Inga Muižniece, sociālā tālruņa Parunāsim? izveidotāja
Ne par skaļu, ne par ātru, ar skaidru dikciju — sarunāties ar Ingu pa telefonu ir viegli un patīkami. Kā gan citādi, Inga zvanu centros strādā kopš 19 gadu vecuma. Tur viņa arī ievērojusi, ka cilvēki nereti zvana, lai nevis atrisinātu kādu problēmu vai kaut ko uzzinātu, bet lai gluži vienkārši papļāpātu. Pagrieziena punkts bija kādas kundzītes zvans uzziņu dienestam, kura laikā sirmgalve Ingai atzinusies, ka krājusi naudu, lai varētu piezvanīt un vienkārši parunāties. 2013. gadā Inga izveidoja savu zvanu centru Sonido. «Kad sapratu, ka mans uzņēmums ir salīdzinoši veiksmīgs, vēlējos tam pievienot papildu vērtību.» Un tā 2018. gada septembrī Sonido paspārnē tika atklāts Parunāsim? — bezmaksas tālrunis 26564564, uz kuru piezvanīt, kad gribas ar kādu patērzēt.
Parunāsim? strādā četri operatori — cilvēki pēc piecdesmit, ar invaliditāti. «Zvanītāju stāsti nereti ir smagi, un, lai tos spētu noklausīties bez nosodījuma un centieniem labot situāciju, ir jābūt dzīvē daudz pieredzējušam.» Inga pati to nespējot, jo uzreiz vēlas mesties zvanītājam palīdzēt. Patlaban viņa cenšas izdomāt, kā centrā varētu nodarbināt cilvēkus ar redzes traucējumiem, kā arī plāno ieviest čatu internetā, lai arī nedzirdīgajiem būtu iespēja sazināties.
Sākotnēji mēnesī saņemts apmēram 40 zvanu, tagad to ir ap 400, dienā sanāk vairāk nekā desmit telefonsarunu. Cilvēki mazāk zvanot saulainā laikā. Lai operators nenogurtu, noteikts sarunas ilgums — 40 minūtes; kad laika limits sasniegts, zvanītājam lūdz pārzvanīt citu dienu. Parunāsim? pagaidām darbojas tikai darba dienās un vēl arī Ziemassvētkos, kad zvanu skaits būtiski pieaug. «Cilvēki zvana, jo jūtas vientuļi — radi ir solījuši atbraukt, tomēr atsūtījuši tikai dāvanu.»
Lielākoties zvana cilvēki pēc trīsdesmit. Sirmgalvji izmanto iespēju, lai pastāstītu par savu dzīves gājumu, gremdētos atmiņās vai lūgtu kaut ko noskaidrot — cikos sāksies kāda televīzijas pārraide, sabiedriskā transporta maršruta laikus. Ārzemju latviešiem, kuriem Latvijā vairs nav tuvinieku, Parunāsim? ir veids, kā noskaidrot, kas dzimtenē jauns. Vakaros zvana arī sievietes, kas dzīvo vienas un, atnākušas mājās pēc darba, vēlas pastāstīt par dienā piedzīvoto. Arī mājdzīvnieku nāve bieži ir sarunas iemesls.
Inga atzīmē, ka zvanītāji nav no sociālā riska grupām, kā pieņemts uzskatīt, bet gan cilvēki, kam nekā netrūkst. «Bērni visu vajadzīgo atveduši, izņemot sevi un laiku sarunām.» Tāpēc sarunu tēma bieži vien esot izlasīta grāmata, redzēta filma vai raidījums. Taču operatori ir mācīti pazīt, vai zvanītājam tomēr ir nepieciešama konsultācija ar psihologu. Tādos gadījumos zvanu pāradresē krīžu centram Skalbes. Savukārt Skalbes pie Parunāsim? sūta tos, kas nemeklē savu ķibeļu risinājumu, bet vēlas vienkārši patērzēt.
Inga nepiekrīt valdošajam uzskatam, ka telefonsarunas drīz vien izmirs, viņa uzskata, ka vēlme tikt uzklausītiem, pārrunāt savas emocijas un, galu galā, just novērtējumu, ir cilvēka dabā. «Izstāstot savu bēdu otram, kļūst vieglāk.»
The post Inga Muižniece, sociālā tālruņa Parunāsim? izveidotāja appeared first on IR.lv.