Energoresursu cenas kritušās līdz rekordzemam līmenim
Šā gada ziema gan Latvijā, gan visā Eiropā bijusi netipiski silta, un, pēc sinoptiķu prognozēm, var apgalvot, ka mēreni laikapstākļi saglabāsies arī atlikušajos mēnešos. Laikapstākļi būtiski ietekmē enerģētikas nozari – energoresursu cenas patlaban kritušās līdz rekordzemām atzīmēm. Situācija, kādā atrodamies, ir izdevīga Latvijas enerģijas patērētājiem, jo ir iespēja fiksēt labvēlīgos cenu līmeņus. Tas ļautu ietaupīt pat līdz 30% no enerģijas izmaksām 2020. un arī turpmākajos gados.
Relatīvi augsts nokrišņu līmenis, ārgaisa temperatūras rekordi un arvien aktīvāka tirdzniecība ar trešajām valstīm ir faktori, kas izraisījuši elektroenerģijas cenu zemo līmeni Latvijā jau vismaz kopš 2019. gada oktobra beigām. Siltās temperatūras nodrošina to, ka, sasnieguši zemi, nokrišņi neveido biezas sniega un ledus segas, bet uzreiz sāk savu ceļu lejup pa upju baseiniem. Tas savukārt nodrošina augstus ūdens pieteces līmeņus visā Eiropas ziemeļu daļā, piepildot ietilpīgos Skandināvijas hidrorezervuārus vai – Latvijas gadījumā – nodrošinot augstu izstrādi Daugavas HES kaskādē.
Papildu lētajai hidroresursu ģenerācijai lielu lomu elektroenerģijas cenu mazināšanā spēlē augsta vēja ģenerācijas izstrāde Vācijā un Skandināvijā, kas “izspiež” no tirgus dārgākus fosilo resursu ražotājus.
Salīdzinot ar iepriekšējās ziemas kāpumiem, Skandināvijas elektroenerģijas cenas nākamās dienas tirgū samazinājušās par 50%:
Baltijas elektroenerģijas cenu līmeņa noteikšanā lomu spēlē arī augošie elektroenerģijas importa apjomi no trešajām valstīm (Baltkrievija un Krievija), kas, atsaucoties uz a/s Augstsprieguma tīkls datiem par 2019. gada novembri, gada griezumā auguši par teju 100%. Tieši šo iemeslu dēļ jau par pierastām kļuvušas dienas, kad vidējā elektroenerģijas tirdzniecības cena nākamās dienas tirgū Nord Pool Spot biržas Latvijas zonā noslīd zem 30 eiro par megavatstundu (salīdzinājumam – 2019. gada vidējā elektroenerģijas cena Latvijas zonā bija nedaudz augstāka par 46 eiro/MWh). Salīdzinot pašreizējo elektroenerģijas cenu Latvijā ar pagājušā janvāra cenām, kritums ir novērojams 48% apjomā.
Gandrīz identiska situācija ir arī elektroenerģijas nākotnes līgumu tirgū. Nākotnes līgumus enerģijas ražotāji un tirgotāji izmanto cenu riska ierobežošanai, lai spētu piedāvāt fiksētas cenas saviem patērētājiem.
Cenas ir izdevīgi fiksēt, noslēdzot elektroenerģijas pirkšanas līgumu tieši tajā brīdī, kad cenas ir zemas, nevis uzņemties risku un gaidīt turpmāku cenu kritumu. Tas ir īpaši būtiski situācijā, kad ir skaidrs, ka sniega segas trūkuma dēļ nepienāks tradicionāli zemais cenu periods – pavasara pali, taču nākamā vasara var pārsteigt ar arvien jauniem karstuma un sausuma rekordiem, kas stimulēs patēriņu un ierobežos lētas enerģijas ražošanu no hidroresursiem.
Kaut arī mazākā mērogā nekā elektrības cenu gadījumā, šā gada maigie laikapstākļi patērētājiem labvēlīgi ietekmējuši arī dabasgāzes cenu attīstību Eiropā un Latvijā. Augstākas ārgaisa temperatūras samazina pieprasījumu pēc dabasgāzes apkures vajadzībām. Tāpat mazāk dabasgāzi izmanto elektroenerģijas ražošanai, ko nodrošina lielā vēja un hidroģenerācijas izstrāde. Samazinātais patēriņš gan tikai daļēji ietekmē dabasgāzes cenas, tāpēc ka toni dabasgāzes vairumtirgos nosaka t.s. sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) pārpilnība (LNG supply glut).
Pagātnes apjomīgās investīcijas dabasgāzes ieguvju vietās izveidojušas situāciju, ka tirgū pārdodamās dabasgāzes ir daudz, taču gaidīto pircēju izrādījies visai maz. Piemēram, Dienvidkoreja un Japāna, kas ilgstoši bijušas lieli LNG importētāji, zūdot skepsei pēc 2011. gada negadījuma Fukušimas atomelektrostacijā, atgriezušās pie lielāka atomenerģijas īpatsvara elektrības ražošanas portfelī. Tāpat pieprasījuma samazināšanās vērojama citur Āzijā, kur ekonomisku un ekoloģisku problēmu vajātā Ķīna atgriezusies pie lētākās (kaut arī piesārņojošākās) ogļu ģenerācijas. Tas savukārt noteicis arvien lielāku LNG plūsmu uz Eiropu, kā ietekmi redzējām jau pagājušajā vasarā, kad dabasgāzes cenas sasniedza vēsturiski zemus līmeņus:
2019. gada vasaras labvēlīgās gāzes cenas steidza izmantot dabasgāzes krātuves visā Eiropā, kuru piepildījums, sākoties 2019./2020. gada apkures sezonai, bija tuvu maksimumam. Joprojām augstais dabasgāzes piedāvājums pasaules tirgos un lokāli zemais dabasgāzes patēriņš nosaka to, ka Eiropas dabasgāzes krātuves joprojām ir relatīvi pilnas. Tas un zemāka patēriņa gaidas jau kopš pērnā gada novembra sākuma veidojušas dabasgāzes cenu kritumu Eiropas dabasgāzes biržās, kam tieši vai pastarpināti piesaistītas arī dabasgāzes cenas Latvijā. Patlaban dabasgāzes nākamā mēneša nākotnes līguma cenas jau nokritušas līdz iepriekšējās vasaras zemajiem līmeņiem, sagādājot galvassāpes ražotājiem un tirgotājiem, bet dabasgāzes patērētājiem radot iespēju jau tagad fiksēt cenu pēdējās desmitgades zemākajos līmeņos.
Tas noved pie secinājuma, ka energoresursu cenas gan savstarpēji saistītu, gan neatkarīgu iemeslu dēļ pašlaik kritušās līdz rekordzemām atzīmēm. Šādas iespējas enerģijas tirgos negadās bieži, taču, aktīvi rīkojoties, patērētājam iespējams fiksēt labvēlīgos cenu līmeņus pēc esoši līgumu darbības beigām, kas ļaus ietaupīt līdz pat 30% no enerģijas izmaksām 2020. un arī turpmākajos gados.
The post Energoresursu cenas kritušās līdz rekordzemam līmenim appeared first on IR.lv.