60 minūtes darba
Latvijas izlases galvenais treneris Bobs Hārtlijs pirms pasaules čempionāta hokejā Slovākijā nospraudis mērķi — iekļūt ceturtdaļfinālā — un slavē izlases spēlētājus par ātrumu uz ledus
The post 60 minūtes darba appeared first on IR.lv.
Latvijas izlases galvenais treneris Bobs Hārtlijs pirms pasaules čempionāta hokejā Slovākijā nospraudis mērķi — iekļūt ceturtdaļfinālā — un slavē izlases spēlētājus par ātrumu uz ledus
Bišķi — tā saka Bobs Hārtlijs un sirsnīgi pasmaida, kad vaicāju, vai paspējis apgūt jaunus vārdus latviski. Vairāk šobrīd galvā esot krievu valoda, jo pavadījis sezonu Krievijā un «čut-čut» apguvis. Mēs tiekamies Volvo Sporta centrā, kur Latvijas izlasei beidzies treniņš. Ģērbtuves tukšas, taču atmosfēra palikusi. Vaicāju Hārtlijam, vai pat oficiālā brīvdienā, 1. maijā, jāstrādā? «Es nekad nestrādāju, es darbojos ar prieku. Sezonas laikā nav brīvdienu, atpūtīsimies vasarā,» viņš atbild. Mūsu pusdienas ir sportistu uzkodas: auzu cepumi, žāvēti augļi un rieksti un manis atnestā apelsīnu sula. «Paldies! Esmu kā bērns — dzeru sulu, pienu, ūdeni,» viņš smejas. Hārtlijs izskatās nedaudz saguris jeb ne tik enerģisks kā TV ekrānos spēles laikā — piedzīvojis sezonu Omskas klubā Avangard. Līgumam ar Krievijas klubu Hārtlijs pērn piekrita ar noteikumu, ka varēs strādāt ar Latvijas izlasi pasaules čempionātā. «Man liels prieks būt šeit, jo latvieši ir ļoti lepni par savu valsti un savu hokeja komandu,» saka treneris.
Hārtlijs Latvijas hokejā ir lielisks notikums kopš 2017. gada čempionāta. Iepriekš ilgstoši trenējis vairākus NHL klubus un vienu no tiem — Colorado Avalanche — aizvedis līdz Stenlija kausam. NHL strādājis ar Sandi Ozoliņu un klubā Šveicē — ar Ronaldu Ķēniņu, kura komanda tolaik kļuva par Šveices čempioniem. Pērn Hārtlija vadībā pēc deviņu gadu pārtraukuma izlase atgriezās pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, iegūstot 8. vietu. Hokeja komentētājs Anatolijs Kreipāns uzskata, ka tas izlasei bija viens no labākajiem pasaules čempionātiem vēsturē, lai gan iepriekš Latvija trīs reizes ierindojusies arī 7. vietā. «Izpildījums bija fantastisks,» pērn komentēja Kreipāns. Spēlētājs Rodrigo Ābols norādīja, ka lielā mērā par to jāpateicas trenerim, kurš «izcili spēj stiprināt pārliecību komandas spēkiem». Un nevar neticēt, jo treneris runā ārkārtīgi iedvesmojoši. Pērn viņš izlases ģērbtuvēs pielika uzmundrinošus saukļus identitātes un kopības stiprināšanai, bet pirms diviem gadiem saliedēšanai izmantoja kopēju bungu spēli. Kā treneris komandu «salīmēs» šogad, vēl nav zināms, jo brīdī, kad tiekamies, spēlētāji gatavojas pārbaudes spēlēm ar Šveici. Pagājušās nedēļas nogalē Latvija zaudēja abas spēles.
Izlasi Hārtlijs veido, ņemot vērā ne tikai sportistu talantu un pieredzi, bet arī personību. «Visas mazās lietas veido lielo hokeju. (Aizdomājas.) Hokejs ir cīņa un spēle vienlaikus. Kaislība. Man ir viegli strādāt, jo puiši ir motivēti un dara savu darbu profesionāli.» Čempionāta pirmā spēle būs 11. maijā ar Austriju, pēc tam ar Šveici, Itāliju, Čehiju, Krieviju, Zviedriju un Norvēģiju. Septiņas gaidāmās spēles Hārtlijs dēvē par lielu izaicinājumu. «Mums jābūt asiem, stipriem, jo mums ir iespējas. Nebūs nevienas vieglas spēles, visas būs mežonīgas,» viņš saka. Pērn čempionātā Latvija ceturtdaļfināla spēlē piekāpās Zviedrijai ar 2:3 un treneris par to bija ļoti lepns un ir joprojām. Tieši Latvijas izlase spējusi izrādīt zviedriem tādu pretestību, ka viņiem nācies pacīnīties. Savukārt ar Kanādu un ASV latvieši spēlēja pagarinājumā un guva punktus. «Par to esmu ļoti lepns. Ļoti, ļoti!» saka Hārtlijs. Vaicāts par izredzēm šogad, viņš komentē īsi — jāsasniedz ceturtdaļfināls, un tad varēs sapņot par medaļām. Hokeja lielvalstis uz Latviju raugoties kā mazajiem brālēniem, kuri strādā daudz, tomēr pārspēt īsti nav spējīgi. «Taču hokeja skaistums un būtība nav spēle uz papīra, bet spēle uz ledus. Ja mēs nevinnējam katru spēli, mēs izcīnām cīņu. Un mēs esam lepni par savu mazo valsti!» No čempionāta viņš gaida labi padarīta darba sajūtu. «Mums ir labi jāpastrādā ar katru izlasi: 60 minūtes darba. Man šogad patīk puišu ātrums uz ledus. Un, kur ir ātrums, tur ir laba fiziskā sagatavotība.»
«Mums ir jāvinnē ar tiem spēlētājiem, kas mums ir, nevis tiem, kuru nav. Es nefokusējos uz to, ko nevaru kontrolēt — es nevaru pārmainīt pasauli. Mums vārtos būs Gudļevskis ar čempionātu pieredzi un divi jauni vārtsargi — Auziņš un Grigals.» Jau pēc mūsu sarunas tapa zināms, ka izlasei, visticamāk, pievienosies arī vārtsargs Elvis Merzļikins. Izlasē būs arī Lauris Dārziņš, kura divus gadus esot pietrūcis. Daudz labu vārdu Hārtlijs virknē par jaunajiem hokejistiem, kuriem esot jādod iespēja spēlēt izlasē, jāmācās pārstāvēt valsti pasaules mērogā un kļūt par līderiem. «Hokejs ir liels ritenis — jaunie nāk iekšā, vecākie iet ārā, un tas turpina griezties.»
Aprīļa beigās pārbaudes spēlē Latvija uzvarēja Krieviju un Arēna Rīga dimdēja no fanu sajūsmas. Tā bija principiāla spēle. «Es to saprotu, jo nāku no Kanādas. Ontario ir angļu puse un Kvebekā — franču, un spēle starp tām arī ir kas vairāk nekā tikai hokejs. Taču es nedomāju tādās kategorijās, jo hokejā nav reliģiju un tautību. Ja tu nāc ar bloķētu prātu — šis čalis man nepatīk, jo viņš ir no turienes —, tu esi zaudētājs. Iespējams, kļūstu vecāks un gudrāks… (Nosmej.) Bet esmu strādājis tik daudzās valstīs, ka saprotu: mēs visi esam vienādi. Jā, ir atšķirīgi dzīvesstili, valoda, taču, atnākot vakarā mājās, mēs visi esam vienādi. Cilvēki.»
Nākamo sezonu Hārtlijs aizvadīs Krievijā, jo turpinās līgums ar Avangard. Vaicāts, kā pagāja sezona, treneris paceļ uzacis un izpūš gaisu: «Sarežģīta.» Sezonas sākumā komandai nācās pārcelties, jo arēna Omskā tika atzīta par nedrošu. Avangard vīri ar visām ģimenēs pārcēlās uz Balašihu netālu no Maskavas. Tas bija smagi visiem: gan spēlētājiem, gan om-skiešiem, jo hokeju tur ļoti ciena. «Pēdējā spēlē pirms pārcelšanās tribīnēs raudāja vīrieši, sievietes, bērni,» atceras Hārtlijs. Neraugoties uz apstākļiem, komanda uzrādīja labu spēli: cīnījās finālā par Gagarina kausu, taču to ieguva Maskavas CSKA. «Es biju lepns par saviem puišiem. Ļoti. Pretinieks vienkārši bija spēcīgāks.» Iepriekš Avangard KHL finālā pēdējoreiz iekļuva 2012. gadā.
Hārtlijs nemaz nesadusmojas, kad vaicāju par konfliktu 17. aprīlī, kas izveidojās pēc spēles ar CSKA. Krievijas Antidopinga kontrole pēc spēles esot aicinājusi uz pārbaudi Avangard spēlētāju, taču Hārtlijs teicis, lai pagaida, jo notiek sapulce. Šāda rīcība tiek uzskatīta par Krievijas antidopinga noteikumu pārkāpumu, var draudēt četru gadu diskvalifikācija. Hārtlijs to komentē šādi: «Mēs varam par to runāt, taču ne tagad. Neuzskatu, ka tas šobrīd ir svarīgi, jo nekādā veidā neietekmē manu šā brīža darbu.»
Ģimene. Tas ir vārds, kādā treneris nemitējas dēvēt izlasi. Boba paša ģimenē ir labs notikums: pagājušā gada aprīlī viņš kļuva par vectēvu un sieva devās pāri okeānam palīgos vedeklai un dēlam mazās meitenes audzināšanā. Šogad sieva atkal ir Rīgā un priecājas par pilsētu — tās restorāniem, arhitektūru. «Saviem draugiem Kanādā stāstu, ka Rīga ir vislabāk glabātais noslēpums. Brīnišķīga! Mums ir jāslavē šī pilsētā, tā ir kā neviena. Skaista, ar bagātu vēsturi, neticami spējīgiem cilvēkiem. Esmu privileģēts pārstāvēt Latviju pasaulē.»
Atvadoties Hārtlijs skaļi saka precīzu «paldies un uz redzēšanos!».
Ēdienkarte
Svaigi spiesta apelsīnu sula
Žāvēti augļi un rieksti
The post 60 minūtes darba appeared first on IR.lv.