Dome bez kapteiņa

Lai arī opozīcijai ir izdevies līdz šim neiedomājamais — gāzt Rīgas mēru —, cerības uz ārkārtas vēlēšanām vēl ir pāragras, jo šķelšanās sākusies arī pašā opozīcijā

The post Dome bez kapteiņa appeared first on IR.lv.

Lai arī opozīcijai ir izdevies līdz šim neiedomājamais — gāzt Rīgas mēru —, cerības uz ārkārtas vēlēšanām vēl ir pāragras, jo šķelšanās sākusies arī pašā opozīcijā

Pēc amata pilnvaru beigām mēra portretu piekar Rīgas domē, taču šobrīd sāk veidoties sastrēgums — vēl nav uzgleznots desmit gadus valdījušā Nila Ušakova portrets, bet nākamais rindā jau Dainis Turlais. Viņš mēra amatā sabija tikai trīs nedēļas, jo 20. jūnijā opozīcijas deputāti, saņemot atbalstu no bijušo saskaņiešu četrinieka, nobalsoja par neuzticības izteikšanu domes priekšsēdētājam. «Domāju, ka no manas puses nekādas citas aktivitātes nevarēja vairāk būt,» pēc amata zaudēšanas Turlais secināja, ka opozīcijas uzrunāšanai darījis visu iespējamo, un neslēpa sarūgtinājumu par domnieku rīcību. Tagad, ja dome nespēs divu mēnešu laikā ievēlēt jaunu mēru, Saeima varēs to atlaist.

Turlā gāšana

Debatēs pirms balsojuma aktīvi iesaistījās opozīcijas deputāti un arī pie frakcijām nepiederošais Oskars Putniņš (ievēlēts no LA) — lai gan iepriekš domes balsojumos atbalstījis Saskaņas un Gods kalpot Rīgai koalīciju, ceturtdien viņš paziņoja, ka cer uz opozīcijas virzītu mēra kandidātu. Putniņš solīja balsot par Turlā gāšanu, ja opozīcija vienosies par savu mēra kandidātu. Lai gan netika izvirzīts neviens kandidāts, Putniņš  balsojumā tomēr pievienojās opozīcijai un faktiski izšķīra rezultātu, jo Turlā atstādināšanu atbalstīja 31 deputāts, bet 29 bija pret. 

Jau debatēs varēja noprast, ka opozīcijai atšķiras domas, ko darīt pēc Turlā gāšanas. «Es uzskatu, ka risinājums noteikti ir ārkārtas vēlēšanas,» sacīja Jurģis Klotiņš (NA). Viņaprāt, jāļauj vēlētājiem izraudzīt jaunu Rīgas domes sastāvu un veidot «valstiski domājošu koalīciju». 

Savukārt Druvis Kleins (JKP) un Iveta Ratinīka (LA), kritizējot koalīciju un Turlo, vienlaikus arī pauda neapmierinātību ar opozīcijas kolēģu vēlmi par katru cenu panākt ārkārtas vēlēšanas. «Būsim godīgi — tagad vairākus mēnešus būs priekšvēlēšanu haoss, kad manu liftu rotās Ušakova seja, bet citas partijas centīsies godīgi pārliecināt vēlētājus par saviem nodomiem. Mēs nodrošināsim pašvaldībā kārtējo bardaku gada garumā, bet varbūt labāk būtu tomēr strādāt ar mazām uzvarām — sākt vadīt komitejas, piemēram,» debatēs sacīja Ratinīka. 

Kleins pauda neizpratni, kāpēc kolēģi nerīkojas «loģiski» un nepārņem varu, kad tas ir tapis iespējams. «Kas mums traucē sākt pildīt savus solījumus tagad? Puse no mums vismaz reizi ir mainījusi partiju. Vai tiešām vienīgais iemesls nesadarboties ar četrinieku ir tāpēc, ka viņi aizgājuši no Saskaņas?» taujāja Kleins.

Turlo aizstāvēja GKR frakcijas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko, atgādinot kolēģiem, ka šajās trijās nedēļās pirmo reizi desmit gadu laikā opozīcijas iniciatīvas netika noraidītas bez izskatīšanas. «Opozīcija desmit gadus no šīs pašas tribīnes kritizēja mūs, ka neviens neieklausās — nu re, jaunais mērs to dara,» viņš sacīja, kauninot opozīciju, kas nav nākusi ar savām iniciatīvām pie Turlā.

Opozīcijas opozicionāri

Mēra Turlā gāšana nebija bez upuriem pašā opozīcijā. Redzamākās nesaskaņas radās JKP frakcijā — negaidīta bija deputāta Imanta Keiša (JKP) nepakļaušanās kopējam lēmumam un balsojums pret Turlā atstādināšanu. «Mums nāk priekšā ļoti atbildīgs moments — ieviest latviešu valodu Rīgas skolās, mēs ar Saskaņas spēkiem to realizēsim, bet, ja tagad taisām trādirīdi, nāks priekšvēlēšanu kampaņas, tad jau viņi pamodīsies un sacūkos to labo ieceri,» žurnālam Ir savu izvēli pamatoja Keišs, piebilstot, ka Turlajam tika dots pārāk īss laiks sevi pierādīt. 

Keišs jau iepriekš mēģinājis «runāt pretī frakcijas biedriem», bet palicis mazākumā un pēc balsojuma savus kolēģus salīdzināja ar bērniem, kurus nevar atturēt no pirksta piegrūšanas krāsns durtiņām. «Ko mēs iegūsim, ko rīdzinieki iegūs? Neko!» komentēja Keišs, kuru zibenīgi izslēdza no frakcijas un partijas. «Imantam Keišam sagribējās turpināt būt par deputātu,» situāciju komentēja JKP domes frakcijas vadītājs Jānis Ozols.

Lai gan deputāts Kleins balsoja atbilstoši frakcijas lēmumam, no partijas izslēdza arī viņu. Viņa rīcību Ozols raksturo kā «nelietību», kas izdarīta aizmuguriski. Kleins žurnālam Ir precizēja, ka nevis izslēgts no partijas, bet gan pats labprātīgi izstājies, jo nespējot pieņemt partijas bezkompromisu nostāju. «Ja opozīcija negrib pārņemt varu, tā nav opozīcija,» viņš komentēja, izsakot cerības uz opozīcijas vienošanos par jaunu «latviešu valodā runājošu mēru». JKP līderis Jānis Bordāns sociālajā tīklā Twitter jau neilgi pēc balsojuma paziņoja, ka abi izslēgti par būtiska kaitējuma nodarīšanu partijai.

Trīs varianti

Mēra Rīgai nav, bet divu deputātu izslēgšana no JKP nozīmē, ka šobrīd opozīcijai ir vairs tikai 25 garantētas balsis no 60. Koalīcijai ir 28 balsis. Vēl jārēķinās ar četriem bijušajiem Saskaņas deputātiem, kuri apvienojušies Neatkarīgo deputātu frakcijā un trim pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem, kuri varētu drīzumā apvienoties frakcijā, kā izteicās Kleins. Opozīcijas politiķis Vilnis Ķirsis (V) pēc Turlā gāšanas žurnālam Ir pareģoja, ka tuvākajos divos mēnešos paralēli ārkārtas vēlēšanu gaidām koalīcija meklēs iespējamo mēru no sava vidus, bet Latvijas attīstībai centīsies pārliecināt opozīciju pārņemt varu domē. 

Mēra pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR) pēc Turlajam liktenīgās sēdes norādīja, ka tuvāko nedēļu laikā partija lems par kandidātu no savas partijas rindām. Lai sasauktu sēdi par mēra iecelšanu, nepieciešami vismaz 20 deputātu paraksti. Lai panāktu vairākumu GKR vai Saskaņas mēra apstiprināšanai, koalīcijai vajadzēs papildus iegūt vismaz trīs balsis. Iepriekš Saskaņas pārstāvji žurnālam Ir pauda, ka principiāli nesadarbosies ar četrinieku, kas izslēgti no partijas, — Valēriju Petrovu, Alekseju Rosļikovu, Vitāliju Dubovu un Vadimu Baraņņiku. Saskaņas valde jau paudusi, ka no ārkārtas vēlēšanām nebaidās.

Otrs scenārijs būtu opozīcijas mēra virzīšana, ko atbalsta LA frakcijas vadītājs Viesturs Zeps. Viņš Ir atzīmēja, ka «šī ir nebijusi situācija», un pēc balsojuma aicināja kolēģus «atslābt uz dažām dienām», lai tad sēstos pie sarunu galda. «Es gribētu izvairīties no tā, ka nostājamies pozā, neko nedarām un gaidām, kas notiks,» sacīja Zeps. Viņaprāt, jāmēģina virzīt vienotu mēra kandidātu, bet, «ja nevienosimies, tad nevienosimies». 

Lai gan citas opozīcijas frakcijas atkārtoti apliecinājušas, ka nesadarbosies ar četriem bijušajiem saskaņiešiem, lai pārņemtu varu Rīgā, Zeps uzskata, ka partiju viedokļi vēl var mainīties. Otrdien opozīcijas frakcijas joprojām vēl nebija no svētku galdiem tikušas pie kopēja apspriežu galda.

Bijušais saskaņietis Rosļikovs, kurš, tāpat kā pārējie no partijas izslēgtie, nevēlas ārkārtas vēlēšanas, žurnālam Ir pauda gandarījumu par mēra atlaišanu, jo «viņš nebija labs krīzes menedžeris», bet potenciālos mēra amata kandidātus gan nevēlējās nosaukt. Pēc atstādināšanas Turlais uz Ir jautājumu, vai būtu gatavs atbalstīt kādu kandidātu mēra amatam no opozīcijas, pilnībā šādu iespēju neizslēdza. 

Trešais scenārijs — ārkārtas vēlēšanas. Šo ideju atbalsta Vienotība, NA un JKP. Ķirsis žurnālam Ir vairākkārt sacījis, ka neredz citu veidu, kā panākt pārmaiņas Rīgā. Visas trīs partijas ir vairākkārt apstiprinājušas, ka neuzskata par iespējamu sadarboties ar četriem bijušajiem saskaņiešiem. Pēc likuma, Saeima domi var atlaist, ja tā nespēj divu mēnešu laikā ievēlēt priekšsēdētāju vai trīs sēdes pēc kārtas kvoruma trūkuma dēļ nevar pieņemt lēmumus. Ārkārtas vēlēšanās apstiprinātā dome gan turpinātu darbu tikai līdz esošās pilnvaru termiņam — 2021. gada jūnijam.

The post Dome bez kapteiņa appeared first on IR.lv.