«Mēs vienojamies, ka nevienojamies»
Kā Andris zaudēja ticību medijiem un atrada patiesību sociālajos tīklos
The post «Mēs vienojamies, ka nevienojamies» appeared first on IR.lv.
Kā Andris zaudēja ticību medijiem un atrada patiesību sociālajos tīklos
Sveika Inga, man bija liela cieņa pret Jums pirms covid. Man žēl, ka LV par 1 labu žurnālisti tagad mazāk, — tā februāra sākumā man sociālajā tīklā Facebook rakstīja Andris*.
Foto Andra Facebook profilā rāda smaidīgu vīrieti vecumā ap 35 gadiem ar trīsdienu bārdas rugājiem. No viņa profila satura noprotams, ka viņš ir Covid-19 skeptiķis — pret vakcīnām, maskām un par pasaules eliti, kas grib valdīt pār cilvēku prātiem. Dažus no šiem ierakstiem Facebook faktu pārbaudītāji atzīmējuši kā nepatiesus vai izrautus no konteksta.
Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma žurnālisti arvien biežāk saņem dusmīgus lasītāju komentārus. To varam teikt arī no Re:Baltica faktu pārbaudītāju Re:Check pieredzes. Medijus vaino negatīvas informācijas izplatīšanā par ik dienu saslimušajiem un mirušajiem, sauc par valdības pakalpiņiem vai miljardiera Bila Geitsa interešu lobētājiem. Andris nav izņēmums, bet atšķirībā no vairuma komentētāju vismaz ir pieklājīgs. «We agree to disagree (mēs vienojamies, ka nevienojamies — no angļu val.), ar cieņu, respektējot otra viedokli,» viņš uzsver vairākkārt.
To, ka pandēmijas laikā uzticība medijiem ir satraucoši zema, rāda arī janvārī valdībai prezentēts pētījums. Žurnālistiem «pilnībā uzticējās» tikai 2% no aptaujātajiem. Tas bija mazāk nekā valdībai, kam «pilnībā uzticējās» divreiz vairāk. Visvairāk iedzīvotāji paļāvās uz ārstiem un ģimenes locekļiem.
Šī nav tikai Latvijas problēma. Prestižais Oksfordas Universitātes Reuters institūta mediju pētījums rāda, ka uzticēšanās kritums tradicionālajiem medijiem ir globāla tendence. Ikdienā patērētiem ziņu avotiem pērn uzticējās mazāk nekā puse jeb 46% aptaujāto.
Baidena dubultnieks
Andris uzticību medijiem sāka zaudēt līdz ar pandēmijas sākumu. Pirms tam regulāri lasīja The Economist, BBC un New York Times. Reizēm skatījās amerikāņu satīras šovu ar Džimiju Kimelu un kopā ar līdzīgi domājošajiem iesmēja par Trampa frizūru.
Andris sevi uzskata par pasaules cilvēku. Angļu valoda ir viņa darba valoda, jo naudu pelna, izīrējot dzīvokļus ārzemniekiem. Bizness pandēmijas laikā gan samazinājies gandrīz par 80%. Beidzis prestižo Rīgas Valsts 1. ģimnāziju, pēc tam Rīgas Ekonomikas augstskolu. Vienmēr bijis sociāli aktīvs. Agrā jaunībā darbojās pretkorupcijas organizācijā Delna un joprojām sazinās ar tolaik sadarbības projektos iepazītajiem aktīvistiem no citām valstīm.
Sajūta, ka ap Covid-19 notiekošais ir, viņa vārdiem sakot, «pārspīlēts», Andrim radās pērn februārī. Tobrīd bijis Romā. Kamēr mediji rakstījuši, ka «Itālijā ir briesmīgi», Romā ar maskām neviens neesot staigājis. «Cilvēki diemžēl ir šauri domājoši. Nesaprot, ka Itālija ir liela. Ir ziemeļi, vidiene,» atceras Andris.
Pilnībā ticību medijiem viņš zaudēja decembrī. Nejauši iepazīts darījumu partneris ieteica piesekot tobrīd ASV prezidenta Donalda Trampa Facebook lapai. Tas bijis pagrieziena punkts. Andris saprata, ka dzīvojis «ierobežotā informācijas laukā».
«Kad vairāk sāku domāt līdzi, sapratu, ka «meinstrīma» medijiem, ieskaitot Džimija Kimela šovu, ir ērti uztaisīt gudru čali [Trampu] par muļķi,» secinājis Andris.
Viņš sāka lasīt The Epoch Times, digitālu avīzi, ko vairāk nekā 30 valstīs izdod reliģiska, pret Ķīnas režīmu vērsta ķīniešu organizācija Faluņgun (Falujn Gong) ar sākotnēju mērķi cīnīties pret komunismu Ķīnā. Pēdējos gados šis medijs izaudzis par ietekmīgu Trampa atbalstītāju, tērējot vairāk nekā 1,5 miljonus dolāru bijušā prezidenta atbalsta reklāmām Facebook. Vienlaikus The Epoch Times publicē mītus par citplanētiešu esamību un pedofilu tīklu, kuru Tramps it kā centies likvidēt. Šīs ziņas kopā ar smaidu raisošiem dzīvnieku un zīdaiņu video izrādījusies laba biznesa stratēģija. Avīzes sekotāju skaits sociālajos medijos mērāms miljonos, tāpat kā peļņa.
Pēc tam Andris sāka sekot dažādām grupām saziņas vietnē Telegram. Paziņa atsūtījis saiti, kur «viens čalis no Ukrainas» stāsta par pasaulē notiekošo caur citu prizmu. Pēc tam kā pa ķēdīti atklājās virkne līdzīgu grupu.
«Sāku ar Patriots Stand Strong!, tad aizgāja Anti Fake Pandemic, Mel Gibson Real, ko jau izmeta no Holivudas, jo viņš par daudz runāja, AntiGates, Anti Illuminati Official, Rudy Giuliani, Great Awakening Channel, New World Order,» Andris uzskaita dažas no Telegram grupām. Daudzās informācija pārklājoties, un pamatā viņš izlasot virsrakstus.
Kā puzlē pa gabaliņam liekot kopā dažādos kanālos redzēto, Andrim atklājās paralēlā pasaule. Tagad viņš zina, ka ne tikai kādreizējam PSRS vadonim Josifam Staļinam, bet arī pašreizējam ASV prezidentam Džo Baidenam ir dubultnieks. Kā pierādījumu viņš atsūta īsu video, kurā redzams Baidens un uzzīmēta bulta norāda uz viņa pieri. Nesaprotu, uz ko man jāskatās. Piere bez krunkām? Plastiskā operācija? Andris paskaidro, ka uzmanība jāpievērš prezidenta uzacij, kas esot noslīdējusi. Pierādījumiem, ka šis Baidens nav īstais.
«Šajos kanālos bija reāli video, kā ir viltotas vēlēšanas ASV. Protams, «meinstrīmā» par to nekā nebija,» stāsta Andris.
Viltotās jeb nozagtās vēlēšanas ir viens no populārākajiem mītiem, ko pats Tramps un viņa atbalstītāji sāka kultivēt jau pirms vēlēšanām (informāciju par vēlēšanu viltošanu nav atzinusi neviena ASV tiesa, kur Trampa vēlēšanu kampaņas cilvēki vērsās ar vairāk nekā 50 prasībām). Taču šis mīts izrādījās tik spēcīgs, ka rezultējās ar Trampa atbalstītāju iebrukumu ASV Kapitolijā šogad janvārī. ASV pētnieciskie žurnālisti secinājuši, ka gatavošanās šiem protestiem notika sociālajos medijos — Facebook, Telegram un Signal lietotnēs. Pēdējos divos sekotāju skaits kopš janvāra strauji audzis, jo Facebook sācis aizvērt virkni sazvērestības teorijas izplatošu profilu un iesaldēja arī Trampa kontu.
Sazvērnieku migrācija no Facebook uz citām vietnēm notikusi arī Latvijā. Tā sākās jau pērn, kad darbu sāka faktu pārbaudītāji no Re:Check un Delfi. Sašutuši par «cenzūru», kas marķēja nepatiesos ierakstus un tādējādi samazināja to skatāmību, dezinformatori izveidoja virkni paralēlo profilu Telegram. Šajā kanālā arī notika aktīva gatavošanās Covid-19 ierobežojumu noliedzēju sapulcei decembrī 11. novembra krastmalā.
Izdzīvo stiprākais
Mūsu saziņā Andris sūta virkni video, kas, viņaprāt, pierāda, ka mediji ir nopirkti, maskas ir neefektīvas un vakcīnas eksperimentālas. Kas ir šo video avoti, viņam nav būtiski. Uzticoties sev un varbūt vēl vienam vai diviem cilvēkiem. Dzīve nekustamo īpašumu biznesā iemācījusi, ka cilvēki saka vienu, bet realitātē izrādās citādi.
«Es vienmēr domāju ar savu galvu, balstoties uz paplašināto informāciju. Man nav svarīgi, ko saka [premjers Krišjānis] Kariņš vai Eiropas Zāļu aģentūra, es pats domāju līdzi,» skaidro Andris.
Imūnsistēma viņam esot laba, dzīvojot veselīgi, tādēļ «ar mani nekas nevar notikt, ja arī kaut kas notiks, izārstēšos».
Iespējams, līdzīgi kā Andris domā arī viņa vienaudži. Februārī veikta iedzīvotāju aptauja rāda, ka lielākie Covid-19 vakcīnu pretinieki bija tieši Andra vecuma grupā no 35 līdz 49 gadiem. SPKC dati rāda, ka šajā vecumā grupā pagaidām no Covid-19 miris 41 cilvēks (2,6% no visiem Latvijā mirušajiem).
Mediķu brīdinājumam, ka Andris varbūt pārslimotu viegli, bet var inficēt citus — slimos un gados vecos —, viņš netic. «Ja arī tas tā ir, mans pasaules uzskats ir, ka man nav jārūpējas par vājiem cilvēkiem. Es dzīvoju pēc meža noteikumiem — izdzīvo stiprākais. Ja esi vājš, tā ir tava atbildība.»
Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers tādus cilvēkus kā Andris sauc par šaubīgajiem ciniķiem. Viņi ir sociāli aktīvi, pret ierobežojumiem, uzskata, ka pandēmijā cietuši emocionāli un finansiāli. Ja arī ārēji viņu paustie argumenti var šķist pretrunīgi, iekšēji tā nav. «Pārliecība ir mūsu īpašums. Esam ieguldījuši laiku, vākuši informāciju, strīdējušies ar draugiem,» stāsta Austers. Pieņemot citu informāciju, tā «graus visu pasaules ainu».
Ar Andra uzskatiem vienisprātis ir arī viņa ģimene. No vakcīnas atteikusies viņa bērna māte. «Es palīdzēju viņai pašai izlemt, ka viņa nevakcinēsies.» Viegli neesot, jo sieviete strādā medicīnas iestādē, kur vakcinētie kolēģi nēsājot attiecīgas piespraudes. Nevakcinēsies arī Andra mamma. «Mamma saka, ka nezina, vai ir tā, kā es saku, bet viņa saprot, ka tā, kā to pasniedz, arī nav.»
Uz jautājumu, kā jutīsies, ja mamma nomirs no Covid-19, Andris neatbild tieši. «Nē, nu kā. Raimonds Pauls jau arī teica: kam jāaiziet, tas aizies.»
Andris kļuvis skeptisks ne tikai pret Covid-19 vakcīnu, bet pret potēm kopumā. Viņa bērnudārza vecuma bērns ir vakcinēts, bet «ar savu šodienas prātu laikam nevakcinētu vispār». «Jo man viens pazīstams čalis nevakcinē bērnus. Viņš uzskata: ja būs jāiet, tad būs. Pēteris Kļava arī teica — viņš 80. vai 90. gados bija Afganistānā — ja pirmo pusgadu bērns izdzīvo, tad izdzīvo.»
Re:Baltica sazinājās ar Kļavu, kurš precizēja, ka 1989. gadā strādājis Turkmenistānā pie Afganistānas robežas un pieredzējis, ka nabadzības un medicīniskās palīdzības trūkuma dēļ nomirst daudz bērnu. Viņš uzsver, ka nekad nav bijis pret bērnu vakcinēšanu, tieši pretēji — uzskata, ka tas noteikti jādara.
Populāro reanimatologu Andris citē vairākkārt. Esot noklausījies vairākas intervijas. Tiesa, kad arī Kļava vakcinējās pret Covid-19, «viņš, tā kā jūs, manās acīs bišķi noslīdēja».
Nepatiess, kas nepatīk
Manī Andris vīlās, kad kolēģi no Re:Check sāka Facebook faktu pārbaudi. Līdz tam profesionalitātes ziņā pielīdzinājis Ilzei Jaunalksnei un Krievijā nogalinātajai pētnieciskajai žurnālistei Annai Poļitkovskai. Andrim bija patikusi mana intervija ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu LTV raidījumā 1:1 pirms sešiem gadiem.
«Kādā brīdī piesekoju Re:Baltica video. Likās forši. Bet tad es iečekoju tos fact checkerus,» skaidro Andris.
Taču Andrim patīk faktu pārbaude, ja tā apstiprina viņa uzskatus. Kā «neticami objektīvu» rakstu «milzīgajā haosā un propagandā» viņš atsūta sabiedriskā medija LSM faktu pārbaudītāju analīzi, kas kā nepatiesu atspēko veselības ministra Daniela Pavļuta (A/P) izteikumu par pūļa imunitāti. «Šis raksts ļoti labi atspoguļo, kādēļ nevar uzticēties medijiem,» raksta Andris. Kad norādu, ka LSM arī ir medijs, Andris skaidro, ka šādi analītiski raksti esot labi, bet ziņas ne. Skaidroju, ka katram žurnālistikas žanram ir savs uzdevums, bet abi ātri metam mieru.
Ar Andri nestrīdos un nemēģinu pārliecināt. Pētījumi rāda, ka cilvēki atlasa informāciju, kas apstiprina viņu vērtības. Nav arī viena sazvērestības teoriju piekritēja portreta. Cilvēka priekšstatus par konkrētām lietām veido dažādu faktoru kopums — ienākumi, izglītība, ģimene, negaidīti notikumi (pandēmija, slimības), raksturs. Tos tikai pastiprina sociālo mediju algoritmi, kas palīdz atrast līdzīgi domājošos. Kalifornijas Universitātes profesors psihiatrijā Džo Pjērs (Joe Pierre) secina: pieņēmums, ka faktu piegāde no uzticamiem avotiem mainīs cilvēka uzskatus, izrādījās nepareizs. Arī uzticamā informācijas avotā sazvērestības teoriju piekritējs atradīs faktus, kas tikai apstiprinās viņa pārliecību.
Andris nevarot skaidri atbildēt, vai uzskatu maiņas dēļ zaudējis vecos draugus. Kāds paziņa piezvanījis, jo viņa sieva Facebook pamanījusi, ka Andrim «putni galvā». «Viņš ir ļoti gudrs čalis, bet dzīvo tajā informatīvajā laukā, kur ir The Economist, Wall Street Journal. Līdz ar to, ja viņa vienīgais informācijas avots ir Teds Tērners un globālie baņķieri, tad nevar nepiekrist un vakcīna jāņem,» secina Andris.
Cita paziņa, žurnāliste no Slovākijas, norādījusi, ka viņai no Covid-19 nomirusi vīramāte. «Man bija interesanti parunāt, kā viņa domā kā žurnāliste Slovākijā. Tad sapratu, ka visur viss ir par to pašu.»
Ar vairākiem draugiem Andris norunājis, ka «mēs vienojamies, ka nevienojamies». Uz šīs nots šķiramies arī mēs. Tiesa, Andris vairākas reizes uzsver, ka gribēs ar mani sazināties pēc gada, lai redzētu, vai Covid-19 vakcīna atstājusi sekas. Man nav iebildumu.
* Personas vārds mainīts, viņa citātos saglabāta oriģinālā ortogrāfija.
Kas ir sazvērestības teorijas?
Pārliecība, ka kādi ietekmīgi spēki, kam ir slikti nolūki, slepeni aizkulisēs manipulē kādus notikumus vai situācijas.
Visām sazvērestības teorijām ir sešas kopīgas iezīmes
- Ticība tam, ka pastāv sazvērestība.
- Tiek norādīts uz «sazvērnieku» grupu.
- «Pierādījumi», kas it kā apliecina teorijas patiesumu.
- Tās kļūdaini apgalvo, ka nekas nenotiek nejauši un ka nav sagadīšanos; nekas nav tāds, kā liekas, un it viss ir savstarpēji saistīts.
- Visa pasaule tiek iedalīta labajos un sliktajos.
- Atsevišķi cilvēki vai veselas cilvēku grupas tiek pataisītas par grēkāžiem.
Avots: Ec.europa.eu
The post «Mēs vienojamies, ka nevienojamies» appeared first on IR.lv.