Stums strādāt

Samazinot bezdarbnieku pabalstus, valdība cer iegūt naudu pensijām, bet — vai šīs izmaiņas tiešām samazinās arī darbaroku trūkumu valstī?

The post Stums strādāt appeared first on IR.lv.

Samazinot bezdarbnieku pabalstus, valdība cer iegūt naudu pensijām, bet — vai šīs izmaiņas tiešām samazinās arī darbaroku trūkumu valstī?

Lai nākamgad varētu palielināt minimālās pensijas bāzi no 64 līdz 80 eiro, kā arī invaliditātes pensijas un pabalstus, Labklājības ministrija plāno no nākamā gada samazināt bezdarbnieku pabalstus. Tā iecerēts ietaupīt 12 miljonus eiro. 

Nodokļu maksātāji sociālajos tīklos skarbi norāda, ka «drošības spilvens» tiek samazināts, lai gan nodokļu maksājumi paliek agrākajā apjomā. Arī ekonomisti šaubās, vai tas ir pareizs solis apstākļos, kad ekonomikas izaugsme jūtami sabremzējas. Tomēr ministrija cer, ka pabalstu samazināšana mudinās darba meklētājus čaklāk aizpildīt daudzās vakances. Vai tā tiešām notiks?

Darba vairāk, roku trūkst

Kādas izmaiņas ir plānotas? Šobrīd visiem bezdarbniekiem neatkarīgi no darba stāža pabalstu izmaksā deviņus mēnešus. Pirmos trīs 100% apmērā, nākamos trīs — 75%, bet pēdējos — 50% apmērā no piešķirtā pabalsta. No nākamā gada pabalstu maksās tikai astoņus mēnešus, turklāt sarukuma «trepe» būs straujāka. 100% pabalstu varēs saņemt tikai divus mēnešus, nākamos divus — 75%, pēc tam 50%, un pēdējos divus mēnešus — 45% apmērā.

Uzklausot vairāku darba meklētāju pieredzi, Ir pārliecinājās, ka termiņa samazinājums nav kritisks faktors. Daži aptaujātie atzina — zinot, ka mainīs darbavietu, bezdarbnieka pabalstu izmantojuši kā «atvaļinājumu». Citi tā risinājuši izdegšanas problēmu, vēl daži izmanto Eiropas Savienības iespējas un darbu meklē citā valstī.

Ruta no Rīgas, kura bezdarbnieka statusā pavadījusi deviņus mēnešus, stāsta, ka pirmos divus «atpūtās», bet pēc tam aktīvi meklēja darbu — tas atrasts tieši pabalsta saņemšanas beigās. Līdzīgi bija Katrīnai, kura strādāja telekomunikāciju nozarē un, pateicoties atlaišanas kompensācijai un bezdarbnieku pabalstam, varēja «neiespringt» un atrast tieši tādu jauno darbu, kādu vēlējās. Nevienam no uzklausītajiem stāstiem deviņu mēnešu termiņš nebija «dzīvības vai nāves jautājums». 

To apliecina arī ministrijas dati — vidējais reģistrētā bezdarba ilgums 2019. gada augusta beigās bija 169 dienas jeb nedaudz vairāk par pieciem mēnešiem. «Pēdējos gados darbā iekārtošanās iespējas pieaug un vērojams kopējais bezdarba ilguma samazinājums,» tā lēmumu samazināt pabalsta termiņu komentē labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Kā «samērīgu un pareizu» šo soli novērtēja arī Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone. Viņa, tāpat kā ministre, cer, ka šādi varēs «aktivizēt bezdarbniekus» un risināt darbaroku trūkumu, jo šobrīd «ir milzums skaits vakanču, kas netiek aizpildītas».

Darbaroku trūkums tiešām ir problēma — septembra sākumā Latvijā bija gandrīz 30 000 brīvu darbavietu. Tikmēr no nepilna miljona ekonomiski aktīvo iedzīvotāju 55 tūkstoši ir reģistrēti kā bezdarbnieki, bet vēl apmēram 6000 esot nereģistrēti, lēš Nodarbinātības valsts dienests. Tātad uz vienu brīvo darbavietu pretendē vidēji tikai divi cilvēki. Turklāt Centrālā statistikas pārvalde aprēķinājusi, ka vakanču aizpildīšanai nepieciešams arvien ilgāks laiks — šā gada augustā 51% vakanču bija reģistrētas ilgāk par trim mēnešiem, bet gadu iepriekš — tikai 39%.

Trīs ceturtdaļas vakanču ir Rīgas reģionā, izteiktāka darbaspēka nepietiekamība ir tieši Rīgā. Šobrīd galvenokārt trūkst darbaroku vairumtirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā. Privātajā sektorā visbiežāk meklētie darbinieki ir vienkāršo profesiju veicēji, piemēram, mazgātāji, strādnieki, vituves palīgi u. tml. Otrajā vietā ir kvalificēti strādnieki un amatnieki — metinātāji, virpotāji, elektriķi, jumiķi. Savukārt publiskajā sektorā trūkst dažādu nozaru speciālisti. «Darba devēji ir ļoti satraukti par situāciju,» komentē Līga Meņģelsone. Kopumā gan nodarbinātībai Latvijā ir tendence pieaugt. Centrālās statistika pārvaldes dati liecina, ka pērn nodarbināto skaits audzis par 14,6 tūkstošiem.

Radīs nedrošību

Tomēr ekonomisti nesteidz aplaudēt ministrijas idejai. «Skatoties no makroekonomiskā skatpunkta, kā šis lēmums varētu ietekmēt cilvēku gaidas un patēriņu, tas šobrīd būtu viegli nevēlams,» Ir sacīja Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Proti, dažos eksporta sektoros pašlaik izaugsme bremzējas, tāpēc valstij būtu jāiedrošina cilvēki tērēt, radot sajūtu, «ka jebkurā gadījumā nauda būs».

Vēl tiešāka ir Swedbank eksperte Agnese Buceniece, kura ministrijas lēmumu nosauc par «aplamu», ņemot vērā ekonomisko situāciju. OECD pagājušajā nedēļā samazināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam no 3,2% līdz 2,9%. Arī Eiropas Centrālā banka samazinājusi eirozonas izaugsmi no 1,1% līdz 1%. Lai arī skaitļi ir salīdzinoši nelieli, izaugsmes svārstības ietekmēs arī Latviju. Turklāt Buceniece uzsver, ka pabalsta laika samazināšana vien bezdarba problēmu nerisinās. «Diez vai izmaiņas bezdarbnieka pabalstā būs tās, kas būtiski uzlabos mūsu darba tirgus efektivitāti, mudinās iedzīvotājus vairāk iesaistīties darba tirgū un mazinās ēnu ekonomiku, tā ceļot kopējo labklājību,» viņa komentē. 

Lai gan vidējais bezdarbnieks atrod darbu nepilnos piecos mēnešos, daudziem tas neizdodas ilgstoši. No pašreizējiem bezdarbniekiem ilgāk par gadu NVA uzskaitē ir 24% jeb 13 tūkstoši cilvēku. Acīmredzot viņiem trūkst tirgū nepieciešamo prasmju.

Risinājums jaunu prasmju ieguvei ir NVA piedāvātie kursi, taču Ir uzklausītie bezdarbnieki ļoti kritiski vērtēja šo iespēju. Vairākkārt nācās dzirdēt, ka kursus vispār nav izdevies sagaidīt, jo rindas ir pārāk garas. Beāte bezdarbniekos iestājās pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, lai sagaidītu mazuļa uzņemšanu bērnudārzā — viņa atminas, ka uz svešvalodu kursiem Rīgā nav spējusi sagaidīt savu kārtu, jo tikmēr veiksmīgi «aizgājis» pašas dekoru ražošanas bizness. Bet Ievai no Valmieras pateikts, ka viņai priekšā ir tūkstoš cilvēku, tāpēc kursu idejai viņa atmetusi ar roku. Aija no Rīgas netika uz datorkursiem, jo bija pārlieku liela rinda, bet uz grāmatvežu kursiem viņu nevarēja nosūtīt, jo tie bijuši cilvēkiem ar grāmatveža izglītību.

«Gaidīšanas laiks līdz mācību sākšanai ir atšķirīgs katrā NVA filiālē,» vispārīgi situāciju komentē NVA sabiedrisko attiecību departamentā. Bezdarbnieku un darba meklētāju vidū pieprasītas ir neformālās izglītības programmas — datorzinības vai, piemēram, angļu valoda, līdz ar to rindas tiešām veidojas. Dati liecina, ka pēdējo astoņu mēnešu laikā visā valstī angļu valodas kursus sākuši gandrīz 600 cilvēku, bet latviešu valodu apguvuši gandrīz 900. Starp profesionālās pilnveides kursiem populārākie šogad bijuši par mazā biznesa organizēšanu un projektu vadību, bet no autovadītāju kursiem populārākie ir C kategorijas kursi tiem, kuriem jau ir B kategorija.

LDDK vadītāja Meņģelsone uzskata, ka nozarēm būtu vairāk jāiesaistās un jāpiedāvā kursi cilvēkiem, pirms viņi zaudējuši darbu, — jāņem piemērs no Skandināvijas, kur cenšas nepieļaut cilvēka nonākšanu bezdarbnieku rindās, jo atgriešanās darba tirgū prasa krietni vairāk resursu.

The post Stums strādāt appeared first on IR.lv.