani ievēlēja par disciplinārtiesas priekšsēdētāju. Kāpēc mani? Es nezinu.

Kas ir tas kodols, kuri jūs virza?
Sarunas jau notiek kolēģu vidū visu laiku. Man ir tiešām grūti formulēt, kur tas notiek.

Vai tas ir process AT mājā vai kaut kur ārpusē?
Man nav ne mazāko norāžu, ka tas varētu būt ārpusē. Šeit strādā cilvēki, kas ir tiesneši 20—30 gadus, un viņi nav ietekmējami. Viņam nevar pateikt: tu balsosi par šo. Viņi izlemj paši.

Kāpēc vispār nolēmāt kļūt par tiesnesi?
Tas bija interesants izaicinājums. Pietiekami ilgi biju strādājis gan par mācībspēku, gan savā juridiskajā birojā. Dzīve bija daudzmaz sakārtota materiālajā ziņā. Nāca tāds piedāvājums.

Kas to piedāvāja?
Zvanīja tā laika Civillietu departamenta priekšsēdētājs [Zigmants] Gencs. Teica, ka departamenta sapulcē nolēmuši ieteikt man piedalīties konkursā, kas tūlīt tiks izsludināts. Ja es nebūtu uzrunāts, nebūtu par to aizdomājies.

Vai personīgi pazīstat Gencu?
Nē.

Pēc grāmatas Tiesāšanās kā ķēķis iznākšanas Gencs tika atbrīvots no Civillietu departamenta vadītāja pienākumiem, jo bija pārkāpis apspriedes noslēpumu — par spriedumu sazinājies ar advokātu Grūtupu. Taču vēlāk atgriezās Civillietu departamenta priekšsēdētāja amatā. Kā vērtējat — vai ir pareizi, ka augstus amatus ieņem personas, kas metušas ēnu uz tiesu varu?
Pareizi tas nav. Man ir grūti pateikt, kāda bija motivācija. Teikšu tā: noziegums tas nebija. Un, ja arī tiesnesis pieļauj kādu kļūdu, tas nenozīmē, ka viņam jāliedz virzība pa karjeras kāpnēm. Ja būtu uzreiz konstatēts šis pārkāpums, bet, neskatoties uz to, viņš tiktu ievēlēts — tā nedrīkstētu būt. Bet, ja ir pagājis laiks un viņš ir parādījis, ka apzinājies kļūdu un vairs tādas nepieļauj… Mēs visi esam cilvēki.

Ko vēlaties paveikt kā AT priekšsēdētājs?
Ja vienā teikumā — koncentrēšos uz tiesas spriešanas kvalitāti, kas ietver ļoti plašas apakštēmas. Mums AT ir administrācija, kas ļoti labi tiek galā ar saimnieciski administratīviem jautājumiem. Varēšu deleģēt administrācijai šos pienākumus, vairāk koncentrējoties tieši uz tiesas spriešanas pusi, kas nav līdz šim īsti veikta juridiskās domas virzīšanās līmenī. Tur man ir vairāki virzieni. 

Pirmais ir spēcīgāka sadarbība starp departamentiem, informācijas apmaiņa. Jo mums ir viena tiesu sistēma, bet reizēm gadās, ka vienā nozarē AT aizlido vienā orbītā, citā nozarē — kaut kādās paralēlās orbītās.

Kā konkrēti redzat iespēju uzlabot spriedumu kvalitāti?
Ir jāsāk ar pirmo instanci. Divi galvenie virzieni. Pirmais — tiesnešu atlase. Tas ir ilgtermiņa risinājums. Pat ja kāds nonācis tiesā pārpratuma pēc, no viņa tikt vaļā ātri nevaram. Svarīgi ir atlasīt jau pirmajā posmā. Tagad Tieslietu padome ir apstiprinājusi atlases kārtību, tur ir pilnīgi jauna koncepcija, ka tiesnešu kandidāti tiek mācīti jau atlases procesā. Pasniedzēji arī vērtēs kandidātus, vai viņš spēj mācīties, sadarbojas ar grupu. Ja tiesneši strādā pa trijiem Augstākajā tiesā, apgabaltiesā, ir svarīgi, ka viņš spēj sadarboties ar kolēģiem, aizstāvēt savu viedokli.

Jaunie tiesneši ir mazs procents. Kā tad uzlabot spriedumu kvalitāti?
Tas ir otrais solis. Runa ir par citu problēmu — principā tiesneši nav mācīti, es to nosauktu par aroda know-how. Mums mācības universitātē, Tiesnešu mācību centrā ir vairāk teorētisks pārskats par tēmu. Bet, kā vadīt tiesas sēdi, kā ierāmēt juridisko jautājumu — tas nav nemaz tik vienkārši. Tāpēc esmu iniciējis semināru, pilotprojektu civillietu tiesnešiem. Nodarbības ar konkrētu lietu. 

Daudzās attīstītajās valstīs ir tiesnešu rokasgrāmatas. Mūsu tiesneši ļoti bieži, es to redzu spriedumos, iet uz izjūtu. Bet, ja pašā sākumā ieliec visus jautājumus pareizā rāmī, tas iedod struktūru un skaidrību. Un cilvēks, saņemot spriedumu, redzētu — es zaudēju tāpēc, ka nepierādīja to un to. Šobrīd to bieži vien nevar saprast.

Kad Tiesnešu mācību centrs izsludināja šo semināru, divu stundu laikā visas vietas bija izķertas. Tas ir labs rādītājs. Teiksim, ja vienā grupā ir 45 tiesneši, mēs uztaisām 3—4 seminārus gadā. Te gan ir cita problēma — tie tiesneši, kuriem būtu jāapmeklē semināri, tos neapmeklē.

Ko darīsit?
Tas panākams caur kvalifikācijas kolēģiju. Ik pēc pieciem gadiem tiesnešiem ir vērtēšana un augstāka instance sniedz atzinumu par zemākas instances tiesneša darbu, analizē spriedumus. Civillietu departamentā mēs esam izrunājuši — ja ir nekvalitatīvi spriedumi, mums nav jāpiesedz. Pēdējā gadā parādās arī kritiskas piezīmes par spriedumiem, kas dod signālu kvalifikācijas kolēģijai. Tad kolēģija var uzlikt pienākumu apmeklēt šo kursu un atlikt kvalifikāciju uz diviem gadiem. Dot pārbaudes laiku.

Ko vēl pie darāmajiem darbiem gribat piebilst?
Nupat mums bija ļoti nepatīkama lieta. No Rīgas apgabala tā pati lieta trešo reizi pārsūdzēta AT ar tiem pašiem trūkumiem. Par šo uzrakstīju ziņojumu AT priekšsēdētājam ar lūgumu pieprasīt paskaidrojumus no tiesnešiem, lai noskaidrotu, vai tā ir kvalifikācijas problēma vai tas ir likuma pārkāpums, ka viņi ignorē AT norādījumus.

Tā nebija no skaļajām lietām, starp divām fiziskām personām strīds, kurš kuram aizdevis naudu. Tiesa paņēma tikai vienas puses pozīciju un nepārbaudīja faktus, ko otra puse saka. Un tā trīs reizes pēc kārtas. Tas nav normāli.

Man tas raisa jautājumu, vai gadījumā tiesa nav bijusi korumpēta?
Tas man raisa tieši tādu pašu jautājumu. Vai nu ir profesionāls nederīgums vai likumpārkāpums, kura cēlonis var būt arī korupcija.

Vai ir vēl kādi darāmie darbi?
AT priekšsēdētājs ir arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs, līdz ar to ir jātur laukums plašāk. Nopietns darbs ir tiesu neatkarības palielināšana. Atkarības no izpildvaras mazināšana, jo šobrīd, piemēram, Tieslietu padomi nopietni neņem.

Piemēram?
Ekonomiskā tiesa, piemēram, kas tiek virzīta pretēji Tieslietu padomes viedoklim.

Tieslietu padomē viedokļi atšķīrās, cik zinu.
Tur jau tā lieta, ka tur ir divi politiķi — ministrs un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs — un lielākā daļa tiesnešu. Viedokļi dalījās tikai tā — divi pret visiem pārējiem.

Jūs pats arī neatbalstāt?
Nav tā, ka neatbalstu. Vienkārši šaubos, vai tas varēs strādāt, vai 10 tiesneši varēs skatīt visas tās lietas. Svarīgāk būtu koncentrēties uz ekonomisko noziegumu pusi. Ar civillietām tiesas tiek galā normāli. Termiņi arī nav slikti, mums termiņš ir virs vidējā Eiropas Savienībā, bet ekonomiskās krimināllietas — tur ir bēdu ieleja.

Tieši par to gribēju prasīt: mums vidējā temperatūra slimnīcā ir labs rādītājs, taču problēma ir ar atsevišķām, politiski jutīgām krimināllietām, kuras  ilgst 10 gadus pirmajā instancē. Kā risināsit šo problēmu?
Ar tiesnešu izglītošanu. Visu var novelt uz likumu, procesa smagnējumu — daļa problēmas tur ir. Bet tas nav normāli, ka lieta ilgst 10 gadus. Piemēram, šajā lietā — mēs visi zinām, par kuru runājam — prokurors runāja gadu. 

Ko var gadu runāt? Varbūt prokuratūrai jāiemāca, kā lietu pasniegt koncentrētāk. Ja būs pieci apsūdzētie, katrs arī pa gadam runās? 15 gadus tiesa vilksies. Tas ir nenormāli.

Vai uzskatāt, ka problēma ir apsūdzības pusē — kāpēc Lemberga lieta ir ilgusi 10 gadus?
Problēma ir visos posmos. Procesā, apsūdzībā, procesuālajā huligānismā, kuru daudzi apsūdzētie izmanto, un problēma ir  tiesnesī. Katrs ieliek savu pilienu, un rezultātā ir liela problēma.

Kā risināsit problēmu ar tiesnesi?
Tiesneši jāizglīto. Konkrēts piemērs — debašu ilgums. Kriminālprocesa likums nosaka, ka debašu ilgums nav ierobežojums, un tiesnesis, kurš saprot tikai to, kas uzrakstīts melns uz balta ar burtiņiem, tā arī uztver. Tā jau likumā nav domāts. Ja tiesājamais vai prokurors atkārtojas, viņš ir jāpārtrauc. Ja runā ne par lietu, ir jāpārtrauc. 

Tiesneši drīzāk pakļaujas procesuālajam huligānismam, lai par viņiem neraksta sūdzības. 

Tiesnesim jābūt ar mugurkaulu un jāpiecieš, ka par viņu raksta sūdzības, bet viņam ir jākontrolē process. Un ir jāmāca, kā to darīt. Nevajadzētu būt lietām, kuras ilgst vairāk par 6—7 gadiem.

Kā vērtējat Bičkoviča ēru AT vadībā?
Ar saimniecību viss ir kārtībā, reprezentācijas funkcijas viņš veica. Kā Tieslietu padomes vadītājs iespēju robežās ir darbojies. Varbūt varēja aktīvāk darīt. Piemēram, es neatbalstīju zemesgrāmatu tiesnešu pārveidošanu par īstajiem tiesnešiem. Viņi nekad nav skatījuši lietas. Ja gandrīz 100 cilvēku ieplūst tiesu sistēmā, tas uzreiz pasliktina kopējo [situāciju]. Rezultātā mums arī sanāk vislielākais tiesnešu skaits uz iedzīvotāju skaitu, kas nav labs rādītājs.

Jūs tiesneša amatā esat sešus gadus. Kāpēc neizvēlējāties šo karjeru agrāk?
Nezinu, biju brīvdomātājs.

Vairs neesat?
Nebiju vispār domājis par karjeru valsts struktūrās. Tas lielā mērā bija arī finanšu jautājums. Labi jutos tur, kur biju. Ar valsti sadarbojos kā neatkarīgs eksperts pie likumprojektu izstrādes. Tagad — viss iet, viss mainās.

Uzskatu, ka par tiesnesi nevajadzētu kļūt cilvēkam, kuram nav profesionālās pieredzes ārpus tiesas, kā minimums prokurora vai advokāta darbā. Viena no Latvijas tiesu problēmām ir tā, ka ilgstoši tiesu sistēma pašatražojās: par tiesnešiem ļoti bieži kļuva bijušie tiesas sēžu sekretāri un tiesnešu palīgi, kuriem nav bijis priekšstata par to, kā juridiskā dzīve rit ārpus tiesas. Viņi ļoti labi  pārzina procesu, ar to mēdz kompensēt ne tik dziļās zināšanas materiālajās tiesībās. No tā tiesās vērojams pārspīlēts formālisms. Uzskatu, ka tas ir viens no sabiedrības zemās uzticēšanās cēloņiem, jo tiesu sistēma kopumā maz saprot sabiedrību un tādēļ arī sabiedrība maz saprot tiesu sistēmu.

Kad kļuvāt par AT tiesnesi 2014. gadā, nozari pārraudzīja Baiba Broka no Nacionālās apvienības. Šī partija bija saaugusi ar maksātnespējas administratoru biznesu. Kad 2017. gadā grupa AT tiesnešu aicināja Tieslietu padomi izvērtēt tiesu kļūdas maksātnespējas lietās, jūs ar Civillietu departamenta kolēģiem iebildāt. Vai joprojām uzskatāt, ka šāds neatkarīgs vērtējums nebija vajadzīgs?
Tā īsti nebija, ka iebilda. Ja izlasīsit to vēstuli, tur bija prognozēta situācija, ka lielākajā daļā gadījumu ir skaidrs, kur ir problēma. Tagad skatoties no distances — ir tiešām pozitīvi vērtējams, ka atradās trīs uzvārdi un piecas vai sešas lietas, kuras tika novērtētas kā īpaši aizdomīgas, par ko arī Ģenerālprokuratūrai [nosūtīja informāciju]. Tā ir vienīgā atšķirība, pārējais faktiski bija jau pateikts tajā vēstulē.

Viens no ekspertiem Kalvis Torgāns pēc vērtēšanas nāca klajā ar atsevišķām domām, ka 2008.—2014. gadā bija samērā daudz lietu, kurās ir rupji tiesiskuma pārkāpumi.  Tieslietu padomes sēdē jūs asi vērsāties pret Torgānu. Man pat radās iespaids, ka darbojaties kā advokāts virknei sašmucējušos tiesnešu. Kāda būtu jūsu atbilde?
Pateikšu godīgi: Torgāna kunga paziņojums presē pirms [padomes sēdes] aizskāra mani personiski, aizskāra kolēģus, jo viņš sevi pasniedza kā vienīgo cīnītāju par taisnību. Tā nebija! Visi mēs strādājām vienlīdz godīgi un apzinīgi. Tas bija nekoleģiāli, Goda tiesneša necienīgs gājiens.

Kā uzticēšanos tiesām vairo tas, ka darbu turpina tādi tiesneši kā ziņojumā izceltie, par kuriem eksperti secināja — spriedumi nav saprotami — un netieši norādīja uz korupciju?
Slikti. Lai tiktu vaļā no tiesnešiem, ir zināma procedūra. Diemžēl tajās lietās bija noilgums. Vienīgā iespēja šobrīd — kad tiesneši iet kvalifikāciju, kolēģijai ir zināmi šie uzvārdi. Vismaz būtu jāuzdod jautājums, kas notiek ar tiesnešiem šobrīd, ja viņiem bijušas šādas problēmas.

Vai siets ir pietiekami kvalitatīvs, lai atsijātu nekompetentos vai iespējami negodprātīgos tiesnešus?
Jā. Par efektivitāti, protams, vienmēr var kaut ko darīt, bet tiesneša amats ir koks ar diviem galiem. Ir jautājums — vai labāk kļūdīties uz neatkarības rēķina, vai uz kvalifikācijas rēķina? Es labāk kļūdītos uz kvalifikācijas rēķina. Jo neatkarība vai nu ir, vai nav.

Kāds ir jūsu viedoklis par tiesnešu un advokātu vai juristu komunicēšanu, draudzēšanos vai darījumiem ārpus tiesas zāles?
Tiesnesis ir cilvēks. Ja tev ir draugs advokāts, nav liegts ar viņu komunicēt, bet tu nedrīksti skatīt viņa lietas. Tam jābūt pamatu pamatam.

Vai pats kā jurists esat neformāli konsultējies ar tiesnešiem?
Nē.

Pirms pāris gadiem raidījums De facto vēstīja — jūs AT pieņēmāt lēmumu par labu uzņēmumam Pilsētprojekts Invest, kuram pirms vairākiem gadiem kā jurists sniedzāt pakalpojumus. Ētikas komisija pārkāpumu nesaskatīja. Kā turpmāk izvairīsities no iespējamiem interešu konfliktiem?
Pateikšu godīgi — tas diemžēl ne vienmēr ir iespējams. Piemēram, šajā gadījumā man ne prātā nenāca, ka tā ir SIA, kurai esmu devis [atzinumu], jo lietu ir simtiem, nosaukumu un uzvārdu — tūkstošiem. Tā var gadīties jebkuram tiesnesim, jo es nezinu, kuram manam draugam ir kādas firmas.

Tātad pieļaujat, ka šādas situācijas var atkārtoties?
Likums nosaka divu gadu atdzišanas periodu, uz to jāorientējas. Otrs faktors — tuvas personiskas attiecības. Man ne ar vienu klientu nav bijušas tuvas, personiskas attiecības, līdz ar to šādus riskus nesaskatu. Mani draugi un paziņas ar tiesvedībām nenodarbojas. Protams, kursabiedri ir, bet neviens pie manis nekad nav vērsies ar kādiem nepiedienīgiem priekšlikumiem.

Vai starp jūsu klientiem ir bijušas politiski ietekmīgas personas Latvijā?
Pirms daudziem gadiem bija tāds deputāts Razminovičs, viņam bija strīds ar norvēģu investoru, es pārstāvēju viņu šķīrējtiesā. Pēc tam pārsvarā konsultēju advokātu birojus, kuri konsultēja tos klientus. Viena lieta bija saistīta ar Mareku Segliņu, tur bija jādod juridisks atzinums, bet viņu pārstāvēja cits birojs.

Vienreiz mani nolīga angļu birojs Piper, viens no lielākajiem pasaulē. Tur bija runa par Ventspili, specifisks jautājums par valdes locekļu atbildību.

Kurš Ventspils uzņēmums?
Vai nu Ventbunkers, vai Latvijas Naftas tranzīts, neatceros. Viņiem bija kašķis par to, kuri valdes locekļi kurā brīdī ir bijuši un vai viņi varēja pieņemt lēmumus. Es pat nezinu, kurā pusē viņi bija. Manuprāt, Meroni pusē.

Vai esat sniedzis pakalpojumus vai citādi sadarbojies ar Lembergu, Šķēli vai Šleseru?
Nē.

Kā vērtējat to, kas noticis šajos 30 gados — oligarhu izveidošanos un to, kā tiesībsargājošās iestādes mēģinājušas tikt ar viņiem galā, ar ko tas ir beidzies?
Kā redzam, ne ar ko nav beidzies.

Bet kāds ir jūsu vērtējums?
Divi varianti — vai nu nav pierādījumu, vai nespēj pierādīt. Kā jau teicu — ir jādomā par saimniecisko noziegumu specializāciju. Un tas nesākas ar tiesu. Tas sākas ar izmeklēšanu, prokuratūru, un tiesa ir tikai beigās. Visa sistēma ir jātrenē.

2011. gadā iebildāt pret Komerclikuma grozījumiem, kas pieprasīja atklāt patiesos labuma guvējus firmām, kuru īpašnieki slēpjas ārzonās — pat nodēvējāt to par kaitniecību Latvijas tautsaimniecībai. Vai joprojām domājat tāpat?
Man bija divi iebildumi. Viens, ka tam nav jābūt Komerclikumā, tam jābūt speciālajā naudas atmazgāšanas novēršanas likumā. Toreiz bīdīja domu, ka valdes locekļi ir tie, kuriem ir obligāts pienākums sniegt šīs ziņas. Viss ir skaisti, bet, ja akciju sabiedrībā ir 5000 akcionāru, no kuriem divi ir investīciju fondi, kā valdes loceklis var zināt, kas stāv aiz katra no akcionāriem? 

Mans iebildums bija tikai pret to, ka tiek uzlikts neizpildāms pienākums valdes locekļiem. Tas tika ņemts vērā, ja pareizi atceros.

Ar kādām sajūtām gaidāt Saeimas balsojumu?
Būs — būs; nebūs — nebūs. Man nav pašmērķis nonākt kādā amatā. Ja kaut ko var izdarīt, tad es to izdarīšu, ja ne — tad ne.

CV

1985 Viļānu vidusskola

1990 Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte

1991—1993 Stažējies Dānijā, viespētnieks Norvēģijā

1992—2013 Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors

1994—1998 Latvijas Sociāli ekonomisko pētījumu institūta izpilddirektors

2000—2014 Strupiša juridiskā biroja vadītājs 

Kopš 2014. gada AT tiesnesis, disciplinārtiesas loceklis

2015—2018 Disciplinārtiesas priekšsēdētājs

Kopš 2018. gada Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs

The post Tiesnesis no malas appeared first on IR.lv.