Zīmes
NEPLP nedrīkst būt neatkarīga no likuma un no veselā saprāta
The post Zīmes appeared first on IR.lv.
NEPLP nedrīkst būt neatkarīga no likuma un no veselā saprāta
Monēta apsūbēja. Stārķis aizlaidās. Saule norietēja. Einārs Giels nekļuva par Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāju. Tā ir zīme.
Giels nesarkdams stāstīja, ka zemē nomesta nauda, no siltām zemēm atlidojuši putni un paši debesu spīdekļi solījuši viņam laimi Zaķusalā, bet viņam nācās vilties.
Savukārt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes konkursa uz divām brīvajām LTV valdes locekļa vietām skaļā izgāšanās nav kāds mistisks signāls no nākotnes, taču tajā saredzama cerība — uz spēcīgāku mediju vidi, uz labāku sabiedrisko mediju pārvaldību un varbūt pat uz slēptu politisku ietekmju iegrožošanu.
Giela nepiemērotība LTV vadītāja amatam bija ne tikai acīmredzama, tā bija kliedzoša. Viņam ne tikai nav pieredzes uzņēmuma vadīšanā un mediju jomā, bet trūkst pat elementārāko zināšanu par mediju, jo sevišķi sabiedrisko mediju sūtību demokrātiskā sabiedrībā. Kad intervijā TV24 viņam vaicāja, kā viņš saredz mediju kā demokrātijas sargsuņa lomu, Giels vispirms pārjautāja, kas ar to ir domāts, un tad atbildēja, ka «es neteiktu, ka tam ir jābūt kaut kādam sunim, kā jūs tagad pagriežat».
Ja Giels līdz šim nezināja, kas ir mediju sargsuņa loma, tad pēdējās divās nedēļās viņš to noteikti ir iemācījies. Jau drīz pēc konkursa rezultāta paziņošanas Latvijas Žurnālistu asociācija aicināja NEPLP to atcelt un rīkot atkārtotu konkursu, jo gan process, gan rezultāts neatbilst likumam. Pēc tam LŽA vērsās prokuratūrā ar lūgumu izvērtēt iespējamos pārkāpumus Giela izvēlēšanā, jo viņš neatbilst Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktajām prasībām — «vismaz piecus gadus ilga profesionāla pieredze plašsaziņas līdzekļu jomā vai uzņēmuma vadībā».
Nākamajā otrdienā LTV žurnālists Gundars Rēders noslēdza interviju raidījumu 1:1 ar vēršanos pie skatītājiem par noderīga idiotisma izpausmēm NEPLP darbībā un aicinājumu atcelt konkursa rezultātus. Viņu steidza atbalstīt virkne kolēģu gan no pašas Latvijas Televīzijas, gan no Latvijas Radio, gan no konkurentiem TV3 raidījumā Nekā personīga. Gielam vairs nebija, kur sprukt, un viņš no amata pirmdien atteicās.
Bieži dzirdam sūdzības, ka Latvijas medijos trūkstot «pozitīvu ziņu». Te nu tāda ir. Žurnālisti mēdz būt ķildīga tauta, tāpēc plašā solidaritāte un gatavība aizstāvēt LTV ir reta parādība, toties sevišķi nozīmīga ne tikai pašai mediju cunftei, bet jo sevišķi plašākai sabiedrībai. Tā parāda, ka ticība un gatavība iestāties par redakcionālo neatkarību ir dziļi iesakņojusies Latvijas žurnālistu vidē, un tā ir laba ziņa Latvijas demokrātijai.
Bet vai tikai žurnālisti nav pārāk aizdomīgi un piekasīgi? Diemžēl rūgtas pagātnes mācības liek tādiem būt. Žurnāls Ir radās tāpēc, ka 2009.gadā laikrakstā Diena uzradās jauns «īpašnieks», aiz kura slēpās Šlesera, Lemberga un Šķēles intereses. Nekā personīga komandu ar oligarhiem uzticīgu vadītāju gadīgām rokām 2007. gadā izstūma no LTV pēc sižeta pārraidīšanas par Šķēles un Šlesera saistību ar Jūrmalgeitas kukuļošanas prāvu. Tas bija skandāls, kurš bagātināja Latvijas politisko folkloru ar jaunu tēlu — Šķēles piesaukto «lielāko kretīnu», cilvēku bez kvalifikācijas un bez kauna sajūtas, kuru politikas aizkulišu spēlētāji izmanto, lai sagrautu sev nevēlamas institūcijas. KNAB tādi ir bijuši vairāki — Vilnītis un Streļčenoks —, tagad varēja domāt, ka laiks pienācis arī LTV. Kas tieši varētu likt cerības uz Gielu, grūti spriest, bet labāk to neuzzināt, nekā noskaidrot par vēlu. Katrā ziņā žurnālistu protestu dēļ tādus plānus realizēt nebūs iespējams. Tā ir vēl viena laba ziņa — diedziņu raustītāju bezkaunībai tomēr ir iespējams stāties pretī.
Taču nevajadzētu katram konkursam par atbildīgu valsts amatu kļūt par izmisīgu cīņu pret nekompetenci un slēptām politiskām interesēm. NEPLP izgāšanās ar Gielu nesīs ilgtermiņa labumu, ja tās rezultātā tiks sperti soļi, lai sakārtotu gan vadītāju atlases sistēmu, gan sabiedrisko mediju pārvaldību. Tik nepiemērotu kandidātu NEPLP varēja izvēlēties, ar apšaubāmu juridisku ekvilibristiku izveidojot konkursa nolikumu, kas visu lemšanu atstāj viņu pašu šaurajā lokā. Acīmredzot ir likumā pavisam skaidri jāpasaka, ka šādos konkursos starp vērtētājiem noteicošai balsij ir jābūt neatkarīgiem profesionāļiem.
Jau 2010. gadā valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija konstatēja, ka nav pareizi, ka NEPLP ir vienlaikus gan visa elektronisko mediju tirgus uzraugs, gan arī valsts pilnvarnieks sabiedriskajos medijos. Beidzot ir jāpieņem likums par sabiedriskajiem medijiem, kas sakārtos to pārvaldības struktūru un garantēs gan redakcionālo, gan finansiālo neatkarību. Visbeidzot — prokuratūrai ir nopietni jāizmeklē, vai NEPLP konkursa gaitā pārkāpa likumu. Padomes vadītāja Ķezbere bieži sūdzas, ka kāds vēlas ierobežot NEPLP neatkarību, taču neviena valsts iestāde, lai cik tā vēlētos būs svabada, nedrīkst būt neatkarīga no likuma un veselā saprāta.
Neatkarība šīm iestādēm tiek dota, lai tās aizstāvētu sabiedrības intereses, nevis tām kaitētu. Ja kāds to nesaprot, tad tam šo atbildību nedrīkst uzticēt.
Komentārs 140 zīmēs
Nedrīkst melot slimiem cilvēkiem. No Rigvir īpašnieka prasa 1,7 miljonus nekvalitatīvo zāļu kompensēšanā izlietotās valsts naudas.
Nebūs vairs jānēsā dolāri koferos. No 1. maija būs aizliegts veikt nekustamā īpašuma darījumus skaidrā naudā.
Principiāla uzvara. Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzlikusi Krievijai 23 000 eiro sodu par opozīcijas līdera Navaļņija politiski motivētu arestēšanu.